Lietišķs sieviešu apģērbs
Seu SlideShare está sendo baixado.
×
Confira estes a seguir
Mais Conteúdo rRelacionado
Quem viu também gostou (7)
Semelhante a 7. lekcija (19)
7. lekcija
- 1. Etniskie stereotipi, aizspriedumi, diskriminācija Sagatavoja Mg.psych., Mg.sc.educ. Diāna Oļukalne
- 2. Stereotipi Stereotipi ir aizspriedumu sastāvdaļa un izziņas procesu rezultāts. Stereotipi ir kādā kultūrā plaši izplatīts vispārinājumu kopums par cilvēka, grupas vai klases psiholoģiskajām īpašībām (Reber A.S., 1995) Stereotipi ir noturīgi veidojumi, kas aktualizējas atbilstošās situācijās. Tie „dzīvo ” zemapziņā, kaut gan parasti tiek apzināti bez īpašas piepūles.
- 3. Grupa Grupa – par personību augstāka līmeņa sociālpsiholoģiska parādība. Mūsu uztverē grupa atšķiras no tiem indivīdiem, kas to veido. Indivīda izziņas procesi ir daļēji apzināti, bet lielākā mērā neapzināti un spontāni rada viņa priekšstatu par grupu. Cilvēkam grupa ir gan objektīva, gan subjektīva psiholoģiska realitāte.
- 4. Cilvēka personīgie priekšstati par sevi, viņa „es-koncepcijas” un „es-tēli” saistīti ar piedalīšanos noteiktās grupās, kuras cilvēks cenšas novērtēt tieši tā, it kā vērtētu sevi, it kā grupa, kurai cilvēks pieder, būtu reāla būtne. Priekšstati par sociālajām grupām un attiecībām: personība-grupa, veidojas ar vairāku izziņas procesu palīdzību, no kuriem svarīgāka ir tēlu asociāciju, vārdu un domu kategorizācijas un veidošanās process.
- 5. Kategorizācija domāšanas process, kas sastāv no 2 etapiem: noteiktam priekšmetu daudzumam tiek izdalīta viena vai vairākas kopīgas pazīmes, t.i., tādas, kuras ir visiem priekšmetiem. uz šo pazīmju pamata priekšmeti domās tiek apvienoti vienā grupā. Apvienošana notiek, jo kopīgo pazīmju dēļ mums tie šķiet līdzīgi. Kategorizācijas rezultātā vienā grupā var apvienoties gan nedzīvi priekšmeti, gan dzīvnieki un cilvēki.
- 6. Sociālā izziņa citu cilvēku, sabiedrības grupu izziņa, sociālo procesu un mijiedarbības izziņa lielā mērā tiek realizēta ar sociālo objektu kategorizācijas palīdzību.
- 7. Hovarda Bekkera etiķetes teorija sociologs H.Bekkers izvirzīja etiķetes (birkas) piešķiršanas teoriju ar mērķi pierādīt, kāpēc cilvēki citus uztver kā atšķirīgus no sevis un mazāk vērtīgas būtnes. Piemēram, ja jauns cilvēks veica kādu antisociālu darbību un noskaidrojās, ka viņš ir no „sliktas ģimenes”, tad viņu uzskatīja par likumpārkāpēju. Cits jaunietis, kurš izdarīja tādu pašu pārkāpumu, bet nāca no „labas ģimenes” tika raksturots daudz saudzīgāk. Vārdi „labs” un „slikts” ir etiķetes (birkas), kuras rada praktiskas sekas. Tie ir stereotipi.
- 8. Cilvēki izdomā etiķetes un īpaši attiecas pret tiem, kuriem šie stereotipi pielīp: Pirmkārt, tie ir cilvēki, kurus uzskata par deviantiem, t.i. cilvēki ar sabiedrības uzskatiem neatbilstošu uzvedību. Tādi ir bijušie ieslodzītie, spēlmaņi, alkoholiķi, lesbietes, homoseksuāļi, prostitūtas, narkomāni utt. Tos uzskata par mazvērtīgākiem, nekā tos, kuri ievēro sabiedrībā valdošās normas. Otrkārt, tādu attieksmi un vērtējumu rada cilvēki ar psihiskiem traucējumiem: aklie, deformētie invalīdi, epileptiķi, diabētiķi, kurlie, psihiski slimie, garīgi atpalikušie.
- 9. Cilvēku sociālās izziņas un sociālo parādību kategorizācijas rezultātā izveidojās speciāli, īpaši veidojumi – stereotipi. Parasti tie ir vienkāršoti noturīgi priekšstati par dažādām sociālām, arī etniskām grupām, par etnosa raksturīgākajām iezīmēm.
- 10. Tiek uzskatīts, ka termins „stereotips” radies tipogrāfijas jomā (to ieviesa franču iespiedējs Dido 1798. g.), kur tā tiek saukta visa rinda vai lappuse, ar kuru vieglāk strādāt, nekā ar atsevišķu vārdu vai burtu kopu. Vēlāk tika izgudrotas klišejas. Visos gadījumos jēdziena „stereotips” nozīme ir: fiksēts veselums.
- 11. Psiholoģijā jēdzienu “stereotips” pirmais lietoja Volters Lipmans 1922.gadā. Ar šo terminu viņš apzīmēja „cilvēka galvā eksistējošu tēlu, kas atrodas starp īstenību un viņa priekšstatiem par īstenību.” Vēlākā periodā Anrī Pjerons noteica, ka stereotips ir gatavs viedoklis, kas, līdzīgi klišejai, attiecas uz noteiktu cilvēku kopumu.
- 12. Tātad, ja cilvēkam ir gatavi stereotipi attiecībā pret kādu sociālo grupu, tad viņš gaida, ka tās locekļiem būs noteiktas iezīmes un tie uzvedīsies noteiktā veidā. Piemēram, ASV, kur stereotipu izpētei vienmēr bijusi liela nozīme, eksistē sekojoši stereotipi: –par nēģeriem: viņi ir slinki un nav gudri cilvēki, bet viņiem ir dabas dota ritma izjūta; –par sievietēm: viņas ir pasīvas, bezrūpīgas un atkarīgas.
- 13. Etnisks jeb nacionāls stereotips ir nosacīti noturīgi vispārināta rakstura viedokļi par kādu etnisko grupu. Tie ir konkrētas nācijas dažādu īpašību vērtējums.
- 14. Stereotipi var būt ne tikai viedokļi, bet arī pārliecība, kas tomēr nav viens un tas pats. Viedoklis par priekšmetu ir virspusējs, to ir viegli mainīt, saņemot jaunu informāciju. Viedoklim nav liels motivējošs spēks, savukārt pārliecība ir noturīga priekšstatu sistēma. Tā var kļūt par cilvēka sociālās uzvedības motīvu.
- 15. Tādēļ izdala 2 veidu stereotipus: »stereotipi – viedokļi; »stereotipi – pārliecība.
- 16. Etnisko stereotipu struktūra: izziņas (kognitīvie) priekšstati un domas par izziņas objektu. Piemēram, ja cilvēkam ir noteikts stereotips par eskimosiem, tad tas nozīmē, ka viņam ir priekšstats (atmiņas tēlu saturs) par šo etnosu un noteikti spriedumi par to. objekta novērtējums un jūtas, kas rodas kā šo vērtējumu subjektīvs rādītājs (emocionālie). noteikts uzvedības veids attiecībā pret objektu. Tas ne vienmēr ir stereotipu struktūras elements, jo stereotipi nereti ir tikai viedoklis par kādu grupu, ar kuru indivīds, iespējams, vispār nekad nav ticies (uzvedības).
- 17. L.Edvards izdala 4 stereotipu struktūras elementus: saturs – tās iezīmes, kas tiek piedēvētas sociālajai vai etniskajai grupai. vienveidība – tas, cik lielā mērā atšķirīgi indivīdi piekrīt viens otram, ka konkrētajai grupai patiesi piemīt tās īpašības, ko tai piedēvē; virzība – tas, kas parāda, kādā veidā tiek uztverts stereotipa objekts: pozitīvi vai negatīvi. intensitāte – aizspriedumu līmenis attiecībā pret etnisko grupu. Šo stereotipa īpatnību nosaka ar grupai piedēvētajām īpašībām noteiktus rangus.
- 18. Piemēram, armēņi labi pazīst krievus, ir labi informēti par krievu etniskajām un kultūras īpatnībām, pamatā visi stereotipi saistībā ar šo kultūru tāpēc ir pozitīva rakstura un ir dažādi. Savukārt stereotipi attiecībā pret turkiem un nēģeriem ir vienveidīgi, vairāk negatīvi. Tas tāpēc, ka armēņi reti tiekas ar šiem etnosiem.
- 19. Stereotipu veidošanās mehānismi: objekta uztvere jeb informācijas ieguve par to kaut kādā veidā; priekšmeta tēla veidošanās – priekšstati par to, domas, vērtējoši spriedumi; biežu gadījumu un priekšstatu un vērtējumu par tiem vispārinājums un attiecināšana uz visu priekšmetu grupu; iegūto rezultātu nostiprināšana atmiņā.
- 20. Stereotipu veidošanās lielā mērā saistīta ar iemācīšanās mehānismiem – operanto mācīšanos. Piemēram, ja krievs satiekas ar spāni, kurš viņam melo un uzzina, ka melis ir spānis, viņa psihē notiek sekojoši procesi: negatīvas nostādnes veidošanās pret konkrēto cilvēku (frustrācijas avotu); izveidotās nostādnes vispārināšana un attiecināšana uz visiem spāniešiem – vispārināta negatīva nostādne.
- 21. Operantos mehānismus var izmantot apzināti un mērķtiecīgi, piemēram, lai organizētu propagandu, kas vērsta pret noteiktām etniskām grupām. Antisemītisms kā valsts politika dažādās valstīs balstās uz šādu propagandu. Tas attiecas arī uz Turciju un Azerbaidžānu – tur faktiski nekad nav beigusies antiarmēniskā propaganda.
- 22. Stereotipu dažādība Heterostereotipi ir stereotipiski priekšstati par citu etnisko grupu vai nāciju. Noteiktas nācijas pārstāvjiem izveidojas vairākas stereotipu grupas par tiem etnosiem, par kuriem ir kāda informācija vai, ar kuriem tieši kontaktējas. Lielāka dažādība sastopama tiem stereotipiem, kas attiecas uz kādu labi pazīstamu etnosu. Ja kāda etniskā grupa dzīvo tālu un saskarsme ar to nav dzīvībai svarīga, stereotipu nav daudz un tie ir tikai kā virspusējs viedoklis (viedokļa stereotipi).
- 23. Autostereotipi - kādas tautas stereotipiski priekšstati par sevi. Ja heterostereotipi ļoti bieži ir negatīvi, tad autostereotipi var būt lielākoties pozitīvi. Katras tautas „es-koncepcijā” ietilpst autostereotipu grupa, kas radušies konkrētā etnosa locekļu (mirušo vai vēl dzīvo) psihisko procesu rezultātā. Eksistē arī stereotipi, kas attiecas uz konkrēto etnosu, bet, kurus radījušas citas etniskās grupas. Piemēram, krievi apmēram zina, ko par viņiem domā franči, vācieši, amerikāņi un citas tautas, kaut gan šādas zināšanas parasti ir virspusējas, izkropļotas un nav balstītas uz reāliem kontaktiem.
- 24. Pozitīvi un negatīvi stereotipi Pozitīvie stereotipi – tie ir apstiprinoši, pozitīvi spriedumi un vērtējumi par etnisko grupu vai etnosu kopumā. Ja, piemēram, mēs apgalvojam, ka franči ir progresīvi, aktīvi un radoši apdāvināti cilvēki, tad mums ir pozitīvs stereotips attiecībā pret frančiem. Negatīvi stereotipi – tieši pretēji, apgalvo, ka noteiktai etniskai grupai piemīt negatīvas iezīmes un tā spējīga uz nevēlamām kaitīgām darbībām. Var būt arī ambivalenti etniskie stereotipi – piemēram, čukči ir laipna tauta, bet briesmīgi ož.
- 25. Aizspriedums nepamatoti negatīva nostādne attiecībā pret grupu vai tās atsevišķiem locekļiem. Aizspriedums ir nostādņu kopums, kas apvieno afektu (emocijas), uzvedības tendenci (tieksme uz noteikta veida darbību) un zināšanas (pārliecību). (E.Aronson, T.D.Wilson, R.M.Akert, 2002)
- 26. Aizspriedumu komponenti: emocionālie (afektīvie) - objekta novērtējums un jūtas, kas rodas kā šo vērtējumu subjektīvs rādītājs. izziņas (kognitīvie) priekšstati un domas par izziņas objektu. Piemēram, ja cilvēkam ir noteikts stereotips par eskimosiem, tad tas nozīmē, ka viņam ir priekšstats (atmiņas tēlu saturs) par šo etnosu un noteikti spriedumi par to. uzvedības komponents - noteikts uzvedības veids attiecībā pret objektu (E.Aronson, T.D.Wilson, R.M.Akert, 2002)
