Valdis Vītoliņš, SIA „Odo” direktors, prezentē savu pieredzi, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru. Seminārs norisinājās 2014. gada 25. martā E-prasmju nedēļas ietvaros un tā organizatori - informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Ozols Grupa" un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija.

1. Mana pieredze, lietojot Ubuntu un citu atvērtā
pirmkoda programmatūru
dr. comp. sci.
Valdis V toli šī ņ
SIA Odo
Biznesa vadība start-up uzņēmumos, 03.25.2014

2. Par SIA "Odo"
2008. g. dibināta programmatūras izstrādes kompānija,
kas ievieš un uztur atvērtā koda tehnoloģijas, kā arī
piedāvā apmācību un konsultācijas
Atbalsta atvērtu standartus un tehnoloģijas kā Latvijas
atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) biedrs
Uztur publiski pieejamu zināšanu bāzi atvērtā koda
risinājumu ieviešanai, drošībai un uzturēšanai

3. Programmas nāk un iet...
1990
Windows NT 4.0
Internet Information Server
20151995 2005 2010
MS-DOS
TR-DOS
CP/M
Word Perfect
Apache 2.0
Ubuntu 7.10, 8.04, 10.04, 12.04, 14.04
Postfix
LibreOffice 3.0
Windows 2000
Exchange 2000
Share Point Portal Server
Office 2000
2000
Windows 3.1
Slackware
OS/2
Word 2.0
Quattro Pro
Netscape
OpenOffice 2.0
Mandriva
Firefox
Windows 95
Excel 2.0
Word 6.0
Internet Explorer
XWiki
MediaWiki
Windows XP
Apache 1.0
Outlook 2000 Lotus Notes Evolution
Windows NT
3.5
CentOS 6.4
ŠodienaSIA "Odo" izveide
GnuCash

4. Vikipēdijas apmeklētāju statistika
http://stats.wikimedia.org/archive/squid_reports/
%

5. Superdatoru statistika
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Operating_systems_used_on_top_500_supercomputers.svg
Tipiska “S-veida pāreja” jeb “Loģistikas līkne”
%

6. Kāpēc Linux?
Unix sistēmu dizains
Pielāgojamība
Drošība
Uzticamība
Vienkāršība
Atvērtais pirmkods
“Slēgtā un atvērtā koda programmatūras izstrāde ir kā
alķīmija salīdzinājumā ar ķīmiju.”
Kīts Kartiss "After the Software Wars" autors.
Microsoft pētnieks un programmētājs no 1993. līdz 2004. gadam
Tagad — Debian izstrādātājs

7. Linux darbstacija
Uzreiz gatava darbam
Visu iekārtu dziņi iekļauti standartā
Standartā iekļauts biroja programmu komplekts
Biroja programmatūra, standartiem atbilstoša pārlūkprogramma, e-pasta programma
Var darbināt vairākos veidos
Var palaist demonstrācijas režīmā, gan no kompaktdiska, gan USB un SIM zibatmiņas
Nav nepieciešams reģistrācijas kods (īpaši vērtīgi virtualizācijā)
Visplašākais atbalstīto iekārtu klāsts
Vienota programmu krātuve
Nav nepieciešams “sēņot internetā” un saķert vīrusus
Atjaunojumus var veikt jebkurā ērtā laikā
Ērta saskarne
Latviešu valodā
Salasāmi burti (sistēmas burtu biezums lielāks par 1 punktu)
Nav uzmācīgu “Vai patiešām vēlaties...?”
Nav vedņu, kas piedāvā savas gatavās iespējas, bet neļauj atrisināt problēmu

8. Linux iekārtu dziņi
Linux ir operētājsistēma
ar visplašāko iekārtu atbalstu pasaulē
Linux kodolā >1000 programmētāju katru stundu veic 6 izmaiņas (lielākā
daļa no tām ir iekārtu dziņos)
http://www.linuxfoundation.org/sites/main/files/publications/whowriteslinux.pdf
Linux “no kastes”:
vienmēr strādā vadu tīkls
strādā visas USB iekārtas
ir pieejami 6 dažādi latviešu
tastatūras izklājumi

9. LibreOffice Writer

10. LibreOffice Calc

11. LibreOffice Impress

12. LibreOffice un Microsoft Office
iespēju salīdzinājums
https://wiki.documentfoundation.org/Feature_Comparison:_LibreOffice_-_Microsoft_Office

13. GnuCash

14. Windows programmu atjaunošana

15. Linux programmu atjaunošana

16. Programmu krātuves
Vienota programmu krātuve
(Linux)
Dažādas uzstādīšanas programmas
(Windows)
Piegādā kā operētājsistēmas
daļu
Katrai programmai parasti ir sava
uzstādīšanas programma
Atjaunošanu var veikt gaitā
jebkurā laikā
Daļu no atjaunojumiem var uzlikt, tikai
pirms izslēgšanas
Vienota programmu uzskaite
un atjaunošana
Sadalīta uzskaite, visdažādākie
atjaunošanas brīdinājumi
Var pārbaudīt un atjaunot
visas uzstādītās programmas
Darbojas tikai ar saistīto programmu
Vienots pakotņu piegādātājs Dažādi pakotņu piegādātāji
Vienots pakotņu formāts Dažādi pakotņu formāti

17. Linux grafiskā saskarne
Linux var izmantot dažādas grafiskās saskarnes
Gnome, Unity, KDE, Xfce, Enlightenment, u.t.t.
Ērtas iespējas
Vairākas darba virsmas
Logu var norādīt kā vienmēr redzamu
Plašas pielāgošanas iespējas
Linux izmanto zinātniskās fantastikas filmās http://jtnimoy.net/?q=178
Iebūvēta universālā piekļuve
Ekrāna palielināšana
Ekrāna lasītājs
Lipīgie/lēnie taustiņi

18. Komandrinda
Kopēšana un ievietošana ir dižākais izgudrojums pēc labā klikšķa
Linux neviens neliek izmantot komandrindu, bet to izvēlas lietot tāpēc, ka
tā ir ērtāk
Salīdziniet:
1. Atver Ubuntu programmatūras centru
2. Meklēšanas logā ieraksta Gimp
3. Klikšķina uz Gimp image editor
3. Klikšķina uz Instalēt
4. Ievada paroli
Nokopē un ievada komandu
sudo apt-get install
gimp

19. Wine un VirtualBox

20. Linux drošība
Nav 100% drošu sistēmu, bet ir būtiska atšķirība,
vai pēc drošības cauruma atklāšanas vispirms:
rada vīrusu (raksturīgs slēgtā koda sistēmām)
Miljoniem Windows datoru slimo ar vīrusiem un tārpiem
(slavenākie no tiem: Conficker, Stuxnet, Duqu)
http://en.wikipedia.org/wiki/Timeline_of_notable_computer_viruses_and_worms
600 000 Mac OS saslimst ar Trojas zirgu
http://www.macrumors.com/2012/04/05/600000-macs-worldwide-reportedly-infected-by-flashback-trojan/
aizlāpa caurumu (raksturīgs atvērtā pirmkoda sistēmām)
BSD atklāts bufera pārpildīšanās drošības ievainojums
http://www.coresecurity.com/content/open-bsd-advisorie
Linux izlabo 8 gadus vecu drošības caurumu
http://odo.lv/Blog/090818

21. Mākoņpakalpojumi
Daži uzskata, ka datora operētājsistēma nav svarīga,
jo visi dati atrodas "mākonī"
Android, iOS, Chrome OS, Firefox OS ...
Bet kam jūs uzticaties vairāk:
Slēgtā koda mākonim, kura vienīgā garantija ir firmas
apgalvojums?
Atvērtā koda mākonim, par kura darbību varat pārliecināties,
un (ja nepieciešams) izveidot savu (privātu) mākoni?
WordPress, Joomla!, Drupal, OpenERP

22. Operētājsistēmu “maģiskais kvadrants”
Drošība
Ātrdarbība
Uzticamība
Atvērtība
Sadarbība

23. Windows versiju kvalitāte
Windows 3.0
Windows Vista
Windows 95
Windows 3.1
Windows 2000
Windows 8
Windows 7
Windows 98
Windows XP
Windows ME
Windows 8.1
Windows NT3.5
Windows NT4.0
Tendence
Pēc lietotāju atsauksmēm

24. Windows XP nāves ēnā
Līdz Windows XP uzturēšanas beigām ir 15 dienas
"Vienkārši" pārejot uz Windows 7/8 turpināsiet
cīnīties ar esošajām problēmām
Ražotāja monopolu un slēgtiem datu formātiem
Nesakārtotu lietotņu vidi, piespiedu pāreju uz jaunākām
versijām
Vīrusiem un citu ļaunatūru

25. Linux variantu salīdzinājums
Kompānijas izstrāde
Tehniskais atbalsts
Izplatība
Kopienas izstrāde
Pielāgojamība
http://stats.wikimedia.org/archive/squid_reports/
http://distrowatch.com/

26. Kāpēc Ubuntu ?
Īsā atbilde:
Labs jautājums!
Garā atbilde:
Ērtākais Linux, ko var uzstādīt “lietotājs, parastais”
Balstīts uz Debian
kas ir universālākais Linux variants
Darbojas uz un ar dažādām iekārtām
Datora (PC Intel/AMD), planšetes, viedtelefona (ARM procesors)
Sākot ar 12.04 — vienkārša un ērta saskarne
Visizplatītākais Linux (neskaitot Android)

27. Linux brīvība
Linux un atvērtā pirmkoda programmatūra piedāvā
dažādību, veselīgu konkurenci un attīstību
Zinātnes centri izsenis atrodas aktīvās tirdzniecības vietās
Jaunas idejas nedzimst slēgtā koda sistēmās monopola
apstākļos
Jaunas idejas dzimst dažādībā un brīvībā
Vairāk skatiet:
http://odo.lv/Ubuntu/
http://lata.org.lv/
http://atveries.lv/