Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Kurzemes NVO atbalsta centrs
Nosaukums: Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
1. Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības
situācijas apskats Kurzemē
Inese Siliņa, direktore
m.t. 29811722
inese@kurzemesnvo.lv
www.kurzemesnvo.lv
facebook.com/kurzemesnvo
twitter.com/kurzemesnvo
Konference tiek organizēta projekta „Kurzemes NVO atbalsts 2013-2015” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija. | www.sif.lv | www.eeagrants.lv | www.eeagrants.org |
2. Informācijas avoti
• Latvijas pilsoniskās alianses
pētījums «Pārskats par NVO
sektoru Latvijā. 2013.»
• Kurzemes NVO atbalsta centra
Kurzemes NVO un pašvaldību
aptauju un interviju dati 2013-
2014
www.nvo.lv
www.kurzemesnvo.lv
3. Ievads
• Biedrības un nodibinājumi ir gan sabiedrības
pašorganizēšanās forma, gan pilsoniskās
sabiedrības aktivitātes rādītājs.
Latvijā reģistrētas 19 018 NVO
Kurzemē reģistrētas 2 448 NVO (12,8%)
Pēc LURSOFT datiem 23.09.2014.
4. NVO skaits Latvijā
• Latvijā reģistrētas 19 018 NVO
• Kurzemē reģistrētas 2 448 NVO (12,8%)
61%
9%
8%
9%
Kurzeme
13%
Rīga un Rīgas reģ.
Kurzeme
Zemgale
Latgale
Vidzeme
5. NVO galvenie mērķi
• veikt aktivitātes, ko cits neviens (pašvaldības un valsts
institūcijas) nedara vai dara nepilnā apjomā, lai uzlabotu
mērķa grupas dzīves kvalitāti
• informēt iedzīvotājus par dažādām aktivitātēm, kas notiek
konkrētā nozarē vai arī kas ir būtiskas noteiktajai mērķa grupai
• motivēt un izglītot iedzīvotājus, dodot iespēju uzlabot
zināšanas un prasmes, kuras nepieciešamas darba tirgū,
organizācijas darba pilnveidošanai vai personīgai izaugsmei
• piedāvāt bezmaksas preces un pakalpojumus tām iedzīvotāju
grupām, kuras ir pakļautas nabadzības riskam vai kurām ir
būtiski ierobežojumi
• organizēt izklaidējošus pasākumus dažādām
iedzīvotāju grupām.
6. Iedzīvotāju iesaiste
Latvijas iedzīvotāji iesaistās šādās sabiedriskās/
pilsoniskās aktivitātēs (2013.g.):
16% darbojas interešu grupā koris, deju kopa, pulciņš
9% ir draudzes locekļi
7% ir arodbiedrības locekļi
4% ir biedri biedrībā
7. Iedzīvotāju iesaiste organizāciju
darbā
Sabiedriski aktīvākie ir:
• latvieši
• sievietes
• ar augstāko izglītību
• vecumā līdz 44 gadiem
• finansiāli nodrošināti
• no skaitliski lielām (4 un vairāk ģimenes
locekļu) ģimenēm
8. Iedzīvotāju iesaiste organizāciju
darbā
Sabiedriski aktīvākie ir:
• latvieši
• sievietes
• ar augstāko izglītību
• vecumā līdz 44 gadiem
• finansiāli nodrošināti
• no skaitliski lielām (4 un vairāk ģimenes
locekļu) ģimenēm
9. Iedzīvotāju motivācija iesaistei NVO
Jauni kontakti (21%)
Lietderīgs laiks (20%)
Paaugstināta labsajūta (18%)
Noderīga informācija (12%)
10. NVO devums vietējā līmenī
Ja cilvēkam ir motivācija un tiek piedāvāti rīki, lai
uzlabotu personīgo un kopienas dzīves kvalitāti, lai
justos droši un būtu laimīgs, tad:
1. stiprinās savstarpējā uzticēšanās un paļaušanās.
2. palielinās darba devēju skaits un mazinās
bezdarbs.
3. samazinās izmaksu apjoms, kas nodokļu
maksātājiem jāiegulda sociālo, vides un citu
problēmu mazināšanai.
11. Kurzemes pilsoniskā aktivitāte
73% Kurzemes iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā ir
piedalījušies kādā no pilsoniskām/ sabiedriskām
aktivitātēm, tai skaitā:
38% piedalījušies Saeimas vēlēšanās
53% piedalījušies pašvaldību vēlēšanās.
22% Kurzemes iedzīvotāju ir veikušu ziedojumu pa
telefonu, kā arī izmantojot ziedojumu kasti.
19% Kurzemes iedzīvotāju ir piedalījušies talkā.
(Aktīvākie talkotāji ir zemgalieši – 36%.)
12. Kurzemes pilsoniskā aktivitāte
14% kurzemnieku ziedojuši drēbes un citas praktiskas
lietas konkrētiem cilvēkiem. (Visvairāk ziedo zemgalieši –
19% un latgalieši – 17%)
5% Kurzemes iedzīvotāju ir ziedojuši praktiskas lietas
labdarības organizācijām. (Visvairāk ziedo zemgalieši –
18%)
9% piedalījušies parakstu vākšanā, piedaloties
sabiedriskās apspriedēs u.c. (otrā vieta Latvijā, pirmajā
vietā zemgalieši ar 18%)
13. Kurzemes pilsoniskā aktivitāte
26% Kurzemnieku uzskata, ka personīgi spēj ietekmēt
lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā.
Kurzemnieki visvairāk uzticas NVO un reliģiskajām
organizācijām.
14. Apgalvojums
Attīstītas Latvijas iedzīvotāju pašorganizēšanās
spējas (NVO skaits) būtiski veicina un stiprina
dzīves kvalitātes pieaugumu individuālā un
kopienas līmenī, tāpēc valsts un pašvaldības
iestāžu uzdevums ir atbalstīt un spēcināt
formālu un neformālu iedzīvotāju grupu
darbību.
15. Apgalvojums
Attīstītas Latvijas iedzīvotāju pašorganizēšanās
spējas (NVO skaits) būtiski veicina un stiprina
dzīves kvalitātes pieaugumu individuālā un
kopienas līmenī, tāpēc valsts un pašvaldības
iestāžu uzdevums ir atbalstīt un spēcināt
formālu un neformālu iedzīvotāju grupu
darbību.
16. Apgalvojums
Attīstītas Latvijas iedzīvotāju pašorganizēšanās
spējas (NVO skaits) būtiski veicina un stiprina
dzīves kvalitātes pieaugumu individuālā un
kopienas līmenī, tāpēc valsts un pašvaldības
iestāžu uzdevums ir atbalstīt un spēcināt
formālu un neformālu iedzīvotāju grupu
darbību.
17. Apgalvojums
Attīstītas Latvijas iedzīvotāju pašorganizēšanās
spējas (NVO skaits) būtiski veicina un stiprina
dzīves kvalitātes pieaugumu individuālā un
kopienas līmenī, tāpēc valsts un pašvaldības
iestāžu uzdevums ir atbalstīt un spēcināt
formālu un neformālu iedzīvotāju grupu
darbību.
18. Apgalvojums
Attīstītas Latvijas iedzīvotāju pašorganizēšanās
spējas (NVO skaits) būtiski veicina un stiprina
dzīves kvalitātes pieaugumu individuālā un
kopienas līmenī, tāpēc valsts un pašvaldības
iestāžu uzdevums ir atbalstīt un spēcināt
formālu un neformālu iedzīvotāju grupu
darbību.
20. NVO skaits Latvijā
• Latvijā reģistrētas 19 018 NVO
• Kurzemē reģistrētas 2 448 NVO (12,8%)
61%
9%
8%
9%
Kurzeme
13%
Rīga un Rīgas reģ.
Kurzeme
Zemgale
Latgale
Vidzeme
21. Kurzemes TOP 5
pēc NVO skaita pašvaldībās
Liepāja
940
NVO
Kuldīga
253
NVO
Ventspils
247
NVO
Talsi
240
NVO
Saldus
220
NVO
22. NVO skaits uz 1000 iedzīvotājiem
Jo lielāks NVO īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu
pašvaldībā, jo attīstītāka konkrētā kopiena.
Vidējais Latvijas NVO blīvums pašvaldībās ir
8,48.
23. Sasniedzamie rezultāti
Kultūras ministrija ir definējusi, ka rezultatīvais
politikas rādītājs, kas jāsasniedz 2014. gadā
saistībā ar organizāciju skaita pieaugumu uz
1000 iedzīvotājiem, ir 7,8 organizācijas uz 1000
iedzīvotājiem.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes
2012.-2018.gadam
26. Kurzemes TOP 6
pēc NVO blīvuma pašvaldībās
Pāvilosta
37 NVO
Blīvums
13,5
Liepāja
940
NVO
Blīvums
13,1
Kuldīga
253
NVO
Blīvums
10,5
Alsunga
15 NVO
Blīvums
10,3
Rucava
17 NVO
Blīvums
9,9
Grobiņa
87 NVO
Blīvums
9,6
27. NVO blīvums Kurzemē
Blīvums Novadi/ pilsētas
13,5 Pāvilostas nov
13 Liepāja
11 Kuldīgas nov
10 Alsungas nov., Rucavas nov, Grobiņas nov
9 Saldus nov
8 Rojas nov., Ventspils nov., Talsu nov.
7 Mērsraga nov, Nīcs nov, Aizputes nov, Durbes nov.,
Ventspils., Priekules nov, Dundagas nov.
6 Brocēnu nov., Skrundas nov
5 Vaiņodes nov
28. Kurzemes TOP 5
pēc aktīvo NVO blīvuma
Liepāja
Aktīvo NVO
blīvums
12,6
Pāvilosta
Aktīvo
NVO
blīvums
9,1
Kuldīga
Aktīvo
NVO
blīvums
8,8
Saldus
Aktīvo
NVO
blīvums
8,0
Alsunga
Aktīvo
NVO
blīvums
7,6
29. Aktīvo NVO blīvums Kurzemē
Blīvums Novadi/ pilsētas
12,6 Liepāja
9 Pāvilostas nov., Kuldīgas nov
8 Saldus nov, Alsungas nov.
7 Grobiņas nov., Rojas nov., Talsu nov
6 Ventspils, Mērsraga nov., Durbes nov., Rucavas nov.,
Dundgas nov., Ventspils nov., Brocēnu nov.
5 Aizputes nov., Priekules nov., Nīcas nov., Skrundas nov.
4 Vaiņodes nov.
30. Faktori, kas +ietekmē NVO darbību
Organizācijas darbības intensitāte palielinās, ja
NVO piemīt kāda no šīm pazīmēm:
• organizācijā strādā vismaz viens algots
darbinieks;
• organizācijai ir ilga darbības pieredze (jo īpaši,
ja tā dibināta pirms 2000. gada);
• NVO darbojas reģiona vai nacionālajā līmenī,
vai arī tai ir plaša mēroga sadarbības tīkls
32. Pašvaldību un NVO sadarbība
Kurzemē
Sadarbības forma Pašvaldību skaits
Līdzfinansējuma piešķiršana NVO to
projektu īstenošanai
20
Ir līdzfinansējuma piešķiršanas nolikums 3,5
Ir pašvaldības projektu konkurss 14
Atbalsts telpu nomai un kom. maks. segšanai 20
Atbalsts transporta nodrošināšanā 20
33. Pašvaldību un NVO sadarbība
Kurzemē
Sadarbības forma Pašvaldību skaits
Ir deleģējuma līgumi ar NVO 9
Ir NVO kopējs ikgadējs pasākums/ godināšana 6
Biedrību saraksts un to kontakti mājas lapā 9 pēc būtības
3 nosacīti
Sadaļa mājas lapā "Sabiedrības līdzdalība" 5 pēc būtības
3 nosacīti
NVO kontaktpersonas pašvaldībā kontakti
mājas lapā 5
34. Pašvaldību NVO projektu konkursi
• Notiek 14 pašvaldībās no 20
• Max finansējums 1 projektam:
300 EUR – 2500 EUR
• NVO līdzfinansējums 0%-70%
• Iesniedzēji: neformālas grupas+ NVO+
uzņēmēji+ pašvaldības iestādes
• Tēmu un aktivitāšu ietvars: brīvs līdz strikti
noteikts
35. NVO VĒRTĒ SAVAS PAŠVALDĪBAS
ATTIEKSMI UN KOMUNIKĀCIJU
10 BAĻĻU SISTĒMĀ
36. NVO vērtē savu pašvaldību
9.1 8.9 8.8
8.2 8.0 7.7
Max atzīme: 10
7.0 6.8 6.4 6.2 6.1
2013. gada vērtējums
37. 5.8 5.8 5.7 5.6
4.4 4.3
3.9 3.6
Skrundas
nov
Ventspils
nov
Talsu nov Dundagas
nov
Brocēnu
nov
Rucavas
nov
Vaiņodes
nov
Alsungas
nov
NVO vērtē savu pašvaldību
Max atzīme: 10
2013. gada vērtējums
38. Mana pašvaldība ir pelnījusi titulu
„NVO draudzīgākā Kurzemes pašvaldība 2013”
10 10 10
8
7 7
Max atzīme: 10
6
5 5
39. Mana pašvaldība ir pelnījusi titulu
„NVO draudzīgākā Kurzemes pašvaldība 2013”
4 4 4 4 4
3
Max atzīme: 10
0 0 0 0
43. Ko vēlas NVO no savām
pašvaldībām?
1. Pašvaldības NVO projektu konkursi
• Tematiskie konkursi pēc jomām
• Mazie projekti 2x gadā (500-700EUR) bez līdzfinansējuma
• Lielie projekti 1x gadā (1000-3000EUR) ar līdzfinansējumu
2. Atbalsts NVO darbībai un attīstībai
• Līdzfinansējums ārēju projektu īstenošanai
• telpas, transports, konsultācijas
• kopīgi projekti ar pašvaldību
• Deleģējuma/ līdzdarbības līgumi
• NVO iesaiste pašvaldības sadraudzības pasākumos
44. Ko vēlas NVO no savām
pašvaldībām?
3. Pretimnākošanas attieksmes un kopības
sajūtas radīšana – mēs esam komanda
savam novadam
• Regulāras NVO un pašvaldības tikšanās (2x gadā, 1x
mēnesī)
• Brīvprātīgo un NVO sveikšana
• Reāla NVO kontaktpersona domē
4. Saprotams mājas lapas saturs
45. Darbs 2015
Kurzemes pilsoniskās sabiedrības
attīstības memoranda koncepcijas
izstrāde
Ja cilvēkam ir motivācija un tiek piedāvāti rīki, lai uzlabotu personīgo un kopienas dzīves kvalitāti, lai justos droši un būtu laimīgs, tad:
stiprinās savstarpējā uzticēšanās un paļaušanās, kas ir būtisks nosacījums mazas valsts attīstībai.
palielinās darba devēju skaits un mazinās bezdarbs.
samazinās izmaksu apjoms, kas nodokļu maksātājiem jāiegulda sociālo, vides un citu problēmu mazināšanai.
Kultūras ministrija. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. 2011. gads, ar grozījumiem 2012. gada 12. decembrī. Rīga. 25. lpp.