Prezentācija: Vispārējās izglītības sistēma Latvijā
•
0 likes•5,397 views
Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"
Recommended
Recommended
More Related Content
Similar to Prezentācija: Vispārējās izglītības sistēma Latvijā
Similar to Prezentācija: Vispārējās izglītības sistēma Latvijā (12)
More from Latvijas Banka
More from Latvijas Banka (20)
Prezentācija: Vispārējās izglītības sistēma Latvijā
- 1. VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA LATVIJĀ 27.09.2017. Mārtiņš Bitāns Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
- 2. Valsts budžeta finansējums izglītībai (% no kopējiem budžeta izdevumiem), 2015.gads 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 Latvija Lietuva Igaunija Kipra Malta Zviedrija Dānija Polija Īrija Portugāle Nīderlande Lielbritānija Beļģija Čehija Slovēnija Somija Horvātija Bulgārija Vācija Francija Austrija Spānija Slovākija Rumānija Itālija Grieķija 2 Latvija izglītībai atvēl vislielāko budžeta daļu Eiropā Avots: Eurostat ES vidēji = 10.3%
- 3. Arī vispārējās izglītības finansējums no valsts budžeta viens no augstākajiem starp ES valstīm 0 1 2 3 4 5 6 Lietuva Malta Lielbritānija Kipra Nīderlande Somija Beļģija Bulgārija Latvija Čehija Īrija Francija Austrija Slovēnija ES Igaunija Luksemburga Vācija Itālija Portugāle Spānija Dānija Polija Rumānija Ungārija Norvēģija Grieķija Zviedrija Horvātija Slovākija % no kopējā budžeta % no IKP Vispārējās izglītības finansējums no valsts budžeta 2015. gadā 3 Avots: Eurostat
- 4. Avots: PISA, OECD 300 350 400 450 500 550 Singapūra Honkonga Japāna Somija Igaunija Kanāda Koreja Vācija Slovēnija Šveice Nīderlande Īrija Norvēģija Beļģija Jaunzēlande Dānija Austrālija Lielbritānija Polija Zviedrija Francija Portugāle Austrija Spānija Krievija ASV Čehija Luksemburga Itālija Latvija Islande Lietuva Horvātija Izraēla Ungārija Argentīna Malta Slovākija Grieķija Čīle Bulgārija Kipra Rumānija Turcija Moldova Melnkalne AAE Kolumbija Gruzija Jordāna Brazīlija Indonēzija Peru Katāra Tunisija Latvijas skolēniem viduvējas sekmes OECD = 495 4 Starptautiskais skolēnu sekmju rezultātu matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā salīdzinājums (2015. gads, punkti)
- 5. Avots: PISA, OECD 0 5 10 15 20 25 30 35 40 Singapūra Honkonga Japāna Koreja Kanāda Šveice Somija Jaunzēlande Igaunija Nīderlande Dānija Vācija Austrālija Francija Slovēnija Norvēģija ASV Lielbritānija Zviedrija Austrija Polija Portugāle Īrija Malta Beļģija Čehija Izraēla Itālija Islande Krievija Luksemburga Spānija Ungārija Slovākija Lietuva Horvātija Argentīna Latvija Bulgārija Grieķija AAE Kipra Rumānija Čīle Moldova Gruzija Melnkalne Brazīlija Turcija Meksika Peru Tunisija Alžīrija Latvijas izglītības sistēma nav vērsta uz izciliem rezultātiem OECD = 15.3% 5 Skolēnu īpatsvars ar izciliem rezultātiem vismaz vienā mācību priekšmetā (2015. gads, % no kopējā skaita)
- 6. Turklāt vidusskolu beidzēju sekmes pasliktinās 42.9 37.3 43.4 43.6 36.3 34.9 57.1 62.7 56.7 56.4 63.8 65.2 0 50 100 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Nepareizas atbildes, % Pareizas atbildes, % Avots: VISC dati, Latvijas Bankas aprēķins 6 Centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums matemātikā
- 7. Kas nosaka skolēnu mācību rezultātus valsts skolās? Latvijas Bankas pētījuma rezultāti 7 Rezultāti NAV atkarīgi no: • Sociālekonomiskiem rādītājiem pašvaldībā (bezdarbs, alga) • Skolas atrašanās vietas – laukos, pilsētā vai Rīgas reģionā • Tautības (dažādos priekšmetos mēdz būt atšķirīga ietekme) • Skolas tehniskā aprīkojuma līmeņa (datoru skaits u.tml.)
- 8. Rezultāti IR atkarīgi no: • Skolas lieluma (+) • Skolotāju atalgojuma (+) • Skolotāju vecuma (-) Kas nosaka skolēnu mācību rezultātus valsts skolās? Latvijas Bankas pētījuma rezultāti 8
- 9. Vidējais vidusskolas lielums pēc skolēnu skaita 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 Lielbritānija Koreja Austrālija Nīderlande Portugāle Beļģija Spānija Horvātija Īrija Dānija Malta Kanāda Vācija ASV Zviedrija Somija Čehija Itālija Ungārija Igaunija Slovākija Lietuva Šveice Slovēnija Islande Norvēģija Austrija Polija Grieķija Latvija 9 Latvijas vidusskolu lielums – mazākais starp OECD valstīm Avots: H. Luyten et al., 2014
- 10. Avots: OECD 0 2 4 6 8 10 12 Latvija Austrija Portugāle Beļģija Luksemburga Norvēģija Polija Slovēnija Izraēla Spānija Ungārija Čehija ESvidēji Dānija Itālija Igaunija Somija Japāna Francija Slovākija Zviedrija Vācija OECDvidēji Īrija Jaunzēlande ASV Koreja Lielbritānija Nīderlande Patlaban Latvijā ir pārāk daudz skolotāju… 10 Skolotāju skaits uz 100 skolēniem OECD valstīs (2014. gads)
- 11. Avots: Eurostat * Latvijai dati par 2016. gadu, Igaunijai – par 2017. gada 1. ceturksni, pārējām valstīm dati par izglītības sektorā kopā nodarbinātajiem ..un tieši tādēļ skolotāja profesija ir maz apmaksāta un nav pieprasīta Vidējā darba samaksa skolotājiem (2014. gadā*, % no ekonomikā nodarbināto samaksas) 40 50 60 70 80 90 100 110 120 130 Šveice Īrija Nīderlande Vācija Spānija Francija Slovēnija Somija Dānija Rumānija Igaunija Ungārija Lielbritānija Malta Polija Lietuva Bulgārija Čehija Itālija Zviedrija Slovākija Latvija 11
- 12. Skolēnu skaits skolā un pedagogu vidējais atalgojums Avots: IZM 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 1100 1200 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 Vidējāalgamēnesī,eiro Skolēnu skaits Daudzu skolotāju algas ir zemas, jo tie māca mazu skolēnu skaitu 12
- 13. Skolēnus māca skolotāji, kam pašiem bijušas vājas sekmes Centralizēto eksāmenu rezultātu sadalījums MATEMĀTIKĀ tagadējiem skolotājiem, 2009-2013 13 3 16 29 30 17 5 0 5 10 15 20 25 30 35 A B C D E F Eksāmenu rezultāts % 52%
- 14. Labus skolotājus visgrūtāk piesaistīt mazajām skolām 14 11 22 33 25 6 3 8 17 13 38 21 4 0 5 10 15 20 25 30 35 40 A B C D E F Lielās skolas (>300 skolnieku) Mazās skolas (<300 skolnieku) 63% 34% Centralizēto eksāmenu rezultātu sadalījums FIZIKĀ tagadējiem skolotājiem, 2009-2013
- 15. Uz jautājumu "Kā jūties skolā?" 33% skolēnu atbildējuši, ka jūtas nelaimīgi (OECD vidējais rādītājs starp 64 valstīm – 20%) 62.8% skolēnu norādījuši, ka vismaz reizi vai divas pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu stundu (OECD vidējais rādītājs – 18%) Mācību stundas ir garlaicīgas – tā norāda vairāk nekā puse skolēnu (IKVD aptaujas dati, 2014. gads) Sekas – skolēnu interese mācīties mazinās 15 53.8% 59. VIETA 1. VIETA STUNDU KAVĒŠANĀ
- 16. KO DARĪT? 16
- 17. Līdzekļus atalgojuma palielināšanai var iegūt, optimizējot skolu tīklu Skolotāju skaita samazinājums Atalgojums (gadā, miljoni eiro) Vidējā alga (ja ietaupīto naudu sadala proporcionāli atlikušajiem skolotājiem) skaits % izmaksātais ietaupījums eiro pieaugums, % 0 - 199.2 - 750 - 1 000 4.5% 198.0 1.2 786 4.7% 2 000 9.0% 195.6 3.6 825 9.9% 3 000 13.6% 193.2 6.0 868 15.7% 4 000 18.1% 189.6 9.6 916 22.1% 5 000 22.6% 183.6 15.6 969 29.2% 5 500 25.0% 181.2 18.0 1 000 33.3% 6 000 27.1% 178.8 20.4 1 029 37.2% 7 000 31.6% 171.6 27.6 1 097 46.3% 8 000 36.1% 164.4 34.8 1 175 56.6% 9 000 40.7% 156.0 43.2 1 264 68.5% 10 000 45.2% 146.4 52.8 1 368 82.4% 17
- 18. Skolotāju skaits uz 100 skolēniem OECD valstīs (2014. gadā)Skolotāju skaits uz 100 skolēniem Latvijā Avots: OECD, IZM 0 2 4 6 8 10 12 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 0 2 4 6 8 10 12 Latvija Austrija Portugāle Beļģija Luksemburga Norvēģija Polija Slovēnija Izraēla Spānija Ungārija Čehija ESvidēji Dānija Itālija Igaunija Somija Japāna Francija Slovākija Zviedrija Vācija OECDvidēji Īrija Jaunzēlande ASV Koreja Lielbritānija Nīderlande Samazinot skolotāju skaitu par 1/4, Latvija sasniegtu Igaunijas/Somijas rādītāju 18
- 19. Izglītības likuma 15. pants: Tiesības IZM noteikt minimālo vidusskolas lielumu Iespēja pārņemt vidusskolas valsts īpašumā un IZM pārvaldībā Direktorus ieceļ un atceļ IZM Lai spētu īstenot reformas, Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešami atbilstoši instrumenti 19 "Izglītības un zinātnes ministrija: 1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā
- 20. Latvijā vispārējai izglītībai tiek tērēti vieni no lielākajiem valsts budžeta līdzekļiem Eiropā; Tomēr izglītības kvalitāte viduvēja, bez redzamas uzlabojumu tendences; Risinājums – labāka izglītības kvalitāte par to pašu naudu: optimizējot vidusskolu tīklu, iespējams ietaupīt budžeta līdzekļus; ietaupītos līdzekļus novirzīt pedagogu atalgojuma palielināšanai; uzlabojot vidusskolu pārvaldības modeli; uzlabojot mācību satura kvalitāti 20 Zinošs, prasmīgs un motivēts skolēns