Prezentācija no semināra "Vecāku loma atkarību profilaksē un intervencē". 2014.gada 3.novembrī.

1. Radot bērniem un jauniešiem
labvēlīgu vidi,
fokusā:
Prevencija. Atkarības.

2. Nepilngadīgā, bērna un jaunieša tiesisko
statusu Latvijā nosaka trīs tiesību akti:
1) Latvijas Civillikums nosaka, ka nepilngadība abu dzimumu
personām turpinās tik ilgi, līdz tās sasniegušas astoņpadsmit
gadu vecumu. Likums paredz, ka izņēmuma gadījumos,
nepilngadīgu bērnu var izsludināt par pilngadīgu arī pirms
astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ja vien bērns ir
sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus. Civillikuma 219.pants;
2) Bērna tiesību aizsardzības likuma izpratnē bērns ir persona,
kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas,
kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai
stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, saskaņā
ar Civillikumu (3.pants).

3. Nepilngadīgā, bērna un jaunieša tiesisko
statusu Latvijā nosaka trīs tiesību akti:
3) Jaunatnes likuma ietvaros noteikts, ka
jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25
gadiem. Jaunatnes likuma mērķis ir uzlabot
jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu
iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu,
līdzdalību lēmumu pieņemšanā un
sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar
jaunatni kopumā.

4. Mērķa grupa prevencijai:
Bērni no 0 līdz
18 gadiem
Bērni un
jaunieši no 13
līdz 18 gadiem
Bērni un
jaunieši no 13
līdz 25 gadiem

5. Pašvaldība var preventīvi strādāt ar jebkura
vecuma bērnu un viņa ģimeni:
a) kurš veic darbības, kas var novest pie
prettiesiskas rīcības attiecībā uz citiem
cilvēkiem;
b) kura paša uzvedība var veicināt to, ka bērns
var kļūt par cietušo.
Bērna tiesību aizsardzības likums, IX nodaļa, tai skaitā
58.pants.

6. Viena no galvenajām bērnu labklājības
komponentēm ir veselības aprūpe
MK noteikumi Nr.279 no 2002.gada 2.jūlija „Kārtība, kādā
nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe
un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”
nosaka, ka:
Ikvienā izglītības iestādē – pirmsskolas izglītības iestādē,
sākumskolā un citās izglītības iestādēs – tiek
nodrošināta medicīnas māsas regulāra klātbūtne, kura
ir atbildīga par sanitāri higiēnisko normu ievērošanas
kontroli, traumatisma cēloņu novēršanu skolā, veselīga
uztura kontroli, kā arī metodisku palīdzību pedagogiem
veselīga dzīvesveida un veselību veicinošu pasākumu
popularizēšanā.

7. Lai bērniem veiktu agrīno veselības risku novērtēšanu,
izglītības iestādes medicīniskais personāls veic
bērnu profilaktiskās apskates:
• redzes un dzirdes pārbaudi,
• stājas traucējumu, arteriālā asinsspiediena un pulsa
kontroli;
• pasākumus infekcijas slimību novēršanai; reizi gadā
mācību iestāde organizē bērniem zobu profilaktisko
apskati;
• smēķēšanas, alkohola, narkotisko, psihotropo un
toksisko vielu atkarības, kā arī seksuāli transmisīvo
slimību profilaksi;
• vecāku konsultēšanu par bērnu veselības uzlabošanas
jautājumiem.

8. Bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un prevencijas jomā
šobrīd Latvijā darbojas 5 būtiski politikas attīstības dokumenti:
• Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–
2017.gadam, kas nosaka pamatprincipus ģimenes valsts
politikas veidošanā Ģimenes valsts politikas
pamatnostādnes 2011.–2017.gadam;
• Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. – 2018.gadam;
• Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēs 2014. –
2020.gadam uzsvērts, ka vairums cilvēktirdzniecības upuru
ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un
cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto
seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību
slēgšanas nolūkos;

9. • Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam konstatētas
būtiskākās problēmas sabiedrības veselības jomā, tai skaitā bērnu
veselības aprūpē. Pamatnostādnēs uzsvērts, ka bērna veselību un attīstību
līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva
veselība, vecāku zināšanas par sevi un gaidāmo bērnu, kā arī viņu spējas
rūpēties par bērnu. Tomēr jauno vecāku zināšanas šajās jomās nav
pietiekamas;
• Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu
nodarījumu pamatnostādnes 2013.–2019.gadam (turpmāk –
pamatnostādnes) nosaka Latvijas valsts politiku bērnu un jauniešu
likumpārkāpumu prevencijas, kā arī viktimizācijas novēršanas jomā sešu
gadu garumā. Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret
noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.–2019.gadam.

10. No Valsts policijas pārskata par nepilngadīgo noziedzības
stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un
noziedzības novēršanas problēmām 2013.gadā:
Nepilngadīgo noziedzību veicina dažādi cēloņi un
apstākļi. Starp tiem visbiežāk tiek minēti tādi
faktori kā ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis,
vardarbība ģimenē, izpratnes trūkums par
garīgajām, sociālajām vērtībām un normām,
atkarības vielu lietošana, zems bērna
pašnovērtējums, kā arī nelietderīga brīvā laika
pavadīšana.
Taču šiem iemesliem pēdējos gados ir tendence
samainīties vietām!

11. Bērnu aizsardzība pret likuma
pārkāpumiem: Ko tas nozīmē?
Panākt, ka:
a) Pret bērniem netiek izdarīti likuma
pārkāpumi, tai skaitā noziedzīgi nodarījumi;
b) Bērns pats neizdara noziedzīgus nodarījumus;
c) Bērns ar savu uzvedību nenodara kaitējumu
pats sev.

12. Likuma pārkāpumi:
• Tuvākajos piecos gados prevencijas politika tiks attīstīta ar
mērķi ne tikai samazināt bērnu izdarītos noziedzīgos
nodarījumus un citu normatīvo aktu pārkāpumus, bet arī
veikt noteikta veida preventīvas darbības, lai novērstu
delinkventu uzvedību veicinošos faktorus, vienlaikus
uzlabojot bērnu drošību un gādājot par bērniem labvēlīgu
vidi. Šos mērķus ir plānots sasniegt, attīstot prevenciju
starpinstitucionālā vidē darbam ar riska grupu bērniem un
viņu vecākiem.
• Analizējot likuma pārkāpumu dinamiku, ir iespējams
secināt, ka Latvijā reģistrēto bērnu izdarīto likuma
pārkāpumu skaits samazinās. Tomēr šis fakts ir tieši
saistāms ar bērnu skaita kopējo samazinājumu valstī

13. Atkarības:
• Alkohola lietošana tiek minēta kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kuru dēļ bērni
un jaunieši pārkāpj likumu, gūst traumas, ir pakļauti pašnāvību izdarīšanas riskiem
un vardarbībai.
• Lai gan pēdējos desmit gados bērnu saslimstība ar narkotisko, psihotropo vielu
akūtu intoksikāciju, alkohola atkarību un pārmērīgu tā lietošanu Latvijā bija
samazinājusies, pēdējos divos gados ir sācis augt tādu bērnu skaits, kuri no
atkarību izraisošu vielu lietošanas rezultātiem ārstējas slimnīcās .
• Bērnu saslimstība ar narkotisko, psihotropo un toksisko vielu akūtu intoksikāciju un
kaitējoši pārmērīgu lietošanu 2012. gadā bija visaugstākā pēdējo septiņu gadu
laikā.
• Speciālisti atzīst, ka arvien biežāk Latvijā stacionāros nonāk bērni ar psihiskas
uzvedības traucējumiem, kuri ir lietojuši psihoaktīvas vielas. Turpat, 11. lpp.
Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2012.gadā,
http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lmzino_060114.
pdf (skatīts 23.05.2014).

14. 2012.gadā Latvijā izraisījās asas un pretrunīgas speciālistu
diskusijas par bērnu ar traucējošu uzvedību izslēgšanu no
skolas, un prevencijas jautājumi nonāca nacionālo mediju
virsrakstos.
Tā kā Latvijā nav attīstītas un uz vienotiem principiem balstītas bērnu un
jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas, plaši tika apspriestas
reaktīvu metožu pielietošanas iespējas vai nu pret vecākiem, vai bērniem.
Tikai pētot līdzīgu pieredzi citās valstīs, tika konstatēts, ka „sodi nebūs tie,
kas mudinās vecākus sākt domāt par savu atbildību pret bērniem.
Ir acīmredzams, ka mūsu sistēmā iztrūkst individuālās prevencijas posms, kurā
notiek sadarbība un atbalsta sniegšana vecākiem – pastāv tikai sods. Tai
pat laikā prevenciju izprotam tikai kā kampaņu, bet individuālā prevencija
nav nedz definēta, nedz ietverta tiesību aktos. Taču sods nevar iemācīt būt
par labiem vecākiem, kā vien būt par sodītiem cilvēkiem. Soda rezultāts
var būt pat pretējs – tā arī neizprotot vecāku lomu, sodītie vecāki dusmās
var vērsties ar vardarbību pret paša bērniem, domājot, ka bērni ir vainīgi
vecāku nedienās”.

15. Lai noskaidrotu, kā tiesību aizsardzības iestāžu un bērnu lietu
speciālisti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji, attiecas pret
dažādiem jauniešu likumpārkāpumu prevencijas aspektiem, no
2014.gada 14.aprīļa līdz 28.aprīlim tika veikts Latvijas bērnu un
jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas novērtējums.
Kopumā aptaujā brīvprātīgi piedalījās 133 cilvēki, no
kuriem 45 prokurori, 17 pašvaldību sociāli
darbinieki, 5 skolotāji, 6 psihologi, 2 tiesneši, 6
Valsts probācijas dienesta darbinieki, 5 valsts un
pašvaldības policijas darbinieki, 6 juristi, viens
uzņēmējs un 37 citu profesiju un nodarbošanos
pārstāvji – ārsti, valsts pārvaldes institūciju
ierēdņi un citi.

16. Latvijas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu
prevencijas sistēmas novērtējums
48% (62 cilvēki) no aptaujātajiem norādīja, ka viņu dzīves vietā
preventīvais darbs ar riska grupu jauniešiem un jauniešiem riska
situācijās tiek veikts viduvēji,
30% (39 cilvēki) no aptaujātajiem šo darbu vērtēja kā ļoti sliktu, bet
10% (13 cilvēki) kā pilnībā nesekmīgu. Turklāt tikai
12% (16 cilvēki) pauda viedokli, ka esošais preventīvais darbs ar bērnu
un jauniešu riska grupām viņu dzīves vietā ir labs, neviens no
aptaujātajiem nenorādīja, ka tas būtu teicams.
Fakts, ka 88% no aptaujātajiem preventīvā darba organizācijai ir
devuši viduvēju vai zemu vērtējumu, saskan ar iepriekš analizētajos
pētījumos un politikas dokumentos iekļauto informāciju.

17. Latvijas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu
prevencijas sistēmas novērtējums
Vai ir pietiekamas jauniešiem pieejamās brīvā laika
lietderīgas pavadīšanas iespējas?
45% (58 cilvēki) norādīja, kā tās ir viduvējas;
8% (10 cilvēki) norādīja, ka brīvā laika pavadīšanas iespējas
jauniešiem pastāv, bet tās ir grūti pieejamas,
7% (9 cilvēki) uzskatīja, ka viņu dzīves vietā jauniešiem nav
praktiski nekādu lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju.
37% (48 cilvēki) atbildot uz šo jautājumu norādīja, ka brīvo
laiku jauniešiem ir iespējams pavadīt lietderīgi, ja vien viņi
paši grib iesaistīties, bet tikai
4% (5 cilvēki) šādas iespējas uzskatīja par teicamām.

18. Bērnu un jauniešu lietderīga laika plānošana un pavadīšana ir viena no
metodēm, kā nepieļaut antisociālas uzvedības risku rašanos, tomēr
tradicionāli Latvijas sabiedrībā ilgu laiku dominējis uzskats, ka šī metode var
atrisināt visus prevencijas uzdevumus.
Vai lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju pastāvēšana vispār ir
priekšnoteikums tam, ka bērns neiesaistīsies antisociālās darbībās?
78% (101 cilvēks) norādīja, ka visdrīzāk lietderīgas brīvā laika pavadīšanas
iespējas izmaina bērna pieredzi un izpratni par iespējām kopumā.
16% (21 cilvēks) norādīja, ka lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas
visdrīzāk nevar pasargāt bērnu no antisociālas uzvedības riskiem, jo
iesaistīšanās vai neiesaistīšanās antisociālās darbībās ir atkarīga no bērna
dzīvesveida un ģimenes vairāk, nekā no brīvā laika pavadīšanas iespējām.
5% (6 cilvēki) uzskatīja, ka brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespējas ir
svarīgas, jo tas ļauj paturēt bērnu pieaugušo redzeslokā.
Tikai 2% no aptaujātajiem uzskatīja, ka lietderīgas brīvā laika pavadīšanas
nodrošināšana nevar pasargāt bērnu no antisociālas uzvedības riskiem, jo
sociālās problēmas ir tik dziļas, ka bērniem nav izstrādājušās iemaņas
iesaistīties jebkādās nodarbībās, pulciņos vai brīvā laika pavadīšanas
pasākumos.

19. Konstatētie riski un riska situācijas
bērniem
• Konfliktējošas attiecības gan mājās, gan skolas vidē
• Dažāda veida vardarbība ģimenē
• Skolas kavējumi
• Ilgstoša nesekmība
• Klaiņošana, pārmērīgs līderisms
• Vardarbība pret vienaudžiem vai vardarbība no vienaudžu puses
• Visvairāk konstatētās riska situācijas - vecāku šķiršanās process, kura rezultātā
pieauguši „karo savā starpā”, iesaistot bērnus.
• Vardarbīga emocionālā attieksme pret bērnu ģimenē
• Pamešana novārtā
• Nepietiekama uzraudzība
• Sajūta, ka neesi nevienam vajadzīgs un nekur neesi piederīgs
• Bērnam uzliek par daudz pienākumu, atbildību (vecāki, skolotāji) neatbilstoši viņa
vecumam
• Mācīšanās grūtības
• Atkarību izraisošu vielu lietošana

20. Konstatētie riski vecākiem, ģimenei
• Audzināšanas prasmju un iemaņu trūkums
• Konfliktējošas attiecības ģimenē
• Alkohola atkarības
• Bezdarbs
• Garīga veselības problēmas
• Nabadzība
• Bērnu audzina viens no vecākiem vai vecvecāki, jo vecāki ir aizbraukuši strādāt uz
ārzemēm
• Vardarbība ģimenē
• Antisociāla uzvedība
• Nepiemērota dzīvesvieta
• „Vecākiem bērna mājās nav vietas” jeb bērnam ģimenē nav vērtības, jo vecāki ir
pārņemti ar savām problēmām
• Pārmērīgs līderisms jeb nepamatotas prasības pret apkārtējiem cilvēkiem
• Apātiskas attiecības ģimenē
• Iesaistīšanās dažāda veida grupējumos jeb „nepareizie” draugi

21. Sīkāka informācija par šo tēmu:
Pētījums:
Meklējot labāko Eiropas praksi jauniešu noziedzības
novēršanai (2014)
http://providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas
/v2_Mekl%C4%93jot%20lab%C4%81ko%20Eiropas%2
0praksi.pdf
Publikāciju apkopojums:
Bērnu sociāla iekļaušana kā antisociālas uzvedības
novēršanas metode (2014)
http://providus.foo.lv/upload_file/Publikacijas/Kriminal
t/2014/Visi.raksti_LV.pdf

22. PALDIES PAR UZMANĪBU!
@providuslv
facebook.com/providuslv
vards.uzvards@providus.lv
providus@providus.lv
+37167039251
PROVIDUS.LV
cietusajiem.lv
socialauznemejdarbiba.lv
democracyoneday.com
dzivotlatvija.lv
korupcijas-c.wikidot.com