Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) izstrāde. Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Mārtiņa Krieviņa prezentācija Vidzemes plānošanas reģiona padomes sēdē Cēsīs 2012.gada 27.martā
3. Kas ir NAP2020?
• NAP2020 no vienas puses ir valsts “biznesa plāns”,
kas parāda valsts izaugsmes modeli –
– kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību,
produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju,
– kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota
attīstība,
– kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
• Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā “sabiedriskais
līgums” – ko valsts apņemas paveikt/sasniegt līdz
2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības.
Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai
nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra
indivīda lēmumu pieņemšanā
3
4. NAP2020 vieta plānošanas hierarhijā
Latvijas ilgtspējīgas attīstības Saeimas konceptuālais
dokuments «Latvijas
stratēģija izaugsmes modelis. Cilvēks
«Latvija 2030» pirmajā vietā.»
Nacionālā reformu
Nacionālais attīstības plāns
programma stratēģijas «ES
2014.-2020.gadam 2020» īstenošanai
Nozaru Reģionu un
Valdības
politikas novadu
deklarācija
attīstības attīstības
un Valdības
plānošanas plānošanas
rīcības plāns
dokumenti dokumenti
4
6. NAP2020 uzbūve- saturiskais ietvars
Valsts attīstības vīzija
Galvenie vidējā termiņa makroekonomiskie šķēršļi un prognozes
Latvija 2030 un ES 2020 (GAP Analysis)
Prioritāte Prioritāte Prioritāte
Stratēģiskā
(makro līmeņa (makro līmeņa (makro līmeņa
daļa
rezultāti) rezultāti) rezultāti)
Rīcības virzieni Rīcības virzieni Rīcības virzieni
(politikas rezultāti) (politikas rezultāti) (politikas rezultāti)
Ieviešanas
Uzdevumi (darbības rezultāti) - norāda to īstenošanai nepieciešamo
daļa
finanšu apjoma un avotu novērtējumu (vispārējās valdības budžeta līdzekļus,
t.sk. ES fondi 2014-2020 un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi)
6
7. Cilvēks pirmajā vietā
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030
Inovatīva
Kultūras Ilgtermiņa Inovatīva un Daba kā Telpiskās
Paradigmas pārvaldība un
telpas ieguldījumi ekoefektīva nākotnes attīstības
maiņa izglītībā sabiedrības
attīstība cilvēkkapitālā ekonomika kapitāls perspektīva
līdzdalība
NAP2020 prioritāte
NAP2020 prioritāte NAP2020 prioritāte NRP
“Tautas saimniecības “Izaugsmi atbalstošas
“Cilvēka drošumspēja” ES2020
izaugsme” teritorijas”
- Darbības virziens 1.1 - Darbības virziens 2.1 - Darbības virziens 3.1
- Mērķis 1.1.1 - Mērķis 2.1.1 - Mērķis 3.1.1
- Politikas rezultāts - Politikas rezultāts - Politikas rezultāts
- Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi
- Pasākumi (apraksts tālāk) - Pasākumi (apraksts tālāk) - Pasākumi (apraksts tālāk)
- Mērķis 1.1.2 - Mērķis 2.1.2 - Mērķis 3.1.2
- Politikas rezultāts - Politikas rezultāts - Politikas rezultāts
- Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi
- Pasākumi (apraksts tālāk) - Pasākumi (apraksts tālāk) - Pasākumi (apraksts tālāk)
- Darbības virziens 1.n - Darbības virziens 2.n - Darbības virziens 3.n
- Mērķis 1.n.1 - Mērķis 2.n.1 - Mērķis 3.n.1
- Politikas rezultāts - Politikas rezultāts - Politikas rezultāts
- Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi - Nepieciešamie soļi 7
9. Kas jau izdarīts?
2011.gada 19.oktobrī Ministru kabinets noteica NAP2020 izstrādes,
ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtību
(MK noteikumi «Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un
publiskās apspriešanas kārtība»)
2012.gada 2.janvārī darbu uzsācis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) –
atbildīgs par:
NAP izstrādes nodrošināšanu un koordinēšanu
sākotnējo dokumentu sagatavošanu Vadības grupas diskusijai un rekomendāciju iestrādi gala
versijās pirms virzības uz MK
sabiedrības informēšanu un līdzdalības nodrošināšanu
2012.gada 17.janvārī ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota NAP2020
izstrādes Vadības grupa:
sastāvā 31 dažādu organizāciju pārstāvi (ministrijas, plānošanas reģioni, LPS, LDDK, LTRK, LLPA,
LZA, LRP, LSA, LLF, EKL, «Providus» u.c.)
tās uzdevums ir līdzdarboties NAP izstrādes procesā, komentējot PKC sagatavotos dokumentus,
konsultējoties ar savas nozares pārstāvjiem un organizācijām
9
11. Kas jau izdarīts?2
2012.gada 1. – 13.februārī izstrādāts NAP2020 prioritāšu pamata
ziņojums
2012.gada 13. – 27.februārī par ziņojumu saņemti vairāk nekā 470
komentāri no 75 organizācijām un privātpersonām
2012.gada 5.martā NAP2020 vadības grupa vienojas par 3 prioritātēm un
vadmotīvu
2012.gada 6.marts – Ministru kabinets konceptuāli atbalsta 3 prioritātes,
neatbalsta vadmotīvu
2012.gada 14.marts – darbu uzsāk 3 darba grupas:
uzdevums – tālāka NAP2020 izstrāde, katrā prioritātē nosakot rīcības virzienus un
konkrētus uzdevumus
sastāvs – nozaru eksperti, pētnieki, NVO sektora, ministriju pārstāvji (līdzsvars starp
publisko un nevalstisko sektoru (aptuveni 50 : 50)
2012.gada 20.marts – Ministru kabinets vienojas par NAP2020 vadmotīvu
«Ekonomikas izrāviens»
11
12. NAP2020 vadmotīvs un prioritātes
Latvija 2030
prioritātes
NAP2020
prioritātes
NAP2020
Ekonomikas izrāviens VADMOTĪVS
12
13. Lai notiktu ekonomikas izrāviens, vajadzīgs...
...par sevi un saviem
apkārtējiem drošs,
radošs, vesels un
izglītots cilvēks, spējīgs ...reģionālā attīstība, tostarp
parūpēties par sevi un infrastruktūra, publiskie
citiem, pielāgoties pakalpojumi un citi
apstākļiem teritorijās pieejamie resursi
ir vienlīdz svarīgi gan
cilvēka attīstībai un vēlmei
EKONOMIKAS dzīvot Latvijā, gan
...uzņēmējdarbība, kas IZRĀVIENS tautsaimniecības attīstībai
ļauj augt vidusslānim un un investīciju piesaistei
mazajiem un vidējiem
uzņēmumiem, un kas
turklāt ir arī sociāli
atbildīga
13
16. NAP2020 prioritātes un NRP «ES 2020»
Piedāvātās NAP2020 prioritātes «ES 2020» prioritātes
• Cilvēka drošumspēja • Gudra izaugsme: uz zināšanām
un inovāciju balstītas ekonomikas
izveide
• Tautas saimniecības • Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu,
izaugsme konkurētspējīgu ekonomiku, kurā
resursi tiek efektīvi izmantoti
• Iekļaujoša izaugsme: attīstīt
• Izaugsmi atbalstošas ekonomiku ar augstu
teritorijas nodarbinātības līmeni, nodrošinot
sociālo un teritoriālo kohēziju
16
17. Cilvēka drošumspēja
• Cilvēka drošumspēja (resilience) ir starptautiski zināms
koncepts par cilvēka adaptācijas spēju strauji mainīgā vidē –
personīgā iniciatīva, spēja sadarboties – pastāvīgi identificējot
cilvēka šķēršļus attīstībai.
• Iespējamie darbības virzieni šajā prioritātē:
• pietiekami, spējām atbilstoši ienākumi un nodarbinātība;
• nevienlīdzības mazināšana un saliedētība;
• izglītība mūža garumā;
• vesels cilvēks;
• demogrāfiskās situācijas risināšana;
• un citi, kas tiks izstrādāti.
17
19. Cilvēka drošumspēja
Situācijas
Draudi Brīdinājuma signāli
Riski Jaunas iespējas
zema ------------------ drošumspējas --------------- augsta
Trauksme Personīgās drošumstratēģijas
Slimības Gūtā mācība
Pašnāvība Īslaicīgs satraukums
Sekas
19
20. Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»
Piem., NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA Piem., VIDUSŠĶIRAS ATTĪSTĪBA
Samazināt Džini koeficientu 2020.gadā līdz līmenim, Līdz 2020.gadam samazināt Lakenas indeksa vērtību
kas ir zemākais salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Latvijā līdz ES-27 vidējam rādītājam, tādējādi
stiprinot vidusšķiru.
20
21. Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»
Piem., IZGLĪTĪBA MŪŽA GARUMĀ Piem., IENĀKUMU PIEAUGUMS
Līdz 2020.gadam palielināt pieaugušo izglītības Līdz 2020.gadam būtiski palielināt vidējos neto
dalībnieku skaitu Latvijā, pārsniedzot ES-27 vidējo ienākumus uz vienu mājsaimniecību pēc PPS,
rādītāju. apsteidzot Lietuvu un Igauniju.
21
22. Tautas saimniecības izaugsme
• Tautas saimniecības izaugsme ir svarīga ikviena indivīda un valsts kopējās
labklājības veicināšanai, taču tai jāorientējas uz augstāku pievienoto
vērtību, produktivitātes pieaugumu un sociālo atbildību
• Iespējamie darbības virzieni šajā prioritātē:
• valsts konkurētspējas uzlabošana (produktivitāte, ražojošais sektors);
• eksporta turpmāka palielināšana;
• investīcijas uzņēmējdarbībā (nacionālās un starptautiskās);
• konkurētspējīga enerģijas cena (tostarp vietējo resursu izmantošana);
• komercializējamas zinātnes un inovāciju atbalsts;
• un citi, kas tiks izstrādāti.
22
23. Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»
Piem., INDUSTRIĀLĀ POLITIKA Piem., INOVĀCIJĀS BALSTĪTA ATTĪSTĪBA
Uz 2020.gadu panākt ražojošā un tirgojamā sektora 2020.gadā inovāciju novērtējumā sasniegt vismaz
ar lielāku pievienoto vērtību pieaugumu kopējā «vidējo inovatoru» kvartiles TOP3 vietu.
tautsaimniecības struktūrā.
Avots: EU Innovation Scoreboard
Avots: 2011
CSP
23
24. Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»
Piem., PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMS Piem., EKONOMIKAS IZAUGSME
Līdz 2020.gadam paaugstināt Latvijas Panākt vidējo IKP pieaugumu vismaz 5% apmērā,
produktivitātes (uz 1 pilno darba laika vienību) 2020.gadā sasniedzot labākos rādītājus Baltijas
rādītājus līdz 70% no ES-15 vidējā līmeņa. valstu starpā.
IKP salīdzināmajās cenās (s.i.), 2007=100
Darba tirgus indikatori
110
40 20
100
20 10
90
0 0
80
-20 -10
70
-40 -20 1Q 04 1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 1Q 10 1Q 11
1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 1Q 10 1Q 11 EE LV LT Avots: Eurostat
Darba meklētāju īpatsvars, % (l.a.)
Nodarbinātības gada izmaiņas, % (l.a.)
Bruto reālās algas gada izmaiņas, %
Produktivitātes (uz 1 pilno darba laika vienību) gada izmaiņas, %
Avots: CSBL
Abu grafiku autortiesības: izglītības un zinātnes ministrs prof. Roberts Ķīlis
24
25. Izaugsmi atbalstošas teritorijas
• Izaugsmi atbalstošas teritorijas: efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti
ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina
ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu
investīciju piesaisti, dzīves kvalitātes līmenis izlīdzinās
• Iespējamie darbības virzieni šajā prioritātē:
• pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra (ceļi, IKT, u.c.);
• lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde;
• dabas kapitāla pilnvērtīga izmantošana (zemes, mežu resursi);
• nelauksaimnieciskā ražošana;
• investīcijas attīstības centros;
• un citi, kas tiks izstrādāti.
25
26. Prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas»
Piem., LĪDZSVAROTA REĢIONU ATTĪSTĪBA Piem., CEĻU INFRASTRUKŪRAS
Līdz 2020.gadam sasniegt līdzsvarotāku attīstību visos SAKĀRTOŠANA
plānošanas reģionos, panākot to vidējo attīstību 80% Līdz 2020.gadam panākt, ka vismaz 75% valsts galveno un
apmērā no Rīgas plānošanas reģiona rādītājiem. reģionālo autoceļu ir ļoti labā vai labā stāvoklī.
400
352.6
350
285.1
300
243.4 250.1 224.8
250
172.8 1999
200
Lati
150
93.3 72.5 70.3 2010
100
52.5 49.3 44.1
50
0
RPR LR KPR ZPR VPR LPR Avots: Latvijas Valsts ceļi
Valsts un plānošanas reģioni
26
27. Turpmākie soļi
• līdz 2012.gada jūnija vidum – PKC sadarbībā ar Darba grupām sagatavo un
iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā NAP sākotnējo redakciju
• 2012.gada jūlijs-augusts – NAP sākotnējai redakcijai tiek veikts stratēģiskās
ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), kas ilgst aptuveni pusotru mēnesi
• 2012.gada septembris - PKC un prioritāšu Darba grupas, balstoties uz SIVN un
publiskās apspriešanas rezultātiem, sagatavo un iesniedz Vadības grupā un
Ministru kabinetā NAP gala redakciju
• līdz 2012.gada decembrim – Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu
2014-2020.gadam
• visa procesa gaitā – aktīvas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām,
nozaru ekspertiem, akadēmiķiem, citām ieinteresētajām pusēm, kā arī
iespējas iepazīties un komentēt sagatavotos materiālus
27
28. Saspringtā «laika rāmja» cēloņi
• NAP2020 izstrāde cieši saistīta ar Latvijas interešu aizstāvību
saistībā ar nākamā perioda ES daudzgadu budžetu
• Iekavējot NAP2020 izstrādi, tiks aizkavēta arī nākamā perioda
struktūrfondu apguves uzsākšana
• NAP2020 nepieciešams arī reģionu ilgtermiņa stratēģiju un
vidēja termiņu attīstības programmu izstrādei, kā arī valsts
vidēja termiņa budžeta ietvaram
29. Veiksmes darbos!
Ar cieņu,
Mārtiņš Krieviņš
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Tālrunis: 67082811
E-pasts: martins.krievins@pkc.mk.gov.lv
29