2. Grupas
• Sociālā grupa – cilvēku kopums, kas
sastāv no diviem vai vairāk indivīdiem,
kas apvienojušies uz noteiktu kopīgu
pazīmju un mērķu pamata.
• Grupa izveidojas, lai sasniegtu tādus
mērķus, ko vienatnē nav iespējams
sasniegt.
3. Ekstravertas un intravertas
grupas
• Dažas grupas ir ekstravertas, t.i. vērstas uz
ārējo sociālo un dabas pasauli. Tās galvenokārt
atšķiras ar ārēju aktivitāti.
• Savukārt intravertās grupas atšķiras ar
pretējām īpašībām: tās ir noslēgtas un dibina
maz starpgrupu kontaktus, pirmkārt, tiek
apmierinātas grupas iekšējās saskarsmes
vajadzības, seko tikai grupas tiešiem mērķiem.
4. Sociālās grupas var būt dažādas
• ģimene,
• darba kolektīvs,
• mācību grupa,
• sabiedriskās un politiskās
organizācijas,
• draugu kompānijas,
• kaimiņi u.c.
5. Referentās grupas
• Personības attīstībai īpaši svarīgas ir
referentās grupas – tās ir personībai
svarīgākās un nozīmīgākās sociālās grupas,
kuras normas un vērtības indivīds ņem vērā
katru reizi, kad viņam jāpieņem atbildīgs
lēmums vai arī jāizvēlas, kā rīkoties.
6. • Lielai daļai cilvēku referentā grupa ir ģimene, un
daudzu cilvēku referentā sociālā grupa ir nācija
(etnoss) – tā etnogrupa, pie kuras cilvēks
pieder kopš dzimšanas.
• Piemēram, kad jaunam vīrietim jāizvēlas starp
vienu no divām dažādu etnosu meitenēm par
savu sievu, viņš cenšas tomēr arī paredzēt, ko
teiks cilvēki, pirmkārt, ar to domājot sava etnosa
uzskatus.
7. • Lai cilvēks būtu tipisks sava etnosa
pārstāvis, viņam jābūt etnoforam –
galveno etnisko iezīmju nesējam.
8. • Etnosiem ir kopīga bioloģiska
izcelsme vai vismaz visi pieaugušie
grupas locekļi tic, ka viņiem ir kopīgi
senči.
9. • Etnosiem ir kopīga teritorija, kurā
noris etnosa saimnieciskā un kultūras
darbība.
• Jāņem vērā, ka teritorija, kurā
izveidojies etnoss (t.i., kurā sākotnēji
etnoss sācis veidoties), var nesakrist
ar teritoriju, kuru etnoss apdzīvo
tagad.
10. • Piemēram, turki kā etniska grupa radusies
mūsdienu Krievijas un Vidusāzijas Altaja
teritorijā, bet viņu etnoģenēze, īpaši
etnosa pārveide par nāciju tika turpināta
Mazāzijā, kuru viņi gadsimtu gaitā
iekarojuši no grieķiem, armēņiem un citām
pamattautām – īstajiem šo zemju
saimniekiem.
11. • Dažreiz sākotnējās etnoģenēzes teritorija
tiek uzskatīta par etnosa dzimteni, citos
gadījumos par dzimteni kļūst iekarotā
teritorija, kurā jau dzīvojušas vairākas
paaudzes. Protams, tas ir tādā gadījumā,
ja iepriekšējo saimnieku vairs nav (viņi ir
iznīcināti, izdzīti vai dominējošais etnoss
tos asimilējis).
12. • Vienota teritorija ļauj cilvēkiem veidot
ciešāku saskarsmi, slēgt laulības,
nodrošināt pēcnācējus, izveidot
saimniecību un kultūru.
13. • Etnosa pašapziņa arī rodas uz kopējas teritorijas
pamata, pirmajiem iespaidiem par dzimteni.
• Tikai gadījumā, ja etnosam ir bijusi iespēja ilgstoši
pārvaldīt savu teritoriju (augsni), tā sašķelšanās vēl
var nenozīmēt etnosa iznīcību.
• Tāda psiholoģiski stipra etnosa atsevišķas grupas,
dzīvojot dažādās zemēs, ilgu laiku saglabā savu
etnisko identitāti, valodu un citus kopīgus elementus
un kultūras blokus.
• Piemēram, ebreji, armēņi, ķīnieši un citas etniskās
grupas dažādās pasaules valstīs.
14. • Etnoss pretstata sevi visiem citiem
analoģiskiem cilvēku kolektīviem.
Etnoss atšķir „savējos” un „svešos”.
Tādējādi etnoss iegūst pašapziņu (es-
koncepciju vai mēs-koncepciju).
15. • Etnosam ir iekšēja struktūra jeb
organizācija. Etnologs R.Džeksons
skaidro, ka etniskā organizācija ir
„asociācija, ko veido pašapzinīgu
etniskās grupas locekļu mijiedarbība.
• Etniskajā grupā dominē endogāmija
(iekšēji etniskās laulības).
16. • Augsta attīstības līmeņa etnoss rada
vispārēju valstiskumu, noteiktu valsts
iekārtu, kas pārņem visu etnosu kopumā.
Ja etnoss sasniedzis kaut kādu attīstības
pakāpi, tad to jau sauc par nāciju vai
etnonāciju.
• Nācija – lielā sociālā grupa, ko parasti
veido daudzi tūkstoši un miljoni cilvēku, un
neviens personīgi nepazīst visus šīs
etniskās grupas locekļus.
17. • Etnonācija ir etniska grupa, kas tiecas
valstī sasniegt cienījamu politisko
statusu un savu īpašo tiesību
ievērošanu. Tas nozīmē, ka etniskā
minoritāte, kas dzīvo dominējošā
nacionālā valstī, var pārvērsties par
nāciju. Tādi etnosi var nostiprināt sev
pastāvīgu apdzīvojamo teritoriju.
18. • Etnosa locekļi identificē sevi ar
konkrēto etnisko grupu. Tas
nozīmē, ka etnosa locekļi apzinās un
ciena savu piederību pie šīs etniskās
grupas.
• Daudzi zinātnieki uzskata, ka visu
etnosa locekļu kopīga reliģija arī ir
nācijas pazīme.
19. • Jebkura etniskā grupa manto daudzas
īpatnības jeb marķerus – rasi, ādas
krāsu, valodu, paražas, ģeogrāfisko
izcelsmi un reliģiju. R.Džeksons apgalvo,
ka marķeri ir objektīvas reālijas.
• Kopīga valoda – tā ir etnosa saskarsmes
līdzeklis. Etnosa valoda ir svarīga
etnodiferencējoša pazīme jeb marķeris.
20. Etnoģenētiskā nozīmē valodu aplūko divējādi:
• kā etnoģenēzes nosacījums: kaut kādā veidā
radusies valoda, pat tikai aizsākusies, apvieno
noteiktu cilvēku skaitu, jo viņiem ir vieglāk saprast
citam citu. Var pat apgalvot, ka valodas rašanās
ir etnosa apzinātas eksistences sākums. Seno
cilvēku grupu eksistences pamats varēja būt
neverbālā komunikācija: žestu valoda, pozas,
pirmsrunas balss signāli u.c.
• valoda ir arī etnosa rezultāts, jo etnosa vēsturē tā
nepārtraukti attīstās un bagātinās. Tāpēc pēc
valodas attīstības līmeņa var spriest par etnisko,
īpaši etnopsiholoģisko katras tautas vēsturi.
Valoda ir arī viena no svarīgākajām cilvēka
etniskās piederības pazīmēm.
21. Etniskā psihe
• Svarīga etniskās grupas pazīme ir tā, ka
etniskās grupas locekļiem piemīt vairākas
kopīgas psiholoģiskas īpatnības.
• Etniskā psihe ir ļoti sarežģīts dinamisks
veidojums, kas sastāv no daudziem
mehānismiem un procesiem, bet nacionālais
raksturs ir pavisam kas cits, tā izpēte ir tikai
viena no svarīgākajām etnopsiholoģijas izpētes
problēmām.
