2. Orgāns
• No šūnām veidojas audi, no audiem – orgāni,
no orgāniem – orgānu sistēmas, no orgānu
sistēmām – organisms;
• Orgāns ir organisma daļa ar speciālu funkciju
un noteiktu formu;
• Piemērs, sirds, aknas, nieres;
3. Orgānu sistēmas
• Ir pēc uzbūves dažādi orgāni, kurus apvieno
kopējā funkcija;
• Piemēram, mēle, zobi, kuņģis piedalās
gremošanas procesā;
4. Orgānu sistēmas cilvēka organismā
• Balsta un kustību orgānu sistēma;
• Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas;
• Elpošanas orgānu sistēmas;
• Gremošanas orgānu sistēmas
• Izvadorgānu sistēma;
• Segaudu orgānu sistēmas;
• Dzimumorgānu sistēmas;
• Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas;
• Nervu sistēma;
• Maņu orgānu sistēmas.
6. Balsta un kustību orgānu sistēma;
• Veido skelets un muskuļi
• Skelets sastāv no kauliem, skrimšļiem un
saitēm;
• Skelets ir ķermeņa balsts un sviru sistēma;
• Muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības
7. Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
• Barības vielas un skābekli piegādā asinis;
• Vielmaiņas galaproduktus aizvada asinis;
• Asinsrites sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni,
un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu –
sirdi;
• Limfrites orgānu sistēmā ietilps limfvadi, limfmezgli,
• Limfrite plūst no orgāniem uz asinsrites sistēmu;
• Asinsrites un limfrites orgānu sistēma veic
barošanas funkciju, apvieno visus kermeņa orgānus
8. Elpošanas orgānu sistēmas
• Sastāv no elpceļiem un plaušām;
• Elpvadiem ir nesaplokoša siena un
skropstiņepitēlijs;
• Plaušās notiek skābekļa uzņemšana, tālāk
skābekli transportē asinis un plaušās tiek
izelpota ogļskābā gāze, kas radusies
organismā;
9. Gremošanas orgānu sistēmas
• Tā ir 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas
ar muti un beidzas ar anālo atveri;
• Šajā sistēmā notiek barības sasmalcināšana,
ķīmiskā pārstrāde, uzsūkšanās un izdalīšana
10. Izvadorgānu sistēma
• Tiek izdalītas indīgas organismam nevajadzīgas
vielmaiņas galaprodukti;
• Izvadorgānu sistēmā ietiplst;
– Urīnorgānu sistēma (nieres, urīnvadi, urīnpūslis un
urīnizvadkanāls;
– Adā (sviedri ar sāļiem;
– Plaušas (izelpojot gāzes);
– Gremošanas orgānu sistēma (fekālijas)
11. Segaudu orgānu sistēmas
• Veido āda un gļotāda
• Šī sistēma atdala organisma iekšējo vidi no
ārējās vides un pasargā no izžūšanas, krasām
temperatūras svārstībām, mikrobiem u.c.
12. Dzimumorgānu sistēmas
• Izšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus,
galvenie abu dzimumu orgāni ir dzimumorgāni
– Sievietes:
• iekšējie: olnīcas, olvadi, dzemde, maksts
• Ārējie: mazās un lielās kaunumu lūpas, kuteklis, maksts
priekštelpa, un krūšu dziedzeri
– Vīrieši:
• Iekšējie: sēklinieki u.c.
• Ārējie: dzimumloceklis
13. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas
• Iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir
dziedzeri, kuri savas bioloģiski aktīvās vielas –
hormonus ievada tieši asinīs;
• Ietekmē vielmaiņu, augšanu, attīstību,
vairošanos;
• Tie ir piemēram, vairogdziedzeris,
epitēlijkermenīši, virsnieres un epifīze;
14. Nervu sistēma
• Vada un regulē visus dzīvības procesus;
• Apvieno ķermeņa daļas vienotā organismā un
caur maņu orgāniem, saista to ar apkārtējo
vidi.
16. Skelets
• Ir visi kauli, kopā ar skrimšļiem un saitēm;
• Balsta un aizsargfunkcija;
• Samērā viegls – ja ķermeņa svars 70 kg tad
skelets sver 8-9 kg, taču ļoti izturīgs;
• Visizturīgākais ir lielais lielkauls – iztur 1650 kg;
~ 240 kauli
17. Kaulu sastāvs
• Kaulos ir savienotas šķietami divas nesaderīgas
īpašības: lokanums un cietība:
• Lokanums, apmēram kā tikko nocirstam
kokam, piedod organiskās vielas;
• Cietību piedod neorganiskie kalcija sāļi;
18. Lokans kauls
• Var iegūt ja kaulu izmērcē vājā skābes
šķīdumā, tad minerālvielas izšķīst un kauls
kļūst lokans, ka var sasiet mezglā
19. Kauls bez organikas
• Ja izkarsē ugunī, tad organiskās vielas sadeg
un paliek minerālvielas, paliek balta masa, kas
saglabā kaula formu taču mazākā pieskārienā
sabirt putekļos
20. Kaulu uzbūve
• Jebkuram kaulam ir kaula plēve, kaulviela un
kaulu smadzenes, ja kauli ir savienoti kustīgi
tad galos ir locītava;
Kaula plēve
Kaulviela
Kaulu smadzenes
Locītava
21. Kaula plēve
• Apņem visu kaulu, izņemot skrimšļa vietu;
• Nodrošina kaula barošanos;
• Jaunībā nodrošina arī kaula augšanu resnumā;
• Kaula plēvē ir daudz nervu, tāpēc sitiens pa
apakšstilbu ir sāpīgs
22. Kaulviela
• Jeb kaulaudi ir blīva vai poraina;
• Ārējā kārta blīva, iekšējā poraina;
• Garajiem kauliem galos ir poraina kaulviela;
Blīvā kaulviela
Porainā kaulviela
23. Kaula smadzenes
• Ir sarkanās vai dzeltenās kaula smadzenes
– Sarkanās kaula smadzenes atrodas porainajā
kaulvielā tas ir asinsrades orgāns;
– Dzeltenās kaulu smadzenes – atrodas garo kaulu
dobumos, tās sastāv galvenokārt no taukaudiem;
24. Kaulu augšana
• Aug apmēram līdz 22-25 gadiem gan resnumā
gan garumā;
• Kaulu augšanu garumā nodrošina skrimšļi kas
atrodas kaula augšanas zonā starp kaula
ķermeni un galu. Kad kauls ir beidzis augt,
augšanas zona pārkaulojas;
• Kaula augšanu resnumā nodrošina kaula
plēve, no kuras šūnām izdalās kaulviela, kas
nogulsnējas kaula ārpusē.
29. Kaulu savienojumi
• Izšķir divu tipu kaulu savienojumus:
– Pārtrauktie un nepārtrauktie;
• Nepārtrauktajiem savienojumiem, kustības ir
ierobežotas;
• Pārtrauktie - locītavas
30.
31. Nepārtrauktie kaulu savienojumi
• Veido blīvie saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi;
• Blīvie saistaudi veido šuves galvaskausā un
saites;
• Skrimšļaudi savieno, piemēram, mugurkaula
skriemeļu ķermeņus;
• Kaulaudi savieno galvaskausa šuves vietās, kad
cilvēks kļūst vecāks
32. Pārtrauktie savienojumi
• Tās ir locītavas;
• Iespējamas kustības;
• Vienam no savienojuma kauliem ir iedobums
– locītavas bedrīte;
• Tai pieguļ otra kaula galviņa;
• Kaula bedrīte un galviņa ir pārklātas ar gludu
skrimšļa kārtiņu;
• Locītavas kaulus satur izturīgas saites, locītava
ir somiņā ar locītavas šķidrumu, kas samazina
berzi.
42. Ribas
• Pie katra krūšu
skriemeļa ir pievienots
kāds no 12 rību pāriem
• Pirmie 7 pāri ir īstās
ribas;
• Pārējie pieci pāri ir
neīstās ribas;
• 11.un 12. ribas pāri
nepiestiprinās pie krūšu
kaula
43. Krūšu kauls
• Ir nepāra kauls, pie tā piestiprinās ribu
skrimšļi;
46. Galvas skelets
• To sauc par galvaskausu;
• Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa
jeb atlanta;
• Otro kakla skriemeli sauc par grozītāju, jo
galvas grozīšana ir iespējama tikai dēļ šī
skriemeļa;
50. Smadzeņu daļa
• Atrodas galvaskausa dobums, kurā atrodas
galvas smadzenes;
• Kaulus iedala pāra un nepāra kaulos:
• Galvenie nepāra kauli: pakauša, pieres un
spārnkauls;
• Pāra kauli: paura un deniņu kauli;
• Maziem bērniem starp kauliem ir avotiņi – klāj
tikai saistaudi;
51. Sejas daļa
• Ietver: deguna dobumu un mutes dobumu;
• Uz sejas un smadzeņu daļas robežas ir acu
dobumi;
• Sejas daļā ir daudz kaulu, lielākie ir apakšžoklis
un augšžoklis, kuru ligzdiņās atrodas zobu
saknes;
• Sejas daļas kauli ir savienoti ar šuvēm, izņemot
apakšžokli ar deniņiem savieno locītavas un
mēles kauls;
52. Locekļu skelets
• Izšķir:
– Joslas daļa (savieno brīvos locekļus ar rumpi)
– Brīvie locekļi (rokas un kājas)
• Kājas , kas pārvieto ķermeni, ar rumpi ir
savienotas stingrāk nekā rokas.
• Kāju kauli garāki un masīvāki nekā roku kauli.
53. Augšējo locekļu skelets
• Izšķir – plecu joslu un rokas (jeb augšējos
brīvos locekļus);
• Rokai izšķir – augšdelmu, apakšdelmu un
plauksu;
• Plaukstai ir trīs daļas – plaukstas pamats,
delna un pirksti
54.
55. Augšējo locekļu skelets
• Plecu joslas skelets:
– lāpstiņa;
– atslēgas kauls.
• Rokas skelets (lielākā daļa – garie
stobrkauli);
• Augšdelms (augšdelma kauls + pleca
locītava, viena no viskustīgākajām
locītavām;
• Apakšdelms (spieķa kauls, elkoņa kauls +
augšdelms = elkoņa locītava)
56. Augšējo locekļu skelets
• Plauksta:
– Pirksti (sastāv no pirkstu
kauliņiem jeb falangām,
īkšķim ir 2 falangas,
pārējiem – 3)
– Delna (5 delnas kauli);
– Plaukstas pamats (8 kauli);
57.
58. Apakšējo locekļu skelets
• Apakšējiem locekļiem izšķir: iegurņa joslu un
kājas (apakšējie brīvie locekļi);
• Kājai trīs daļas – augšstilbs, apakšstilbs, pēda;
• Pēda – pēdas pamats + plezna + pirksti.
59.
60. Apakšējo locekļu skelets
• Iegurņa joslas skelets:
– Gūžas kauls (veidojas ap 20
dzīvības gadu, saaugot
kopā zarnakaulam, sēžas
kaulam un kaunuma
kaulam);
– Krustu kauls;
– Simfīze (skrimšļains
veidojums);
– Lielais
iegurnis/robežlīnija/mazais
iegurnis;
– Iegurņa dobums.
61. Apakšējo locekļu skelets
• Kājas skelets (lielākā daļa –
garie stobrkauli);
• Augšstilbs – augšstilba kauls
(garākais cilv.ķermenī);
• Apakšstilbs – lielais lielakauls
un mazais lielakauls;
• Apakšstilba kauli ar
augšstilba kaulu un ceļa kaulu
izveido ceļa locītavu, kurā
starp kauliem ir
pusmēnesveidīgas skrimšļa
plāksnītes – meniski.
62. Apakšējo locekļu skelets
• Pēda:
– Pamata kauli (7 kauli);
– Plezna (5 kauli);
– Pirksti (īkšķim 2 falngas, pārējiem – 3);
– Balsta funkcija;
– Visi 26 pēdas kauli izveido velvi –
neliels laukums, liela izturība;
– Ja izzūd velve – rodas plakanā pēda;
– Labi: staigāšana basām kājām pa
mežu, pļavu, akmeņiem;
– Kājas var sakropļot ar nepiemērotiem
apaviem
