O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.

Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"

1.154 visualizações

Publicada em

Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2014. gada 16. oktobrī.

Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.

Publicada em: Economia e finanças
  • Seja o primeiro a comentar

Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"

  1. 1. Monetārā politika eiro zonā 1 Egils Kaužēns, Latvijas Banka 16.10.2014.
  2. 2. Prezentācijas struktūra • 1. Monetārās politikas pamatprincipi • 2. Monetārās politikas īstenošana
  3. 3. 1. Monetārās politikas pamatprincipi 3
  4. 4. Eirozonas monetārās politikas mērķi • Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants) o cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai, o monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā, o monetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā. • Citi mērķi: o atbalstīt ES ekonomisko politiku, o tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu ekonomisko izaugsmi”, o izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām, o nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.).
  5. 5. Monetārās politikas darbības sfēra un iespējas • Miltons Frīdmans (Nobela prēmijas laureāts, ekonomists) 1967.g. teica: “… pastāv risks, ka mēs monetārajai politikai piešķiram lielāku nozīmi salīdzinoši ar to, ko tā var patiesībā sniegt; pastāv risks, ka mēs prasām no monetārās politikas to, ko tā nevar izdarīt; un rezultātā mēs ar monetārās politikas realizāciju varam nesasniegt to, ko varējām sasniegt.” • Palielinot monetārās politikas (ie)darbības sfēru, mēs varam samazināt tās efektivitāti un palielināt inflāciju. Kad monetārā politika nespēj sasniegt kādu iedomātu mērķi un šis mērķis nav inflācija, tās uzticamība ssaammaazziinnāāss.. • Centrālā banka ir vienīgais banknošu un banku rezervju (monetārā bāze) emitents. • Komercbankas multiplicē naudu to aizdodot. • Centrālā banka kontrolē centrālās bankas kredītus komercbankām (apjomus un likmes), bet nekontrolē komercbanku kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. • Šodienas izaicinājumi: kredītu pieejamība, augsts bezdarbs, aktīvu cenu burbuļi, valdības finanses.
  6. 6. Cenu stabilitāte • Cenu stabilitāte attiecas uz cenu līmeni tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstošas (un nozīmīgas) inflācijas un deflācijas. • Ieguvumi no cenu stabilitātes: o palielinās cenu mehānisma caurspīdīgums. Cilvēki labāk uztver preču cenu relatīvās izmaiņas, jo šo uztveri neietekmē kopējā cenu līmeņa celšanās. Līdz ar to var pieņemt labāku/efektīvāku lēmumu par patēriņu vvaaii iinnvveessttīīcciijjāāmm;; o procentu likmēs samazinās inflācijas riska prēmija. Tas samazina reālās procentu likmes un palielina vēlmi investēt; o nav vajadzības pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi; o nav tirgus izkropļojumu, ko rada inflācija vai deflācija; o novērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā; o sekmē finanšu stabilitāti.
  7. 7. ECB uzdevumi monetārajā politikā • Uzdevumi: o interpretēt ekonomikas attīstību, o analizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti, o ņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku. • Augsta nneennootteeiikkttīībbaa ppaarr:: o ekonomikas šoku raksturojumu un lielumu – piemēram, centrālā banka atšķirīgi reaģēs uz naftas cenu pieaugumu, ja būs dažādi iemesli – piemēram, ja palielinās pieprasījums, tas var liecināt par ekonomikas spēcīgumu, savukārt, ja samazinās piedāvājums, tas var liecināt par ekonomikas pavājināšanos; tāpat ir svarīgs naftas cenu pieauguma ilgums – īslaicīgs vai ilgtermiņa, o makroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu, o monetārās politikas transmisijas mehānismu.
  8. 8. ECB monetārās politikas pamatnostādnes • Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu. • Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā. • Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem. • Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību. • Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās. • Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes. • Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi.
  9. 9. Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati • Cenu elastība nosaka, cik ilgs pēc šoka būs cenu pieskaņošanās process. Priekš monetārās politikas svarīgi ir pārzināt cenu veidošanās procesu. • Pētījums analizē mikro datus: aptaujas par individuālām precēm un preču grupām. • Cenu elastība ietver cenu mainības biežumu un cenu izmaiņu lielumu. • Konstantas cenas vidējais laika periods ir 3.5 mēneši, katru mēnesi tiek mmaaiinnīīttaass cceennaass 2299%% patēriņa preču (18% uz augšu, 11% uz leju). Šie skaitļi norāda uz lielu cenu elastību. • Augstākā elastība novērojama transporta, komunikāciju, pārtikas un dzērienu, apģērbu un apavu nozarēs; zemāka elastība - veselības aprūpes, izglītības, restorānu un viesnīcu nozarēs. • Vidējā patēriņa preču cenu izmaiņa ir 3.1% (veselības aprūpē tā bija 17.2%, komunikāciju nozarē - 5.2%). • Cenu izmaiņu biežums 2003.-2009.gadā pieauga (no 22% 2003.g. līdz 30% 2009.g.).
  10. 10. Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati • Faktori, kas nosaka cenu izmaiņas varbūtību: o kopējais inflācijas līmenis (augstāka inflācija nosaka īsāku laika periodu starp cenu izmaiņām) – rezultāti rāda kā kopējais inflācijas līmenis ir svarīgāks nekā produktu grupas inflācijas līmenis, o laiks kopš pēdējās cenas izmaiņas, o iepriekšējās cenu iizzmmaaiiņņaass lliieelluummss,, o pieprasījums (nozares apgrozījums u.c.), o nodokļu likmes izmaiņas, o cenas pievilcīgums (cenas beidzas ar 9, 5, 0) – uzņēmumi pievilcīgas cenas maina retāk, o sezonālie un gada efekti, o nozares rādītāji – cenu veidošanās mehānisms dažādās nozarēs un dažādos uzņēmumos atšķiras.
  11. 11. Inflācijas gaidas Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, D. Paula (2007) • Inflācijas gaidas ietekmē ekonomisko aģentu uzvedību (izdevumus, uzkrājumus, investīcijas). • Augstāka inflācija ietekmē cenas no piedāvājuma puses un tā palielina nominālās algas un ražošanas izmaksas. No pieprasījuma puses tā samazina reālās procentu likmes. • Inflācijas gaidas nav tiešā veidā novērojamas: o tās var novērot, izmantojot finanšu tirgus indikatorus vai arī patērētāju aptaujas, o izmantojot ekonomiskos modeļus.
  12. 12. Patērētāju aptaujas (1) • Patērētāju aptauja ir ietverta lielākā aptaujā, kas novērtē ekonomiskā noskaņojuma indeksu (economic sentiment index - ESI). • Eiropas Savienībā ESI aprēķina kopš 60. gadu sākuma. • Kopš 2001.g. “Latvijas Fakti” katru mēnesi veic sabiedrības aptauju par ekonomisko un sociālo situāciju, mājsaimniecību noskaņojumu un prognozēm. • Tiek aptaujāti 1000 respondenti – Latvijas iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadu vecumam. • Izlasi veido atbilstoši pēdējiem Latvijas iedzīvotāju statistikas datiem (dzimums, vecums, nacionalitāte, ģeogrāfiskais izvietojums). • Respondentiem vaicā par tagadējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinoši ar cenu līmeni pirms 12 mēnešiem, un prasa prognozēt patēriņa cenu līmeni pēc 12 mēnešiem (salīdzinoši ar šodienu).
  13. 13. Patērētāju aptaujas (2)
  14. 14. Inflācijas gaidas Latvijā (2), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, D. Paula (2007) • Inflācijas gaidu ekonomiskais (VAR) modelis. • Mainīgie: o inflācijas gaidas, o faktiskā inflācija, o faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība (ietver vietējo pieprasījumu, izmantojot mēneša rūpniecības ražošanas un mazumtirdzniecības ddaattuuss)),, o naftas cena, o nacionālās valūtas nominālais efektīvais kurss pret tirdzniecības partneru valūtām, o inflācija tirdzniecības partneru valstīs, o šoki, ko rada izmaiņas administratīvās cenās, nodokļu likmēs, pārtikas cenās. • Rezultāti: o inflācijas gaidas statistiski nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā, lai arī lēni reaģē uz šokiem, o inflācijas gaidas ir endogēnas un tās atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo samēru, kā arī faktisko inflāciju.
  15. 15. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (1) • Lai arī Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka ECB galveno mērķi, tas nedod precīzu definīciju cenu stabilitātei. • Tādēļ ECB padome ir noteikusi: “cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”. • ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt iinnffllāācciijjuu zzeemm,, bbeett tuvu pie 2% vidējā termiņā. • Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcijas pozitīvie momenti: o padara monetāro politiku caurspīdīgāku; o ECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi; o dod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību. • Fokuss uz (visu) eirozonu.
  16. 16. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (2) • Inflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema priekš ekonomikas, lai pilnībā izmantotu cenu stabilitātes priekšrocības. • Tā nodrošina arī: o pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija. Ja cenu izmaiņas ir negatīvas, monetārā politika (izmaiņas bāzes likmē) nevar pietiekošā apjomā veicināt apkopoto pieprasījumu. Izmantojot monetārās ppoolliittiikkaass instrumentus ir grūtāk cīnīties ar deflāciju nekā ar augstu inflāciju; o pietiekošu rezervi, lai lielākajā skaitā novērojumu neiestātos deflācija (vai augsta inflācija) kādā atsevišķā eirozonas dalībvalstī, kas radītu tās ekonomikai negatīvas sekas.
  17. 17. Monetārās politikas transmisijas mehānisms (1) • Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms). • Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir ggrrūūttii pprrooggnnoozzēētt..
  18. 18. Monetārās politikas transmisijas mehānisms (2)
  19. 19. Banku kredītu kanāls • Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu • Centrālās bankas procentu likmju samazināšana: o var samazināt noguldījumus bankās un tas samazina banku aktīvus/pasīvus, kā rezultātā samazinās arī kredīti, o var arī radīt nezināmu (varbūt pat pretēju) efektu, jo bankas noguldījumus var aaiizzssttāātt aarr ttiirrgguuss finansējumu jeb nodarboties ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirzīt kredītiem, tajā pašā laikā uzņemoties lielāku risku. • Ja centrālā banka samazina likmes un palielina naudas piedāvājumu, banku kredītu piedāvājums var palielināties. • Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu – ja procentu likmes ir zemākas, kredītu pieprasījums pieaug.
  20. 20. Strukturālās reformas darbaspēka tirgū un reālās algas reakcija uz monetārajiem šokiem • Cenu un algu elastība ir ilgstošu diskusiju subjekts. • Klasiskā teorija saka, ka reālās cenas un reālās algas ir elastīgas, bet izlaide ir konstanta. • Ja nominālās algas ir neelastīgas, tad monetārās politikas (ekspansionārs) šoks samazina reālo algu – cenu līmeņa celšanās samazina reālo algu. • Ja cenas ir neelastīgas, tad monetārās politika (ekspansionārs) šoks palielina reālās algas. • Ja ir augstāka algu elastība, tad monetārā politika ir vairāk efektīva – monetārās politikas izmaiņas ātrāk tiek pārnestas uz inflāciju, bet mazāk notiek svārstības ekonomiskajā aktivitātē. • Pētījumi par eirozonu nav vienprātīgi par monetāro šoku ietekmi uz reālajām algām – ir pētījumi, kas šoku novērtē ar negatīvu zīmi, bet ir pētījumi, kas šoku novērtē ar pozitīvu zīmi. Kopumā var teikt, ka algu neelastība eirozonā tomēr joprojām paliek problēma, tāpat kā citi ar darba tirgu saistīti jautājumi.
  21. 21. Likviditātes analīze kā papildus aspekts monetārajā politikā • Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt). • Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c. • ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām ttiirrgguuss ooppeerrāācciijjāāmm.. • Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti. • Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram.
  22. 22. 2. Monetārās politikas īstenošana 22
  23. 23. ECB monetāro operāciju iedalījums RReegguullāārrāāss ooppeerrāācciijjaass ĀĀrrkkāārrttaass ooppeerrāācciijjaass •Fiksētas likmes izsoļu procedūra •Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas •Likviditāte ārvalstu valūtās •Ķīlas prasību atvieglošana PPaappiilldduu lliikkvviiddiittāātteess aattbbaallssttss •Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas AAkkttīīvvuu •Vērtspapīru tirgus programma •Galvenās refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas •Precizējošās •Strukturālās AAttkkllāāttāāss ttiirrgguuss ooppeerrāācciijjaass •Aizdevuma iespējas uz nakti PPaassttāāvvīīggāāss aaiizzddeevvuummuu/ •Tiešo monetāro darījumu programma •Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma uuzzppiirrkkššaannaass pprrooggrraammmmaass •Rezerves prasību samazināšana CCiittaass •Nākotnes gaidu veidošana •Noguldījumu iespējas nnoogguullddīījjuummuu iieessppēējjaass •Rezervju bāze •Reservju prasības •Atlīdzība par rezervēm MMiinniimmāāllāāss rreezzeerrvvjjuu pprraassīībbaass Kopš 2007.gada augusta
  24. 24. Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi ar 1 nedēļas termiņu Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā 1. Finanšu krīzes fāze Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze Fiksētas likmes izsoļu procedūra Pirmā 1-gada operācija gada operāciju ieviešana gadu operāciju ieviešana mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana 400 350 300 250 400 350 300 250 EUR, miljardi EUR, miljardi 1 Divu 1-Divu 3-3-6 200 150 100 50 0 200 150 100 50 0 Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  25. 25. Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi 50p.p. 40p.p. 30p.p. 20p.p. 10p.p. 0p.p. 5 % 4 % 3 % 2 % 1 % 0 % 5% 4% 3% 2% 1% 0% Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme PIRMS KRĪZES KRĪZES LAIKĀ Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme Fiksēta izsoles likme 125% 100% 75% 50% 25% 0% 500 400 300 200 100 0 Pieprasīts Piešķirts 125% 100% 75% 50% 25% 0% 500 400 300 200 100 0 Apmierināts, % (labā ass) Pieprasītais un piešķirtais galveno refinansēšanas operāciju apjoms Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  26. 26. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem 1400 1200 1000 800 Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem EUR, miljardi 3-mēnešu operācijas *tika izmantotas jau pirms krīzes *sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu operācijas *papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII 6-mēnešu *1. oper. – 2008.III *pārtrauktas 2009. XII * atjaunota 2011.VII 12-mēnešu *1. oper. – 2009.VII *2. oper. – 2011.X * 3. oper. – 2011.XII 600 400 200 0 1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes
  27. 27. 3-gadu ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – paredz iespēju atmaksāt aizņēmumu divus gadus pirms operācijas termiņa beigām 3- gadu operāciju 1.operācija 2.operācija atmaksāšana 100% 90% 80% 70% 60% 50% Vid. 8 mljrd. eiro nedēļā Vid. 2 mljrd. eiro nedēļā Piešķirts 2011.gada 21.decembrī 2012.gada 29.februārī Izsoles procedūra Fiksētas likmes ar pilnu piešķīrumu Piešķirts (EUR miljradi) 489.2 529.5 Saņēmēju skaits 523 800 40% 30% 20% 10% 0% Vid. 7 mljrd. eiro nedēļā Atmaksāts, % no sākotnējā apjoma Atmaksāts (EUR miljradi) 306.2 230.5 Atmaksāts (%) 62.6 43.5 • Procentuāli vairāk aizdevumu atmaksājušas o mazas un lielas eirozonas bankas o eirozonas kodolu veidojošo valstu bankas • Bankām ir tendence atmaksāt vai nu visu aizņēmumu, vai tikai mazu daļu no tā Avots: Bloomberg datubāze un ECB Centrālo bankieru semināra materiāli
  28. 28. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes vissmagāk skartās valstis Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm 1. Finanšu krīzes fāze Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze Fiksētas likmes izsoles procedūra Pirmā 1-gada operācija gada operāciju ieviešana gadu operāciju ieviešana mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana 1,200 1,000 800 600 1,200 1,000 800 600 EUR, miljardi EUR, miljardi 1 Divu 1-Divu 3-3-6 400 200 0 400 200 0 Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  29. 29. Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi Noguldījumu iespēja Aizdevumu iespēja uz nakti 5.0 % 4.5 % 4.0 % 3.5 % 3.0 % 2.5 % 2.0 % 1,100 1,000 900 800 700 600 500 EUR, miljardi 5.5 % 5.0 % 4.5 % 4.0 % 3.5 % 3.0 % 2.5 % 22 20 18 16 14 12 10 EUR, miljardi 1.5 % 1.0 % 0.5 % 0.0 % -0.5 % 400 300 200 100 0 Noguldījumu iespēja, apjoms Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass) 2.0 % 1.5 % 1.0 % 0.5 % 0.0 % 8 6 4 2 0 Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass) Avots: ECB mājas lapa
  30. 30. Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam • ieviesta ar mērķi: o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt • tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo: o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments • nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 6600 mmlljjrrdd.. eeiirroo • nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū • nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji: o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām o emisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro o minimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3 • nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām • 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro
  31. 31. Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim • ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma: o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt • nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš: o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments • tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mmlljjrrdd.. eeiirroo aappmmēērrāā • pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū • nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram: o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām o emisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem o minimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras • nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot • 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro
  32. 32. Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010. gada maija līdz 2011. gada augustam • ieviesta ar mērķiem: o atrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu o nodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos • eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū • pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papildu apņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos mmēērrķķuuss • radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem • visvairāk vērtspapīru tika nopirkts: o 2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu o 2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes • oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmas tehnisko ietvaru • 2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro
  33. 33. Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas programma, kas spēkā no 2012. gada septembra • ieviesta 2012. gada septembrī • eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu • fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem • pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem • nav iepriekš nnootteeiikkttaa lliimmiittaa • tiek sterilizēta • informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu • informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi • programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs
  34. 34. Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi 4200 bp. 3500 bp. 2800 bp. 2100 bp. 1400 bp. 700 bp. bp. 1800 bp. 1500 bp. 1200 bp. 900 bp. 600 bp. 300 bp. bp. 10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi Portugāle Itālija Spānija Grieķija (labā ass) NVPP–1 VTP NVPP–2 TMDP 15.0 12.5 10.0 7.5 5.0 2.5 0.0 EUR, miljardi Nopirkto vērtspapīru apjoms nedēļā Vērtspapīru tirgus programma Nodrošināto obligāciju 2. programma Nodrošināto obligāciju 1. programma Avots: Bloomberg datubāze
  35. 35. ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus ECB rīkosies, ja • Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzes vidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligāciju peļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kurss o procentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme o fiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija o jaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas • kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts: o ilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu o ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma • inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktināties o aktīvu uzpirkšanas programma
  36. 36. Daudzām eirozonas valstīm kredītu atlikums sarūk 10% 5% 0% -5% -10% -15% -20% MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%) AT BE CY DE EE ES FI FR GR 36 10% 5% 0% -5% -10% -15% -20% IE IT LU LV MT NT PT SI SK Avots: ECB mājas lapa 2013 2014 I – VII 2014 VIII
  37. 37. Nepietiekama kreditēšana palēnina reālās tautsaimniecības attīstību Samazinoties kreditēšanai, uzņēmumiem kļūst grūtāk piesaistīt PPAATTĒĒRRIIŅŅŠŠ IINNVVEESSTTĪĪCCIIJJAASS nepieciešamo finansējumu investīcijām Kreditēšanās samazināšanās ietekmē mājsaimniecību patēriņu, kam dažādi pirkumi kļūst mazāk pieejami KKRREEDDIITTĒĒŠŠAANNAA 37 Lēnāk pieaugot vai pat sarūkot investīcijām un mājsaimniecību patēriņam, reālās tautsaimniecības attīstība pavājinās IIEEKKŠŠZZEEMMEESS KKOOPPPPRROODDUUKKTTSS
  38. 38. Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas veidotas, lai veicinātu kreditēšanas attīstību C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8 2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.2014. IX 2014. XII XII 2016.III 2016.VI 1. – 2. izsole Banka pirmajās divās izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8. C1+C2 ≤ 7% OL, C1 un C2 ir aizdevuma apjoms Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties: izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 @ + Ck-1) ja starpība ir pozitīva C3 , C4, @ Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē attiecīgi 1. un 2. izsolē; OL – attiecināmo kredītu atlikums 2014. IV 1. uunn 2. iizzssoollēēss bbaannkkaass kkooppssuummmmāā vvaarrēēss aaiizzņņeemmttiieess llīīddzz 7% nnoo eeiirroo zzoonnaass nneeffiinnaannššuu ssaabbiieeddrrīībbāāmm uunn mmāājjssaaiimmnniieeccīībbāāmm iizzssnniieeggttoo kkrreeddīīttuu aattlliikkuummaa 22001144.IIVV ((iizzņņeemmoott mmāājjssaaiimmnniieeccīībbuu mmāājjookkļļaa kkrreeddīīttuuss)) CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V līdz 2014.IV NNaauuddaass ddaauuddzzuummss,, kkoo bbaannkkaass vvaarrēēss aaiizzņņeemmttiieess 3. – 8. iizzssoollēēss iirr aattkkaarrīīggss nnoo ttāā,, cciikk ddaauuddzz jjaauunnuu kkrreeddīīttuu ttāāss iizzssnniieeggss eeiirroo zzoonnaass nneeffiinnaannššuu ssaabbiieeddrrīībbāāmm uunn mmāājjssaaiimmnniieeccīībbāāmm ((iizzņņeemmoott mmāājjookkļļaa kkrreeddīīttuuss)) Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX) 38
  39. 39. Ar aktīviem segto vērtspapīru un nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmas – tiks uzsākta šā gada 4.ceturksnī • ilgs vismaz 2 gadus • programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā • nodrošinātās obligācijas o tiks pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū o tām ir izvirzīti vairāki kritēriji, ppiieemmēērraamm:: • emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā • atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām • Kredī†reiKnga ierobežojums o nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot
  40. 40. Krīzes laikā Eirosistēmas bilances aktīvi ievērojami pieauga, pēs tam samazinājās, atgriežoties pie normāla līmeņa. Tuvāko gadu laikā tie atkal pieaugs 3500 3500 Citi aktīvi 3000 2500 2000 1500 1000 500 3000 2500 2000 1500 1000 500 Vērtspapīri un vispārējās valdības parāds Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm Citas operācijas Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas Galvenās refinansēšanas operācijas Ārvaltu eiro aktīvi Ārvalstu valūtas rezerves Eiropā AKTĪVI Eirosistēmas bilance 0 -500 -1000 -1500 -2000 -2500 -3000 -3500 0 -500 -1000 -1500 -2000 -2500 -3000 -3500 Ārvalstu valūtas rezerves ārpus Eiropas Zelts un zeltā izteiktas prasības Pašu kapitāls un rezerves Pārvērtēšanas konti un citas saistības Saistības ārvalstu valūtā Eiro saistības pret eiro zonas nerezidentiem Eiro saistības pret eiro zonas rezidentiem Citas ar operācijām un ķīlas pārvaldību saistītās prasības Termiņdepozīti Noguldījumu iespējas Korkonti Skaidra nauda apgrozībā PASĪVI Avots: Bloomberg datubāze
  41. 41. Latvijas Banka Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā; • pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves; • veicina maksājumu sistēmu raitu darbību; To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; 41 • nodrošina starpbanku maksājumus; • nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī; • vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku; • pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās. • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
  42. 42. Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss DDDDaaaarrrrbbbbuuuu iiiieeeessssnnnniiiieeeeggggššššaaaannnnaaaa:::: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. NNNNaaaauuuuddddaaaassss bbbbaaaallllvvvvaaaassss:::: I vieta – 2000 eiro; KKKKoooonnnnkkkkuuuurrrrssssaaaa mmmmēēēērrrrķķķķiiiissss: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. 42 divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram. TTTTēēēēmmmmaaaassss:::: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
  43. 43. Vairāk informācijas: 43 MAKROEKONOMIKA.LV
  44. 44. PALDIES PAR UZMANĪBU! 44 Diskusija Aptaujas anketa

×