Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros. Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html

1. Tirdzniecības režīmu ietekme
Maija Kāle
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra pētniece
Rīga 2013
Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības
saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros,
ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

2. Tirdzniecības režīmu ietekme
Latvijas attīstības palīdzības prioritārās valstis: Gruzija, Moldova,
Ukraina, Baltkrievija un Afganistāna
Fokuss: Latvijas attīstības palīdzība analizēta tās efektivitātes un
saņēmējvalstu tirdzniecības režīmu rakursos
Analīze: galvenie izaicinājumi Latvijas attīstības palīdzības struktūrā, lai
veicinātu atvērtu, paredzamu, regulētu tirdzniecības struktūru attīstību
starp Latviju un tās attīstības palīdzības saņēmējvalstīm.
Secinājumi: ieteikumi politikas veidotājiem, lai veicinātu a) efektīvāku
Latvijas sniegto attīstības palīdzību, b) uz atvērtas tirdzniecības
principiem balstītus tirdzniecības režīmus ar Latvijas attīstības
palīdzības saņēmējvalstīm.

3. Latvijas attīstības palīdzība
• Oficiālā attīstības palīdzība kopš 1991.gada
• Divpusējā attīstības palīdzība kopš 2004.gada
• Daudzpusējā attīstības palīdzība tradicionāli
vairāk kā 90% kopējā palīdzības apjoma
• Starptautiski izvirzītie mērķi : 0.17% OAP/NKP
līdz 2010.g., un 0.33% līdz 2015.g. Latvija
mērķus nesasniedz.
• Līdz 2009.gadam ĀM atsevišķs attīstības
palīdzības departaments (9 darbinieki),
šobrīd atsevišķa nodaļa (3 darbinieki)
• Konsultatīvā padome, vairāk, kā 13 ministriju
iesaiste, NVO un nacionāla līmeņa
apvienības/asociācijas (kopā 22)
Gads
OAP/
Nacionālais
kopprodukts
Kopā(miljons,
LVL)
2001 0,019% 1,1
2002 0,01% 0,6
2003 0,008% 0,5
2004 0,06% 4,8
2005 0,07% 5,7
2006 0,06% 6,7
2007 0,06% 8,2
2008 0,07% 10,5
2009 0,08% 10,5
2010 0,06% 8,3
2011 0,07% 9,7
Avots: Ārlietu Ministrija

4. Latvijas attīstības palīdzība
• 1991-2004 nabadzības mazināšana & ad-hoc palīdzība kā viens no
mērķiem (Pakistāna, Indonēzija)
• 2005-2009 nozīmīgu daļu OAP saņem Bosnija-Hercegovina, taču neiekļūst
prioritāšu sarakstā
• 2005-šobrīd Latvija kā «demokrātijas eksport-valsts» (Gruzija, Moldova,
Ukraina, Baltkrievija)
– Veiksmes stāsts no plānveida uz tirgus ekonomiku
• Kapacitātes veicināšana
• Pārejas pieredze
– Iestāšanās ES pieredze
• 2007 – šobrīd Latvijas militārās darbības NATO ietvaros izveidota civilās
palīdzības sniegšanas programma Afganistānai

5. Tirdzniecības režīmi
Prioritārās palīdzības
saņēmējvalstis PTO Divpusējie līgumi ar Latviju
AFGHANISTĀNA Novērotājs NA
BALTKRIEVIJA Novērotājs
• 2004. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā
• 2009. Sadarbība enerģētikas jomā
• LIAA pārstāvniecība
GRUZIJA 2000
• 2005. savstarpējās sadarbības līgums,
• 2010. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā
MOLDOVA 2001
• 2006. savstarpējās sadarbības līgums,
• 2007. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā
UKRAINA 2008
• 2004. sadarbība zinātnē un ekonomikā
• 2006. sadarbība informatizācijas jomā
• 2010. sadarbība tranzīta jautājumos
• LIAA pārstāvniecība
Avots: PTO, ĀM mājas lapas

6. Tirdzniecības režīmi
• Latvija eksportē :
– Gruzija, Moldova: farmācijas, pārtikas produkciju un transporta
iekārtas
– Ukraina, Baltkrievija: transporta un mehāniskās ierīces, elektroierīces,
ķīmiskās rūpniecības produktus, tekstila, pārtika un metāla produkciju
– Afganistāna: minerālproduktus
• Latvija importē:
– Gruzija, Moldova: pārtikas produktus (vīns, vīnogas, minerālūdeni),
augļus
– Ukraina, Baltkrievija: minerālproduktus, metālus
– Afganistāna: augļus
• Tirdzniecības režīmus un attiecības koordinē ES, un Latvija iesniedz
ieteikumus ar Starpvaldību komisijas palīdzību.
• Latvija veido divpusējus sadarbības forumus (ne-regulāra aktivitāte)

7. Tirdzniecības režīmi & attīstības
palīdzība
• Latvijas zināšanu (know-how) pārnese
– Vides aizsardzība
• vēsturiski, ne-politiska palīdzība
– Pārtikas sektors
• Pārtikas standartu izstrāde un ieviešana (Gruzija)
• Dalība citu valstu projektos ar ekspertīzi (Francija-
Baltkrievija)
– Kapacitātes stiprināšana
• Valsts institūciju pāreja no plānotas uz tirgus (ES
atbilstošu) sistēmu

8. Tirdzniecības režīmi & attīstības
palīdzība
• Ad-hoc palīdzība (ātra reaģēt-spēja uz palīdzības saņēmējvalstu
pieprasījumiem)
• Krievu valoda (likumu, regulu tulkojumi uz krievu valodu,
Starpvaldību komisijas ziņojumu iesniegšana krievu valodā)
• Dalība starptautiskos projektos (atsevišķās institūcijas pieprasīti
eksperti, taču nav motivatoru vadības līmenī)
• Koordinētāka palīdzības sniegšana: aizvien vairāku valsts institūciju
iesaiste palīdzības sniegšanai prioritārajās valstīs
• «Demokrātijas eksports», taču bez konkrēta fokusa uz atvērtas un
godīgas tirdzniecības veicināšanas

9. Galvenie tirdzniecības režīmu
izaicinājumi palīdzības saņēmējvalstīs
• Atšķirība starp rakstiski sniegto informāciju un reālo
situāciju
• Mainīgā pārvaldības struktūra, grūtības identificēt
«atslēgas cilvēkus»
• Protekcionisms (īpaši Baltkrievijā un Ukrainā), importa
aizvietošanas politika
• Cikliska attīstība (viss atkarīgs no politiskā kursa un tā
izmaiņām)
• Tirdzniecības barjeras: tarifi, barjeras muitā, kvotas,
valūtas konvertācijas problēmas

10. Galvenie tirdzniecības režīmu
izaicinājumi Latvijai
• Sniegtās palīdzības izkaisītība
– mikro-aktivitātes dažādās institūcijās, bez koordinācijas un šo
aktivitāšu efektivitātes izvērtējuma
• Motivējošu faktoru trūkumi
– Latvija varētu daudz vairāk piedalīties starptautiskos projektos, taču
vadības līmenī trūkst motivācijas, ministriju vadība netiek vērtēta pēc
to starptautiskās performances
• Negatīvas pieredzes rezultātā, sadarbības aktivitātes samazināšanās
• Vēlme darboties atbilstoši palīdzības saņēmējvalstu «likumiem»,
nevis ieviest atvērtu un godīgu tirdzniecības režīmu

11. Jautājumi diskusijai
• Kā Latvija varētu labāk izmantot savu potenciālu, lai
veicinātu atvērtu un godīgu tirdzniecības režīmu
veidošanos tās palīdzības saņēmējvalstīs?
• Kā risināt palīdzības «izkaisītības» un nepietiekamās
koordinācijas jautājumus?
• Kā fokusēt «demokrātijas eksportu» uz konkrētākām
aktivitātēm/specializēties?
• Kā savietot ES uzstādījumu par godīgas un atvērtas
tirdzniecības veicināšanu ar uzņēmēju pieeju
«darboties saskaņā ar attiecīgās valsts spēles
noteikumiem»?

12. Paldies par uzmanību!