O slideshow foi denunciado.
Utilizamos seu perfil e dados de atividades no LinkedIn para personalizar e exibir anúncios mais relevantes. Altere suas preferências de anúncios quando desejar.

Darba tirgus un migracija

558 visualizações

Publicada em

Darba tirgus un migrācijas tendences ES, Baltijā un Latvijā

Publicada em: Dados e análise
  • Seja o primeiro a comentar

Darba tirgus un migracija

  1. 1. 1 Darba tirgus Latvijā. Migrācija un demogrāfija – galvenie nākotnes izaicinājumi Jānis Hermanis LDDK tautsaimniecības attīstības eksperts Rīga, 2015.gada 24.aprīlis
  2. 2. 22  Ekonomika un darba tirgus šobrīd ir salīdzinoši stabili, bet samazinājies cilvēku skaits darba tirgū Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra 1 ‘113 951 950 IKP Aizņemto darbavietu skaits Bezdarbnieku skaits
  3. 3. 33 Avoti: Nodarbinātības valsts aģentūra, * Eurostat  Bezdarba līmenis kļuvis ievērojami zemāks Rīgā un lielākajās pilsētās  Paaugstināts bezdarbs – reģioni / jaunieši
  4. 4. 44 Avots: Eurostat  "Brīvā darbaspēka kustība" - viens no ES pamatprincipiem  Tas nav "win-win" princips
  5. 5. 55 Avots: Eurostat  Strādājošie pamet valstis, kur zemāks IKP uz iedzīvotāju vai bijusi krīze  Tos piesaista valstis, kur ir augstāks IKP uz iedzīvotāju LV: EU ~2:3 LV: EU ~1:3
  6. 6. 66 Avots: Pasaules banka  No Latvijas ES valstīs ~153’000 iedzīvotāji (PB dati)
  7. 7. 77 Avots: Pasaules banka  Aizbraukušie uz Latviju 2014.g. pārskaitījuši 790 milj. $ (ekonomikas sildīšana par >2.5 % no IKP)
  8. 8. 88  Emigrācija (~0,5%) papildus ar negatīvu dabisko kustību (0,5%) veicina Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos, kopā – par ~1%gadā Avots: Centrālā statistikas pārvalde
  9. 9. 99 Avots: apgāds «Jāņa sēta», VARAM  Depopulācija – reģionos, iedzīvotāju skaita pieaugums – ap Rīgu  Iemesli – gan negatīva dabiskā kustība, gan iekšējā migrācija
  10. 10. 1010  Latvijas vidējais IKP/iedzīvotāju ir ~2/3 no Rīgas  Rīga – kā alternatīva emigrācijai uz ES Avots: Centrālā statistikas pārvalde LV: Rīga ~2:3
  11. 11. 1111  Kaimiņvalstīs notiek tāda pati depopulācija un iekšējā migrācija virzienā no reģioniem uz centriem  Šādu centru skaits Lietuvā ir 3, Igaunijā – 4 (Latvijā – tikai 1!) Avoti: Mapijozai.lt, Igaunijas statistikas birojs Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lietuvā 1996.-2014.g. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Igaunijā 1989.-2011.g. + - + - Klaipeda Kaunas Vilnius
  12. 12. 1212 Avots: apgāds «Jāņa sēta», VARAM  Darbspējas vecumu pārsniegušo īpatsvara pieaugums, it īpaši reģionos  Paredzams, ka šī tendence turpināsies
  13. 13. 1313  Eiropa "noveco", samazinās bērnu / jauniešu īpatsvars, pieaug – cilvēku īpatsvars pirms-pensijas un pensijas vecumā  No darba tirgus [pensijā] aizies vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk Avots: Eurostat Darba tirgus
  14. 14. 1414  Latvijā "jaunās paaudzes" īpatsvars ir vienāds ar ES-28 vidējo līmeni  Eiropā ir valstis, kur paredzams straujš pensionāru skaita pieaugums Avots: Eurostat
  15. 15. 1515 Avots: apgāds «Jāņa sēta», VARAM  Uz Latvijas rēķina nevar risināt citas Eiropas valstu problēmas, kas ir pašiem!  Demogrāfiskā slodze uz darbspējīgajiem Latvijā pieaugs 1,5 reizes  Nākotnē būs jāstrādā vairāk (t.sk. jāceļ produktivitāte), lai uzturētu pensionārus
  16. 16. 1616 Vecums Indivīda «fiskālā ietekme» Valsts finansēti izglītības, veselības pakalpojumi, pabalsti/ atvieglojumi u.tml.  Latvijas valsts ieguldījusi līdzekļus savos pilsoņos, no kuriem daļa aizbrauc. Kā nodrošināt līdzsvaru? Strādā, maksā nodokļus, uztur citus Pensija + - vai
  17. 17. 1717  Darba tirgus pēckrīzes periodā ir stabilizējies, bet ir kļuvis mazāks kā iepriekš  Emigrācija, dabiskais samazinājums, migrācija valsts iekšienē  Krītošs strādājošo skaits mazāk attīstītajās valstīs un reģionos  Pieaugoša demogrāfiskā slodze un konkurence starp reģioniem par jaunām darba rokām  Darbaspēka aizplūšana ierobežo ekonomiskās izaugsmes potenciālu un starptautisko konkurētspēju Kopsavilkums
  18. 18. 1818 Iespējami drīzāka reģionu un dalībvalstu konverģences pasākumu ieviešana, izmantojot visus pieejamos finanšu, nefinanšu, savstarpējās sadarbības veicināšanas, sociālā dialoga un citus mehānismus:  Sistemātiska pašvaldību un uzņēmējdarbības vides sadarbības veicināšana  Visu pieejamo finanšu / nefinanšu instrumentu pielietošana uzņēmējdarbības stimulēšanai ikvienā ES un katras tās dalībvalsts reģionā  Teritoriju specializācija un savstarpējā sadarbība  Sociālā dialoga stiprināšana reģionālā un vietējā līmenī  Specializācijai atbilstoša kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšana (pilns rekomendāciju teksts: LDDK mājas lapā, ES prezidentūras sadaļā) Darba devēju rekomendācijas Eiropas Savienības un dalībvalstu lēmumu pieņēmējiem

×