O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.

Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norises

7.568 visualizações

Publicada em

Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par eiro zonas makroekonomiskajām, monetārajām un finanšu norisēm

Publicada em: Economia e finanças
  • Seja o primeiro a comentar

Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norises

  1. 1. EIRO ZONAS MAKROEKONOMISKĀS, MONETĀRĀS UN FINANŠU NORISES 2015. gada 20.augusts Andris Strazds 1
  2. 2. Pasaules tautsaimniecības izaugsme temps ir mērens uz pretrunīgu signālu fona, ko raida spēcīgāki patēriņa izdevumi un stagnējoša apstrādes rūpniecība • ASV, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Ķīnā patēriņa izdevumi pieaug; • Taču pasaules apstrādes rūpniecības sektors stagnē, īpaši vāji rādītāji Āzijā; • Pēc vājiem 1. ceturkšņa rezultātiem ASV dati ir uzlabojušies, darba tirgus rādītāji būtiski uzlabojas; • Ķīna saskaras ar vairākiem izaicinājumiem (bažas par izaugsmi, akciju tirgus kritums) • Jaunās tirgus ekonomikas valstis kopumā piedzīvo lēnāku izaugsmi • Globālās ekonomiskās un finanšu tirgus reakcijas uz Federālo Rezervju potenciālo likmju celšanu – asas tirgus veiktu korekciju/svārstību epizodes • Krīze atgriežas Eiropā (Grieķijā) – politiskais risks. • Jauno tirgus ekonomikas valstu krīzes, ko veicina Ķīnas izaugsmes palēnināšanās, spēcīgāks dolārs un likmju kāpums / Ķīnas “smagā piezemēšanās” • Ieilgusi ASV izaugsmes palēnināšanās • Ģeopolitiskais risks: spriedzes palielināšanās negatīvi ietekmē pasaules tautsaimniecību Pasaules attīstības perspektīva Galvenie ar attīstības perspektīvu saistītie riski 2Avots: SVF, Deutsche Bank
  3. 3. Eiro zonas cikliskā atlabšana ir šā gada pozitīvais stāsts, lai gan pieauguma potenciāls ir ierobežots 0.4 0.3 0.4 0.5 0.5 0.5 0.5 0.5 0.9 1.5 1.9 0 0.5 1 1.5 2 Q115 Q215 Q315 Q415 Q116 Q216 Q316 Q416 2014 2015 2016 gada pārmaiņas, % 3 IKP, % Avoti: Prognozes: BMPE, 2015. gada jūnijs, Fakts: Eurostat ceturkšņa pārmaiņas, %
  4. 4. Nesenie biežāk apkopotie dati liecina par eiro zonas izaugsmi; saskaņā ar uzņēmēju un patērētāju apsekojumu datiem eiro zonas izaugsme 2. ceturksnī bija stabila (+0,4%) 40 42 44 46 48 50 52 54 56 58 60 Vācija Francija Itālija Spānija Eiro zona Composite PMI atsevišķām eiro zonas valstīm, s.i. dati ESI atsevišķām eiro zonas valstīm, s.i. dati 4 Avots: Markit, EK 80.0 85.0 90.0 95.0 100.0 105.0 110.0
  5. 5. Rūpnieciskā ražošana šogad nedaudz pieaug Eiro zonas rūpnieciskās ražošanas indekss, 2010=100, s.i. dati Eiro zonas rūpnieciskā ražošana, 3 mēnešu pārmaiņas, %, apstrādes rūpniecības PMI Avots: Eurostat. 5 85 90 95 100 105 110 I2010 IV VII X I2011 IV VII X I2012 IV VII X I2013 IV VII X I2014 IV VII X I2015 IV Rūpnieciskā ražošana Apstrādes rūpniecība Elektroenerģija, gāze, siltumapgāde 40 42 44 46 48 50 52 54 56 58 60 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 I2010 IV VII X I2011 IV VII X I2012 IV VII X I2013 IV VII X I2014 IV VII X I2015 IV Rūpnieciskā ražošana Apstrādes rūpniecības PMI (labā ass)
  6. 6. Nodarbinātības rādītāji pakāpeniski turpina uzlaboties, bet pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm Bezdarba līmenis, % Nodarbinātības līmenis, gada pārmaiņas, % Avots: Eurostat. 6 0 5 10 15 20 25 30 I2010 III V VII IX XI I2011 III V VII IX XI I2012 III V VII IX XI I2013 III V VII IX XI I2014 III V VII IX XI I2015 Eiro zona Vācija Grieķija Spānija Francija Itālija -10.0 -8.0 -6.0 -4.0 -2.0 0.0 2.0 4.0
  7. 7. Mazumtirdzniecības rādītāji šī gada pirmajā pusgadā uzrādīja straujāku pieaugumu nekā iepriekšējā gadā -30 -25 -20 -15 -10 -5 0 -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 Mazumtirdzniecība, 3 mēnešu pārmaiņas Mazumtirdzniecība, gada pārmaiņas Patērētāju konfidence/noskaņojums (labā ass) 7 Mazumtirdzniecība (reālā izteiksmē) un patērētāju noskaņojums Avots: Eurostat, Eiropas Komisija.
  8. 8. Eiro zonas izaugsmes prognozes: 2015. g. – 1.1–1.5%; 2016.g. – 1.5– .0% Datums 2015 2016 Jaunākā prognoze Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi Jaunākā prognoze Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi ECB BMPE 2015.g. jūnijs 1.5 (0.0) 1.9 (0.0) Eiropas komisija 05.05.15 1.5 (+0.2) 1.9 (0) OECD 2015.g. jūnijs 1.4 (0.0) 2.1 (+0.1) ECB SPF 2015.g. aprīlis 1.4 (+0.3) 1.7 (+0.2) SVF 14.04.15 1.5 (+0.3) 1.6 (+0.2) 8 IKP izaugsmes prognozes un iespēju aplēses, gada pārmaiņas, %
  9. 9. ECB monetārās politikas pasākumi
  10. 10. ECB bilances kopējie aktīvi pakāpeniski pieaug, palielinoties ar monetāro politiku saistīto aktīvu īpatsvaram 0 100 200 300 400 500 600 ECB FRS Japānas banka Bank of England Lielāko centrālo banku kopējie aktīvi (2007.g. janv. indekss = 100) Avots: Bloomberg datubāze
  11. 11. ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms palielinās kā plānots 00 50 100 150 200 250 300 350 400 450 500 SMP CBPP1 CBPP2 CBPP3 ABSPP PSPP 11 Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri Avots: ECB interneta vietne. Apjoms apgrozībā, mljrd. eiro
  12. 12. ECB iegāžu sadalījums starp eiro zonas valstīm atbilst to kapitāla atslēgai. 2015. gada 2. jūlijā ECB pievienoja PSPP sarakstam jaunus emitentus. 46.3 36.3 31.6 23.9 22.7 10.3 6.4 5.0 4.5 3.2 3.0 2.1 0.9 0.7 0.5 0.4 0.2 0.01 0 3 6 9 12 15 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 Mēneša neto iegādes Pirkumu kumulatīvais apjoms iepriekšējā mēneša beigās Atlikušais vidējais svērtais termiņš pēdējā perioda beigās (labā ass) 12 Parāda vērtspapīru turējumu sadalījums PSPP ietvaros (apjoms mljrd. eiro un atlikušais termiņš gados) Avots: ECB interneta vietne.
  13. 13. Ceturtajā TLTRO izsolē jūnijā ECB piešķīra 73.8 mljrd. eiro (trešajā TLTRO martā – 97.8 mljrd. eiro). Izsoles dalībnieku skaits saruka no 143 bankām martā līdz 128 bankām 0 75 150 225 300 375 450 525 600 675 750 Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti Aizdevumu iespēja uz nakti Galvenās refinansēšanas operācijas Citas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas TLTRO 13 Aizdevumi eiro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām Avots: ECB interneta vietne. Atlikums, mljrd. eiro
  14. 14. Ietekme uz finanšu tirgiem, monetārajiem rādītājiem un cenām
  15. 15. Starpība starp ASV un Vācijas valdību vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmēm joprojām ir augsta -2% -1% 0% 1% 2% 3% 4% Starpība ASV Vācija 10 gadu valdības obligāciju peļņas likmes (%) Avots: Bloomberg. 15
  16. 16. Grieķijas obligāciju peļņas likmes jūlijā būtiski palielinājās, augšupvērsti ietekmējot citu eiro zonas valstu procentu likmes 16 10 gadu valdības obligāciju peļņas likmju starpība salīdzinājumā ar Vācijas 10 gadu obligācijām (procentu punkti) Avots: Bloomberg 0 % 5 % 10 % 15 % 20 % 0 % 1 % 2 % 3 % 4 % Slovēnija Spānija Itālija Īrija Portugāle Francija Austrija Beļģija Grieķija (labā ass)
  17. 17. Bažas par Grieķijas parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī mazināja ziņu par pozitīvajām norisēm Eiropas akciju tirgū labvēlīgo ietekmi 80 85 90 95 100 105 110 115 120 125 US S&P 500 (USD) Euro Stoxx 50 (EUR) Galvenie akciju tirgu indeksi (01.01.2015=100) Avots: Bloomberg 17
  18. 18. Centrālās bankas naudas injekcijas, pārdošanas aizliegumi un citi politikas pasākumi atbalstīja Ķīnas akciju tirgu. Situācija Ķīnas kapitāla vērtspapīru tirgū, kas mēneša laikā bija zaudējuši vienu trešdaļu vērtības, sāk stabilizēties. 0 50 100 150 200 250 18 CSI 300 akciju tirgus indekss (01.01.2014=100) Avots: Bloomberg
  19. 19. Grieķijas parāda krīzes dēļ eiro vērtība salīdzinājumā ar ASV dolāru ir kritusies. Uzmanības centrā saglabājās Federālo Rezervju gaidāmais lēmums par procentu likmju celšanu EUR/USD un EER21 jaunākās norises Avots: Bloomberg 19 1.00 1.05 1.10 1.15 1.20 1.25 1.30 1.35 1.40 1.45 65 70 75 80 85 90 95 100 105 110 EER21 EUR/USD (labā ass)
  20. 20. Naudas tirgus likmju lejupslīdes tendence turpinās. 3mēnešu EURIBOR slīd dziļāk negatīvajā teritorijā 20 Eirosistēmas likviditātes pārpalikums un naudas tirgus procentu likmes (mljrd. eiro, % gadā) -100 mljrd. -50 mljrd. 0 mljrd. 50 mljrd. 100 mljrd. 150 mljrd. 200 mljrd. 250 mljrd. 300 mljrd. 350 mljrd. 400 mljrd. 450 mljrd. -0.2% -0.1% 0.0% 0.1% 0.2% 0.3% 0.4% 0.5% 0.6% 0.7% 0.8% 0.9% Likviditātes pārpalikums (labā ass) Eonia 3 mēnešu Euribor 6 mēnešu Euribor Avots: Bloomberg, ECB
  21. 21. Aizdevumi kopumā palielinājušies eiro zonas finanšu grūtību neskartajās valstīs. 21 -12% -9% -6% -3% 0% 3% 6% 9% -40 bn -30 bn -20 bn -10 bn 0 bn 10 bn 20 bn 30 bn Mēneša plūsmas grūtību skartajās eiro zonas valstīs Mēneša plūsmas pārējās eiro zonas valstīs Mēneša plūsmas eiro zonā Gada kāpums grūtību skartajās eiro zonas valstīs (labā ass) Gada kāpums pārējās eiro zonas valstīs (labā ass) Gada kāpums eiro zonā (labā ass) Grūtību skarto valstu izlasē ietilpst CY, ES, GR, IE, IT, PT, SI. MFI aizdevumi NFS dažādās eiro zonas valstīs (sezonāli neizlīdzināti dati, mēneša plūsmas mljrd. eiro, gada kāpums, %) Avoti: ECB, Latvijas Bankas aprēķini.
  22. 22. Eiro zonas naudas piedāvājuma kāpums ir ap 5% gadā, stipri virs iepriekšējo gadu pieauguma līmeņa. -3% -2% -1% 0% 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7% 8% Skaidrā nauda apgrozībā (1) Noguldījumi uz nakti (2) Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem (3) Tirgojamie finanšu instrumenti (4) M3 =1+2+3+4 M3 un tā sastāvdaļas (gada kāpums, %; devums – procentu punktos) Avots: ECB. Atbilstoši darbadienu skaitam un sezonāli izlīdzināti dati par MFI. 22
  23. 23. SPCI jūnijā 0.2% Pamatinflācija jūnijā 0.8% -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 III2009 VI2009 IX2009 XII2009 III2010 VI2010 IX2010 XII2010 III2011 VI2011 IX2011 XII2011 III2012 VI2012 IX2012 XII2012 III2013 VI2013 IX2013 XII2013 III2014 VI2014 IX2014 XII2014 III2015 VI2015 SPCI SPCI, izņemot pārtiku, enerģiju, alkoholu un tabaku 23 SPCI inflācija: kopējā un uz izņēmumu balstītie rādītāji, gada pārmaiņas, % Avots: Eurostat. Eiro zonas inflācija jūnijā samazinājās līdz 0,2%, saskaņā ar jūlija ātro aplēsi saglabājās 0,2% līmenī
  24. 24. -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 35 -3 -2 -1 0 1 2 3 4 5 6 7 I2007 V IX I2008 V IX I2009 V IX I2010 V IX I2011 V IX I2012 V IX I2013 V IX I2014 V IX I2015 V SPCI (visi komponenti) Pārtika Enerģija (labā ass) -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 I2007 V IX I2008 V IX I2009 V IX I2010 V IX I2011 V IX I2012 V IX I2013 V IX I2014 V IX I2015 V Kopējais indekss, izņemot enerģiju, pārtiku Pakalpojumi Neenerģijas rūpniecības preces 24 SPCI inflācija: galvenie komponenti, gada pārmaiņas, % Avots: Eurostat. Pārtikas un neenerģijas rūpniecības preču cenas veicina kopējās inflācijas rādītāju uzlabošanos; enerģijas cenas sarūk
  25. 25. Eiro zonas inflācijas prognozes: 2015. gadā – aptuveni 0%; 2016. gadā – 1.1%–1.5% 25 Inflācijas prognozes un iespēju aplēses, gada pārmaiņas, % Datums 2015 2016 Jaunākā prognoze Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi Jaunākā prognoze Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi ECB BMPE 2015.g. jūnijs 0.3 (+0.1) 1.5 (0.0) Eiropas Komisija 06.05.15 0.1 (0.2) 1.5 (0.2) ECB SPF 2015.g. aprīlis 0.1 (-0.2) 1.2 (+0.1) SVF 14.04.15 0.1 (-0.8) 1.0 (-0.2) OECD 2015.g. jūnijs 0.0 (-1.1) 1.3 (+0.3)
  26. 26. Paldies! 26

×