SlideShare uma empresa Scribd logo

Competition law. Konkurences tiesības.

•
•
Julija Jerneva
Julija Jerneva

Ļoti sen uzrakstītā publikācija. Pagaidām kvalitatīvāks materiāls vēl nav sagatavots.

Direito
1 de 45
Baixar para ler offline
Konkurences tiesības Jūlija Jerņeva & Debora Pāvila Konkurences tiesības I. Ievads Viens no Eiropas Kopienas pamatmērķiem ir nodrošināt brīvu ekonomisko resursu plūsmu kopējā tirgū. Tomēr EK likumdevēju pasākumi, kuri vērsti uz muitas barjeru, nacionālo kvotu un diskriminācijas novēršanu, zaudētu savu nozīmi, ja tirgus dalībniekiem būtu atļauts slēgt konkurenci ierobežojošas vienošanās. Brīvā tirgū uzņēmējdarbība ir konkurences spēle. Reizēm uzņēmumi vēlas izvairīties no konkurences savā starpā un mēģina paši diktēt spēles noteikumus. Reizēm lielākais spēlētājs var mēģināt izspiest konkurentus no tirgus. EK konkurences politikas mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu, kā arī patērētāju un nelielu uzņēmumu aizsardzību. Visiem uzņēmumiem iekšējā tirgū ir jākonkurē vienādos apstākļos. EK tiesībās konkurences tiesības ir viena no nozīmīgākajām un plašāk regulētajām jomām. EK konkurences tiesības aptver divas jomas: konkurences noteikumus un valsts atbalsta noteikumus. Konkurences noteikumu uzdevums ir nepieļaut tirgus dalībnieku vienošanos nolūkā ierobežot konkurenci, kas varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Piemēram, nav pieļaujama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas vienojas par cenu noteikšanu tirgū. Tāpat arī nevar pieļaut, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli. Bez tam Eiropas Komisija kontrolē uzņēmumu apvienošanos, ja pastāv draudi, ka jaunizveidotais uzņēmums varētu apdraudēt godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Latvijas konkurences tiesības ir ne tikai cieši saistītas ar EK konkurences noteikumiem, bet tās ir radītas un pilnveidotas ar mērķi sagatavot Latvijas tirgu EK kopējai tirdzniecības telpai. Konkurences likums tika izstrādāts un tiek piemērots, vadoties no EK konkurences tiesību noteikumiem un principiem. Tādēļ, piemērojot un interpretējot Konkurences likuma normas, jāvadās no EK konkurences tiesībām un to pieņemtās interpretācijas. 1. Konkurences politika, tās mērķi un uzdevumi Konkurences aizsardzība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis tirgus ekonomikas efektīvas funkcionēšanas veicināšanai. Konkurences tiesību stūrakmens ir ekonomisko teoriju piemērošana, tirgus dalībnieku rīcības analīze no ekonomiskā viedokļa. Konkurences tiesību būtība ir sasniegt šādus mērķus: zemākas cenas, labākas preces un pakalpojumi un lielāka izvēle. Jāatceras, ka par konkurences tiesību mērķi nekādā gadījumā nedrīkst izvirzīt konkurentu aizsardzību. Tik tiešām, gadījumos, kad tirgū ir efektīva konkurence, vājiem un konkurēt nespējīgiem tirgus dalībniekiem nav jāpiedāvā mākslīga aizsardzība, jo tādā veidā tiks kropļota konkurence starp šiem neefektīvajiem un citiem, daudz spēcīgākiem tirgus dalībniekiem. Tāpat konkurences tiesības nebūtu jāuztver par līdzekli lielāka tirgus dalībnieku skaita nodrošināšanai, it īpaši tādēļ, ka daudziem tirgiem piemīt mēroga ekonomikas pazīmes. Mēroga ekonomika nozīmē, ka minimālais efektīvas darbības līmenis noteiktā tirgū ir augsts.1 Līdz ar to tirgū ienākošiem konkurentiem laika posmā, kamēr tiek 1 Piemēram, ekonomiski izdevīga ir vairāk kā 10 000 kravas automašīnu izlaide gadā, turpretim ražošana, kas paredz 100 kravas automašīnu izlaidi, ir neefektīva.
Konkurences tiesības sasniegts attiecīgais līmenis, ir daudz lielāki izdevumi vienas preču vienības ražošanai nekā jau esošajiem tirgus dalībniekiem, un tāpēc jauno tirgus dalībnieku konkurētspēja ir ievērojami zemāka.2 Visbeidzot, interpretējot terminu "konkurenti", jāņem vērā gan faktiskie, gan potenciālie konkurenti. Uzņēmumu uzskata par faktisku konkurentu, ja tas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai spēj īsā laikā pārorientēt ražošanu uz konkrētajiem produktiem (vai uz citiem ģeogrāfiskajiem tirgiem) un tirgot tos bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos. Tomēr, ja ienākšana tirgū radītu nepieciešamību būtiski koriģēt esošos materiālos un nemateriālos aktīvus, veikt papildu ieguldījumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus vai sadurties ar kavējumiem, uzņēmums tomēr netiks uzskatīts par konkurentu, bet par potenciālu konkurentu.3 Uzņēmumu uzskata par potenciālu konkurentu, ja ir pierādījumi, ka šis uzņēmums varētu uzņemties un, domājams, uzņemtos nepieciešamos papildu ieguldījumus vai nepieciešamās pārorientēšanas izmaksas, lai varētu iekļūt konkrētajā tirgū, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos. Šis novērtējums jābalsta uz reālu pamatojumu, tikai teorētiska iespēja iekļūt tirgū vien nav pietiekama.4 Iekļūšanai tirgū jānotiek pietiekami ātri, lai potenciālās iekļūšanas draudi būtu tirgus dalībnieka izturēšanās ierobežojums. Parasti tas nozīmē, ka iekļūšanai jānotiek īsā laikā (piemēram, Eiropas Komisija norāda5 uz maksimālo viena gada posmu). Tomēr atsevišķos gadījumos var ņemt vērā arī ilgākus laika posmus. 2. Konkrētā tirgus noteikšana Konkrētā tirgus definēšanas kritērijus galvenokārt piemēro, lai analizētu konkrētus darbības veidus tirgū, kā arī, lai analizētu produktu piedāvājuma strukturālās izmaiņas.6 Definējot konkrēto tirgu, tiek noskaidrots, kāds ir konkrētais preces tirgus un kā definējams konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Gan preces, gan ģeogrāfiskā tirgus definēšanas mērķis ir identificēt tos faktiskos attiecīgo uzņēmumu konkurentus, kas spēj ierobežot attiecīgo uzņēmumu darbības un neļaut tiem darboties, nepakļaujoties efektīvam konkurences spiedienam.7 2.1. Konkrētais preces tirgus Konkrētā tirgus noteikšana ir nepieciešama, lai konstatētu robežas, kādās tirgus dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties. Konkrētās preces tirgus ir tā tirgus daļa, kurā ir iekļauti visi iespējamie šās preces aizstājēji, kā no pieprasījuma, tā arī no piedāvājuma viedokļa.8 To, kas tiek uzskatīts par savstarpēji aizstājamu preci, nosaka, izvērtējot vairākus kritērijus, piemēram, preces cena, kvalitāte, iespējamā pieprasījuma un pieejamības aizstājamība u.c. 2 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 23.lpp. Nav publicēts. 3 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.lpp., 20.–23.punkts. Eiropas Komisijas paziņojumi nav juridiski saistoši, bet tie ir EK tiesību interpretācijas avots. 4 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.lpp., 24.punkts; Eiropas Komisijas 1990.gada 13.jūlija lēmums 90/410/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Elopak/Metal Box-Odin // OV L 209, 08.08.1990., 15.lpp. 5 Eiropas Komisijas paziņojums par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.lpp., 26.punkts. 6 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 12.punkts. 7 Turpat, 2.punkts. 8 Alehno I., Buka A., Butkevičs J., Jarinovska K., Škoba L. Ievads Eiropas Savienības tiesībās (Tiesu prakse un komentāri). Otrais papildinātais izdevums. K.Jarinovskas zin. red.– Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004, 367.lpp.
Konkurences tiesības Konkrētā tirgus noteikšana dod iespēju uzzināt visu konkrētajā tirgū piedāvāto preču daudzumu un katra atsevišķā tirgus dalībnieka piedāvāto preču daudzumu tajā pašā tirgū.9 Zinot šos lielumus, var noteikt katra tirgus dalībnieka tirgus daļu. Savukārt tirgus daļas noteikšanai ir ļoti svarīga praktiska nozīme. Piemēram, tirgus daļas lielums ir viens no būtiskākajiem apstākļiem, nosakot, vai tirgus dalībnieks atrodas vai neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī ir nozīmīgs kritērijs, izvērtējot tirgus dalībnieku noslēgtās vienošanās ietekmi uz konkrēto tirgu.10 2.1.1.Eiropas Kopienu tiesības EKT lietā Hoffmann-La Roche devusi šādu konkrētā preces tirgus definīciju: "Ja produktu var izmantot dažādiem nolūkiem un šīs dažādās izmantošanas atbilst ekonomiskajām vajadzībām, kas arī atšķiras, ir labs iemesls pieņemt, ka saskaņā ar apstākļiem šis produkts var piederēt atsevišķiem tirgiem, kuriem var būt īpašas pazīmes, kas atšķiras gan struktūras, gan konkurences apstākļu ziņā."11 Eiropas Komisija definē konkrēto preces tirgu kā tādu, kurš ietver visus tos produktus un/vai pakalpojumus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem.12 Definējot konkrēto preces tirgu, analizē pieprasījuma aizstājamību un piedāvājuma aizstājamību. (a) Pieprasījuma aizstājamība Tirgus dalībnieks nevar būtiski ietekmēt tirgus apstākļus, piemēram, cenas, ja tā klientiem ir iespēja viegli pārorientēties uz pieejamiem aizstājošiem produktiem vai citā teritorijā esošiem piegādātājiem. Tieši tāpēc ir jāanalizē pieprasījuma aizstājamība. Būtībā tirgus definīcijas piemērošana izpaužas tādējādi, ka attiecīgo uzņēmumu klientiem tiek identificēti efektīvi alternatīvi piedāvājuma avoti gan produktu/pakalpojumu, gan piegādātāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā.13 Viens no kritērijiem, kas jāņem vērā, izvērtējot iespējamo preču aizstājamību, ir preču pazīmes. Šādas pazīmes vērtējot, preču funkcionālajām īpašībām ir piešķirama lielāka nozīme nekā to ārējā veidola vai uzbūves īpatnībām. Viens no spilgtākajiem piemēriem konkrētā preces tirgus definīcijai ir lieta United Brands,14 kurā bija jānoskaidro, vai banāni ir svaigu augļu tirgus sastāvdaļa, kā to apgalvo pieteikuma iesniedzējs, jo patērētāji tos var pamatoti aizstāt ar citu veidu svaigiem augļiem, piemēram, āboliem, apelsīniem, vīnogām, persikiem, zemenēm utt. EKT nolēma šādi: 9 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 3.lpp. Nav publicēts. 10 Turpat. 11 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp., 28.punkts. 12 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 7.punkts. 13 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 13.punkts. 14 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp., 11., 44.punkts.
Konkurences tiesības "(..) Banānu specifiskās īpašības ietekmē patērētāja izvēli un rosina viņu uzreiz nepieņemt citus augļus kā aizstājējus. Citu veidu augļu cenas un pieejamības ietekme uz banānu cenām un pieejamību konkrētajā tirgū ir ļoti neefektīva un šī ietekme ir pārāk vispārīga un pārāk nevienmērīga, lai uzskatītu, ka citi augļi ir daļa no banānu tirgus vai ka tie varētu aizstāt banānus."15 (b) Piedāvājuma aizstājamība Piedāvājuma aizstājamība nozīmē, ka piegādātāji spēj pārorientēties no vienas preces ražošanas uz citu preču ražošanu un spēj tos realizēt īsā laika posmā bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, saskaroties ar nelielām un pastāvīgām relatīvo cenu izmaiņām. Šādos gadījumos konkrētais preces tirgus ietver visus produktus, kas ir aizstājami pieprasījuma un piedāvājuma ziņā.16 Preču piedāvājuma aizstājamība ir jāņem vērā, nosakot konkrēto tirgu tajās situācijās, kad šīs aizstājamības radītā ierobežojošā ietekme attiecībā uz preces ražotājiem ir līdzvērtīga tai, ko rada pieprasījuma aizstājamība. Galvenie šādas ierobežojošas ietekmes nosacījumi ir, vai piegādātāji spēj īsā laika posmā pārorientēties uz konkrētās preces ražošanu un vai šāda pārorientēšanās tiem nerada būtiskas papildu izmaksas vai riskus. Lielākajā daļā gadījumu konkrētās preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību.17 Tomēr arī tam, ka konkrēti piegādātāji ir spējīgi pārorientēt savu saimniecisko darbību uz citas preces ražošanu, var būt nozīmīga loma tiem piegādātājiem, kuri ražo attiecīgo, no pieprasījuma viedokļa aizvietojamo preci. 2.1.2.Latvijas tiesības Atbilstoši Konkurences likuma18 1.panta 5.punktam konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Kopumā Konkurences padome interpretē jēdzienu "konkrētais preces tirgus" līdzīgi, kā to dara Eiropas Komisija un EKT. Neskatoties uz iepriekšminēto, Konkurences padome vismaz vienā lietā ir pieņēmusi ne visai skaidri izprotamu lēmumu. Lietā par SIA "V&K Holding" sūdzību par SIA "Rimaida" rīcību19 Konkurences padome nolēmusi, ka SIA "Rimaida" laika posmā no 2003.gada 14.oktobra līdz 2003.gada 31.decembrim atradās dominējošā stāvoklī filmas "Terminators–3; Mašīnu sacelšanās" konkrētajā tirgū. Kaut arī katra filma "Terminators–3; Mašīnu sacelšanās" tik tiešām izraisa lielu skatītāju interesi un skatītāji vēlas noskatīties tieši šo filmu, nevar apgalvot, ka konkrētās filmas izplatīšanas tirgus ir atsevišķs konkrētais tirgus. Pretējā gadījumā varētu arī apgalvot, ka katras grāmatas izplatīšanas tirgus ir atsevišķs tirgus. Var piekrist Konkurences padomei, ka dažāda žanra filmas veido dažādus preces tirgus, tomēr nav pamata sadalīt tirgus tādā veidā, kā tas tika izdarīts iepriekšminētajā lēmumā. Turklāt Konkurences padome uzskata, ka, izvērtējot konkrēto preces tirgu, jāņem vērā ne tikai pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība: 15 Turpat. 16 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 21.punkts. 17 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 14.lpp. Nav publicēts. Konkurences padomes vadlīnijas nav juridiski saistošas, bet tās kalpo par Konkurences likuma interpretācijas avotu. 18 Konkurences likums: LR 2001.gada 4.oktobra likums (spēkā no 01.01.2002.) // Latvijas Vēstnesis, 2001. 23.okt., Nr.151 (grozījumi: Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.maijs, Nr.69). 19 Konkurences padomes lēmums 794/03/06/10 [2004]. Nav publicēts.
Konkurences tiesības "Ir iespējams arī trešais faktors – pircēja tips. Šajā aspektā konkrētais tirgus tiek noteikts, ja pastāv cenu diskriminācija, t.i., viena un tā pati prece tiek pārdota dažādiem pircējiem par dažādu cenu. Cenu diskriminācijas gadījumā var būt divi preču un ģeogrāfiskajā aspektā vienādi tirgi. Vienā tirgū būs pircēji, kuri maksā lielāku cenu, bet otrā – tie, kuri maksā zemāku cenu. Šie tirgi ir atsevišķi tirgi."20 Šādam viedoklim nevar piekrist, jo cenu diskriminācija norāda nevis uz dažādu tirgu esamību, bet gan uz tirgus dalībnieku prettiesisku rīcību. Attiecīgi tirgus dalībniekiem būtu pietiekami vienkārši izvairīties no atbildības par konkurences tiesību pārkāpumiem, vienkārši diskriminējot dažādas pircēju kategorijas un tādējādi mākslīgi samazinot savas tirgus daļas. 2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija norāda uz tirgus dalībnieku ģeogrāfisko koncentrāciju – teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.21 Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanai tiek noskaidrota tāda teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un kuru var nošķirt no pārējām teritorijām tajās esošo ievērojami atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ. Turklāt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežu noteikšana pamatojas arī uz patērētāju viedokli. Ja patērētājs uzskata vienā reģionā pārdodamo preci par citā reģionā pārdodamās preces aizstājēju, tad šie abi reģioni parasti uzskatāmi par konkrētās preces vienu un to pašu ģeogrāfisko tirgu.22 2.2.1. Eiropas Kopienu tiesības EKT definējusi konkrēto ģeogrāfisko tirgu lietā United Brands:23 "Konkurences iespējas saskaņā ar Līguma [82]. pantu ir jāanalizē, ņemot vērā konkrētās preces īpašās pazīmes un skaidri definētu ģeogrāfisko teritoriju, kurā šo preci pārdod un kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi, lai varētu novērtēt konkrētā uzņēmuma ekonomisko spēku. Piemērojot [82]. pantu uzņēmumam dominējošā stāvoklī, ir skaidri jānošķir to būtisko daļu kopējā tirgū, kurā tas var šādu stāvokli ļaunprātīgi izmantot, un tādējādi kavēt efektīvu konkurenci, un tā ir teritorija, kurā visiem tirgotājiem attiecībā uz konkrēto preci ir jāpiemēro vienādi objektīvie konkurences apstākļi." Eiropas Komisijas paziņojumā par jēdziena konkrētais tirgus definīciju konkrētais ģeogrāfiskais tirgus definēts līdzīgi: "Konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi darbojas kā preču un pakalpojumu piedāvātāji un pieprasītāji, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kuru no blakus esošajām teritorijām var nodalīt tajās pastāvošo diezgan atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ". 20 Turpat, 4.lpp. 21 Turpat. 22 Turpat. 23 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp., 11., 44.punkts.
Konkurences tiesības Eiropas Komisijas pieeju ģeogrāfiskā tirgus definēšanai varētu rezumēt šādi: Komisija izdara sākotnējos secinājumus par ģeogrāfiskā tirgus darbības jomu, pamatojoties uz vispārīgām norādēm par tirgus daļu sadalījumu starp pusēm un to konkurentiem, kā arī uz sākotnējo analīzi par cenu noteikšanu un cenu atšķirībām ES dalībvalsts un Kopienas vai EEZ līmenī.24 Vajadzības gadījumā tiek veikta piedāvājuma faktoru papildu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie uzņēmumi, kas atrodas dažādās teritorijās, nesaskaras ar šķēršļiem, visā ģeogrāfiskajā tirgū attīstot savu produktu pārdošanu saskaņā ar konkurences noteikumiem.25 Šādā analīzē tiek aplūkoti tirgus apstākļi, piemēram, nosacījumi, kas izvirzīti pieejai preču izplatīšanas kanāliem, izmaksas, kuras saistītas ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un valsts pasūtījuma radītu normatīvo šķēršļu esamību vai neesamību, cenu regulējums, tirdzniecību vai ražošanu ierobežojošas kvotas un tarifi, tehniskie standarti, monopoli, brīvība veikt uzņēmējdarbību, prasības administratīvo atļauju saņemšanai, iepakošanas noteikumi utt. Parasti tirdzniecības plūsmu analīze skar arī transporta izmaksu jautājumu un to, cik lielā mērā šīs izmaksas var kavēt tirdzniecību starp dažādām teritorijām, ņemot vērā uzņēmumu atrašanās vietu, ražošanas izmaksas un relatīvo cenu līmeņus.26 2.2.2. Latvijas tiesības Saskaņā ar Latvijas Konkurences likuma 1.panta 3.punktā sniegto definīciju: "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām." Jāatzīmē, ka praksē var būt gadījumi, kad faktiskais ģeogrāfiskais tirgus pārsniedz vienas valsts robežas, t.i., tirgus dalībnieki ir spiesti sīvi konkurēt ar citiem ārvalstu uzņēmumiem. Savukārt Latvijā šāds uzņēmums var būt dominējošs vai pat vienīgais uzņēmums, kas ražo un realizē noteikta veida preces. Saskaņā ar Konkurences likumu Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt konkurenci starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas Latvijas iekšējā tirgū, un aizsargāt tos no negodīgas konkurences.27 Attiecīgi Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, parasti par ģeogrāfisko tirgu nosaka Latvijas teritoriju. 3. Barjeras ienākšanai tirgū Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka tirgus koncentrācijas līmeni un tirgus dalībnieku uzvedību tirgū, ir kavējošu šķēršļu esamība vai neesamība, kā arī tas, cik tie ir nozīmīgi un kādas ir to pārvarēšanas iespējas. Barjeras ienākšanai tirgū ir jebkuri tiesiska, organizatoriska, tehnoloģiska, ekonomiska un finansiāla rakstura faktori vai apstākļi, kuri traucē vai apgrūtina potenciālo tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū un tādējādi neļauj vienlīdzīgi konkurēt ar tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas šajā tirgū.28 24 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 28.punkts. 25 Turpat, 30.punkts. 26 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 31.punkts. 27 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 20.lpp. 28 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 21.lpp.
Konkurences tiesības Konkurence attīstās tur, kur ir mazāk šķēršļu jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, un šādu šķēršļu esamība vai neesamība būtiski ietekmē konkurences apstākļus. Par šķēršļu esamību vai neesamību netieši liecina tas, cik intensīva vai – pretēji – reta noteiktā laika posmā ir bijusi jaunu dalībnieku ienākšana tirgū.29 Situācija, kad, neskatoties uz augstas peļņas gūšanas iespēju, noteiktas preces tirgū pēdējos gados nav ienācis neviens jauns tirgus dalībnieks vai to ir maz, netieši liecina par to, ka ienākšanu tirgū kavē nozīmīgi, grūti pārvarami šķēršļi.30 Tomēr pats par sevi šis apstāklis nenozīmē, ka šādi šķēršļi noteikti pastāv.31 4. Tirgus dalībnieki Tirgus dalībnieki ir visi tie uzņēmumi, kuri ir spējīgi ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū. Tomēr konkurences tiesībās pieņemts saistītus uzņēmumus uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Lai noteiktu viena uzņēmuma (piemēram, uzņēmuma A) saistītos uzņēmumus, tiek ņemti vērā visi šādi uzņēmumi: a) uzņēmumi, kuros attiecīgajam uzņēmumam A tieši vai netieši ir tiesības izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību vai ir tiesības iecelt vairāk nekā pusi uzņēmuma izpildinstitūciju locekļu, vai ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus; b) uzņēmumi, kuriem uzņēmumā A tieši vai netieši ir a) punktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; c) uzņēmumi, kuros b) punktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) daļā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; d) uzņēmumi, kuri ir nolīguma puses kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) punktā minētajiem uzņēmumiem, vai kuros vienam vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgas ir a) punktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; uzņēmumi, kuros a) punktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:  uzņēmumam A vai to attiecīgajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas ir minēti a)– d) punktā, vai  uzņēmumam A vai vienam vai vairākiem ar to saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a)–d) punktā, un vienai vai vairākām trešajām pusēm. Latvijas Konkurences likums, definējot jēdzienu "tirgus dalībnieks", paredz, ka par tirgus dalībnieku ir uzskatāms arī tāds komersants, kurš vēl tikai gatavojas uzsākt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā. Konkurences padome parasti ir uzskatījusi, ka tirgus dalībnieks Konkurences likuma izpratnē ir tikai tāds komersants, kas tieši realizē preces vai tieši sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā, pat ja šāds komersants ir reģistrēts citā valstī un Latvijā tam nav saistītu uzņēmumu. Konkurences padome ir izmainījusi savu pieeju šim jautājumam un tirgus dalībnieka definīcijā sākusi ietvert arī tādus komersantus, kuri veic saimniecisko darbību ārpus Latvijas, bet kuri ar savu darbību ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū. Konkurences padome uzskata, ka gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums vēl neveic saimniecisko darbību, bet tas var pietiekami viegli un ātri ienākt Latvijas tirgū, tas ir uzskatāms par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Šādai interpretācijai nevar piekrist kaut vai tāpēc, ka šāda konstrukcija attiecas uz tādiem tirgiem, kuri netiek 29 Turpat. 30 Turpat. 31 Turpat.
Konkurences tiesības raksturoti ar augstām ienākšanas barjerām. Tomēr jāšaubās, vai par tirgus dalībniekiem būtu jāuzskata visi potenciālie konkurenti. Konkurences padome ir arī paudusi uzskatu, ka par tirgus dalībnieku būtu uzskatāms arī tāds uzņēmums, kurš neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, bet kurš var ietekmēt konkurenci Latvijā. Šādam uzskatam varētu piekrist, bet ar piebildi, ka attiecīgajā situācijā ārzemju komersants varētu ietekmēt konkurences apstākļus Latvijā tad, ja konkrētais ģeogrāfiskais tirgus būtu plašāks par Latvijas teritoriju. 5. Konkrētā tirgus analīze Pēc tam, kad ir definēts konkrētais tirgus, ir jāanalizē attiecīgo tirgus dalībnieku tirgus daļa. Tirgus daļas konstatēšana palīdz noteikt, vai tirgus dalībnieks ir spējīgs saglabāt, iegūt vai pat palielināt savu tirgus varu, t.i., vai tas spēj izraisīt negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, ražošanas apjomu, inovāciju vai preču un pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti. Līdztekus tirgus dalībnieka stāvoklim tirgū un tirgus daļas noteikšanai kā papildu faktors, iespējams, jāņem vērā tirgus koncentrācija, t.i., konkurentu stāvoklis un skaits, lai novērtētu sadarbības ietekmi uz konkurenci tirgū. Par rādītāju var izmantot tā saukto Herfindāla-Hiršmaņa indeksu (HHI), kas sasummē visu konkurentu atsevišķo tirgus daļu kvadrātus. Ja Herfindāla-Hiršmaņa indekss ir mazāks par 1000, tirgus koncentrāciju var raksturot kā zemu, no 1000 līdz 1800 – kā mērenu un virs 1800 – kā augstu.32 Atkarībā no pušu stāvokļa un koncentrācijas tirgū jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, tirgus daļu stabilitāte laika gaitā, iekļūšanas šķēršļi un iekļūšanas iespējamība tirgū vai produktu veids (piemēram, viendabība). II. Aizliegtās vienošanās. Ievads 1. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pants EKL 81.pants aizliedz kā nesaderīgas ar kopējo tirgu visas vienošanās uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotas darbības, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. EKL 81.pants sastāv no trim punktiem. Pirmkārt, tiek aizliegtas konkrētas vienošanās. Otrkārt, noteikts šādu vienošanos spēkā neesamības princips. Visbeidzot norādīts, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem, arī aizliegtās vienošanās var tikt atļautas un tādējādi ir savienojamas ar EKL 81.pantu. EKL 81.panta 1.punkts satur arī šādu aizliegto vienošanos uzskaitījumu, ko nevajadzētu uzskatīt par izsmeļošu aizliegto vienošanos sarakstu, bet vairāk par nepārprotami aizliegto vienošanos sarakstu, ko praksē dēvē par "melno sarakstu". Tātad EKL 81.pants paredz, ka melnajā sarakstā tiek iekļautas visas vienošanās, kuras: a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus; b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas; c) sadala tirgus vai piegādes avotus; d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus; 32 Piemēram, tirgum, kurā darbojas četri tirgus dalībnieki ar attiecīgi 30%, 25%, 25% un 20% daļām katram no viņiem, HHI ir rēķināms šādi: 302 + 252 + 252 + 202 = 900 + 625 + 625 + 400 = 2550. Zemas koncentrācijas piemērs būtu, ja konkrētajā tirgū darbotos arī četri tirgus dalībnieki, bet tiem tirgus daļas būtu attiecīgi 20%, 15%, 15% un 10%. Šajā piemērā HHI būs 950 (400 + 225 + 225 + 100).
Konkurences tiesības e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu. Rezumējot iepriekš norādīto, jāsecina, ka, analizējot EKL 81.panta pārkāpumu, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1) jākonstatē, vai attiecīgā vienošanās ir viens no vienošanās starp uzņēmumiem veidiem EKL 81.panta 1.punkta izpratnē; 2) jākonstatē, vai vienošanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm; 3) jākonstatē, vai vienošanās mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana kopējā tirgū; un 4) jākonstatē, vai ir var piemērot EKL 81.panta 3.punktu, t.i., atzīt EKL 81.panta 1.punktu par nepiemērojamu. 1.1. Vienošanās starp uzņēmumiem Lai konstatētu, vai attiecīgā vienošanās ir viens no vienošanās starp uzņēmumiem veidiem EKL 81.panta izpratnē, ir jāanalizē termins "uzņēmumi" un "vienošanās" saturs. 1.1.1. Uzņēmumi Jēdziens "uzņēmums" ir plašs jēdziens, kurš aptver jebkāda veida resursu izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma jēdziens konkurences tiesību izpratnē nav saistīts ar komersanta jēdzienu komerctiesību institūta ietvaros. EKT lietā Höfner and Elser v. Macroton GmbH33 ir noteikusi, ka: "uzņēmuma jēdziens sevī ietver visus subjektus, kuri veic saimniecisko darbību neatkarīgi no subjekta juridiskā statusa un finansēšanas veida." Saistībā ar iepriekš citēto, jānoskaidro, ko nozīmē saimnieciskās darbības veikšana un subjekta juridiskais statuss. Saimnieciskās darbības veikšanas kritēriju nevajadzētu tulkot sašaurināti. Piemēram, EKT ir atzinusi, ka pat tāda organizācija, kurai nav peļņas gūšanas34 vai cita ekonomiskā mērķa,35 var jebkurā gadījumā tikt uzskatīta par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē, ja šāda organizācija savas darbības ietvaros tomēr veic kādu saimniecisku darbību vai komercdarbību. Tāpat arī indivīds vairākās lietās ir atzīts par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē,36 kaut arī fiziskā persona darbinieka vai patērētāja statusā nevar tikt uzskatīta par uzņēmumu un tādējādi EKL 81.panta noteikumi netiek tai piemēroti. Lietā Wouters v. Algemene Raad van de Nederlandsche Orde van Advocaten37 EKT ir precizējusi, ka EKL konkurences noteikumi: 33 EKT 1991.gada 23.aprīļa spriedums lietā C-41/90 Klaus Höfner un Fritz Elser / Macrotron GmbH, [1991] ECR, I- 1979.lpp., 21.punkts. 34 Sk., piemēram: EKT 1980.gada 29.oktobra spriedums apvienotajās lietās 209/78 – 215/78 un 218/78 Heintz van Landewyck SARL u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1980] ECR, 3125.lpp., 88.punkts. 35 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 30.aprīļa spriedums lietā 155/73 Giuseppe Sacchi, [1974] ECR, 409.lpp. 36 Sk., piemēram: EKT 1985.gada 30.janvāra spriedums lietā 35/83 BAT Cigaretten-Fabriken GmbH / Eiropas Kopienu Komisija, [1985] ECR, 363.lpp. 37 EKT 2002.gada 19.februāra spriedums lietā C-309/99 J.C.J. Wouters, J.W. Savelbergh un Price Waterhouse Belastingadviseurs BV / Algemene Raad van de Nederlandse Orde van Advocaten, piedaloties Raad van de Balies van de Europese Gemeenschap, [2002] ECR, I-1577.lpp., 57.punkts.
Konkurences tiesības "nav piemērojami darbībām, kuras pēc savas būtības, mērķa un to regulējošajiem noteikumiem nepieder pie saimnieciskās darbības (..) vai kuri ir saistīti ar publiskās varas īstenošanu." Tomēr jāatzīmē, ka arī valsts vai pašvaldības institūcijas var uzskatīt par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē. Piemēram, lietā Banchero38 EKT apstiprināja, ka valsts monopolu autonomā administrācija uzskatāma par uzņēmumu, ja tā veic ekonomiska rakstura darbību. Nosakot, vai attiecīgais subjekts ir vai nav uzskatāms par uzņēmumu konkurences tiesību izpratnē, ir jāseko EKT izstrādātai "funkcionālai pieejai". Proti, viens un tas pats uzņēmums var dažos apstākļos īstenot publiskas funkcijas, bet citos – darboties privātā sfērā. Ja attiecīgā darbība veikta, kad attiecīgais subjekts neīsteno publisko varu, to varētu uzskatīt par uzņēmumu EKL izpratnē. 1.1.2. Vienošanās Ar vienošanās jēdzienu saprot jebkurus līgumus, saskaņotās darbības, uzņēmumu apvienību lēmumus, t.i., interpretējot terminu "vienošanās", ir jāmeklē vienošanās pazīmes, neņemot vērā šādas vienošanās formālo dabu. Par vienošanos EKL izpratnē var uzskatīt arī tādas vienošanās, kuras nav parakstītas vai pat ir izbeigtas – izšķirošais ir tas, vai tirgus dalībnieku faktiskā rīcība atbilst šādas vienošanās noteikumiem.39 Vienošanās starp uzņēmumiem var izpausties arī kā apvienības (savienības) lēmums. Uzņēmumu apvienības lēmums sevī ietver gan attiecīgās apvienības biedru lēmumus, gan arī apvienības rekomendācijas biedriem.40 Saskaņotā darbība nozīmē tādu starp uzņēmumiem pastāvošu koordinācijas formu, kura, nesasniedzot stadiju, kad ir pienācīgi noslēgta tā saucamā vienošanās, apzināti aizstāj tiem praktisko sadarbību, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.41 Eiropas Komisija lietā Polypropylene atzinusi, ka saskaņotas darbības attiecas uz sadarbības veidu starp uzņēmumiem, kuri, nesasniedzot tā saukto īsto vienošanās pakāpi, apzināti aizstāj to ar praktisku sadarbību un tādējādi rada konkurences risku.42 Ar saskaņošanas un sadarbības kritērijiem, kurus ir iedibinājusi EKT judikatūra attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kuri nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam, ir jāsaprot EKL noteikumi, kas attiecas uz konkurenci tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū.43 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies, attiecībā uz vienu vai dažiem citiem konkurentiem, rīkoties zināmā veidā vai ka konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū.44 Pietiek, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no cita konkurenta tirgū.45 Saskaņotas darbības 38 EKT 1995.gada 14.decembra spriedums lietā C-387/93 kriminālprocess pret Giorgio Domingo Banchero, [1995] ECR, I-4663.lpp. 39 Sk., piemēram: Eiropas Komisijas 1979.gada 5.septembra lēmums 79/934/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā BP Kemi // OV L 286, 14.11.1979., 32.–52.lpp. 40 EKT 1972.gada 17.oktobra spriedums lietā 8/72 Vereeniging van Cementhandelaren / Eiropas Kopienu Komisija, [1992] ECR, 977.lpp., 18.–22.punkts. 41 EKT 1972.gada 14.jūlija spriedums lietā 57/69 Azienda Colori Nazionali – ACNA S.p.A. / Eiropas Kopienu Komisija, [1972] ECR, 933. 42 Eiropas Komisijas 1986.gada 23.aprīļa lēmums 86/398/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Polypropylene // OV L 230, 18.08.1986., 1.–66.lpp., para 86. 43 EKT lieta 40/73 Suiker Unie / Eiropas Kopienu Komisija. Sk. EKT 1975.gada 16.decembra spriedumu apvienotajās lietas 40/73–48/73, 50/73, 54/73–56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Coöperatieve Vereniging "Suiker Unie" UA u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1975] ECR, 1663.lpp., 173.punkts. 44 Turpat. 45 Turpat.
Konkurences tiesības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai vismaz akceptē šādu informācijas apmaiņu.46 1.1.3. Latvijas tiesības Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir "divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersonas". Konkurences likuma piemērošana, līdzīgi kā EKL 81.panta piemērošana, netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tirgus dalībnieks neapšaubāmi ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Līdzīgu nostāju ir paudusi EKT lietā Suiker Unie v Commission.47 1.2. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm EKL 81.pants attiecas tikai uz tiem horizontālās sadarbības nolīgumiem, kuri var ietekmēt dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Lēmums vai vienošanās, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, palielina tirgus sadalīšanas efektu, tādā veidā ietekmējot savienības ekonomisko integrāciju. Horizontālās karteļa vienošanās, kas skar visu dalībvalsts teritoriju, parasti ir spējīgas ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. EKT vairākās lietās ir atzinusi, ka līgumiem, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, pēc to rakstura ir tādas sekas, kas pastiprina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, traucējot ekonomisko iekļūšanu tirgū, kuras īstenošanu paredz EKL.48 Turklāt nav nepieciešams, lai līgumam vai darbībai faktiski būtu vai būtu bijusi ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm; pietiek ar to, ka līgums vai darbība ir spējīga radīt šādu ietekmi.49 Lai lēmums, līgums vai rīcība varētu būt tādi, kuru rezultātā tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, ar pietiekamu ticamības pakāpi, pamatojoties uz faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, ir jābūt iespējai paredzēt, ka tie var tieši vai netieši, šobrīd vai potenciāli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tam jānotiek tādā veidā, lai liktu bažīties, ka to rezultātā tiktu radīti šķēršļi kopējā tirgus izveidei starp dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Latvijas konkurences tiesību mērķis nav tirdzniecības starp dalībvalstīm veicināšana. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu un godīgu konkurenci tieši Latvijas Republikā. Tātad, analizējot konkurences lietas un piemērojot Konkurences likumu, elements saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm netiek iztirzāts. 1.3. Spēkā neesamība Atsevišķu vienošanos, kas ir pretrunā ar EKL 81.panta 1.punktu, noteikumu izpildi dalībvalstu tiesās nevar prasīt, kamēr nav pierādīts, ka attiecīgās vienošanās darbībai tiek piemēroti EKL 81.panta 3.punkta noteikumi. 46 Turpat. 47 Turpat, 174.punkts. 48 Commission Notice – Guidelines on the effect on trade concept contained in Articles 81 and 82 of the Treaty // OJ C 101, 27.04.2004, p.81–96, para 26 (dokuments nav tulkots latviski). 49 Komisijas 2004.gada 24.jūnija lēmums 2005/8/EK par EK dibināšanas līguma 81.panta piemērošanu lietā COMP/A.38549–Beļģijas Arhitektu asociācija // OV L 004, 06.01.2005., 10.–11.lpp.
Konkurences tiesības EKL 81.panta 2.punkts paredz, ka visas vienošanās vai lēmumi, kas ir aizliegti ar 81.panta 1.punktu, automātiski nav spēkā. Taču ne jau viss līgums zaudē spēku EKL 81.panta 2.punkta dēļ. EKT lietā Société La Technique Minière50 ir nolēmusi, ka spēkā nav tikai tie noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana. 1.4. Mērķis vai sekas – konkurences ierobežošana Lietā Grundig-Verkaufs-GmbH v Commission51 EKT paskaidroja, ka gadījumā, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, nav jāpierāda vienošanās sekas. Attiecībā uz saskaņotu darbību EKT sniedza līdzīgu skaidrojumu lietā Pets Huls AG v Commission.52 Saskaņā ar EKT praksi,53 lai piemērotu EKL 81.panta 1.punktu, nav nepieciešams ņemt vērā faktisko līguma ietekmi, ja tā mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Līdzīgu nostāju ir paudusi arī Eiropas Komisija lietā PO/Yamaha.54 Tādējādi nevajag pierādīt konkurences faktiskās negatīvās sekas, ja ir pierādīts fakts, ka līgumslēdzēju mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. 2. De minimis EKL 81.panta 1.punktā ir aizliegti tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru nolūks vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai traucēšana kopējā tirgū. Tomēr ir jāprecizē, ka šos noteikumus nepiemēro, ja nolīguma ietekme uz EK iekšējo tirdzniecību vai konkurenci ir maznozīmīga.55 Eiropas Komisija uzskata, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, ievērojami neietekmē konkurenci 81.panta 1.punkta nozīmē, ja:56 1) kopējā tirgus daļa, kas pieder līguma pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru līgums skar, ja līgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (līgumi starp konkurentiem);57 2) tirgus daļa, kas pieder katrai no vienošanās pusei, nepārsniedz 15% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru līgums skar, ja līgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (līgumi starp nekonkurējošām pusēm).58 Ja konkrētajā tirgū konkurenci ierobežo tādu preču vai pakalpojumu pārdošanas līgumu kumulatīvā iedarbība, kurus noslēguši dažādi piegādātāji vai izplatītāji (paralēlu līgumu tīklu kumulatīvs tirgus ierobežošanas efekts, kam ir līdzīgas sekas tirgū), iepriekš minēto 50 EKT 1966.gada 30.jūnija spriedums lietā 56/65 Société Technique Minière (L.T.M.) / Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), [1966] ECR, 235.lpp. 51 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 52 EKT 1999.gada 8.jūlija spriedums lietā C-199/92 Pets Hüls AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, I- 4287.lpp., 164.punkts. 53 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 54 Eiropas Komisijas lēmums lietā COMP/37.975 PO/Yamaha. Nav publicēts. 55 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.–15.lpp. (Red. piez.: EKL sākotnējās redakcijas 85.pants atbilst EKL konsolidētā teksta 81.pantam). 56 Turpat, 13.lpp., 7.punkts. 57 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 9.punkts. 58 Ja ir grūti noteikt, vai vienošanās ir slēgta starp konkurentiem vai starp nekonkurējošām pusēm, piemēro 10% slieksni. Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.lpp., 9.punkts.
Konkurences tiesības tirgus daļu samazina līdz 5% gan attiecībā uz līgumiem starp konkurentiem, gan starp nekonkurējošām pusēm. Parasti uzskata, ka atsevišķi piegādātāji vai izplatītāji, kuru tirgus daļa nepārsniedz 5%, ievērojami neveicina kumulatīvo tirgus ierobežošanas efektu.59 Kumulatīvais tirgus ierobežošanas efekts parasti nepastāv, ja mazāk nekā 30% no attiecīgā tirgus aptver paralēli līgumi (līgumu tīkli) ar līdzīgām sekām. De minimis atbrīvojumu nepiemēro līgumiem, kuros ir ietverts kāds no nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem (melnais saraksts): ierobežojumi, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar pārējiem faktoriem ir cenu noteikšana, pārdodot produktus trešajām pusēm, ražošanas vai tirdzniecības ierobežošana, tirgu vai klientu lokalizācija.60 Attiecībā uz līgumiem starp nekonkurējošām pusēm, melnais saraksts ietver ierobežojumus, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar pārējiem faktoriem ir ierobežot pircēju spēju noteikt pārdošanas cenu, ierobežot pārdošanas teritoriju, ierobežot aktīvo vai pasīvo pārdošanu gala lietotājiem, ko veic selektīvās izplatīšanas sistēmas locekļi, ierobežot savstarpējās piegādes starp izplatītājiem selektīvajā izplatīšanas sistēmā u.tml.61 3. Atbrīvojumi no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta aizlieguma Kā jau minēts iepriekš, ir atļautas dažas ierobežojošas vienošanās starp uzņēmumiem, ja tās var rosināt konkurenci, piemēram, sekmējot tehnisko progresu vai uzlabojot izplatīšanu. Neraugoties uz to, ka, no vienas puses, vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem var ierobežot konkurenci, no otras puses, tās arī var būt vajadzīgas, lai uzlabotu esošās preces un pakalpojumus, izstrādātu jaunus produktus, kā arī, lai rastu labākus veidus, kā šos produktus padarīt pieejamākus patērētājiem. Piemēram, jaunas preces, kuru izstrādei vajadzīga dārga izpēte, var kļūt pieejamas patērētājiem tikai tad, ja vairāki uzņēmumi apvieno centienus to izstrādei.62 Tādēļ izpētes un attīstības vienošanās un tehnoloģijas nodošanas vienošanās bieži ir saskaņā ar konkurences tiesībām. Tas var attiekties arī uz citiem sadarbības nolīgumiem (par kopēju ražošanu, iegādi, tirdzniecību vai standartizāciju), taču parasti tas ir atkarīgs no apstākļu un nolīgumu saimnieciskā labuma sīkas analīzes.63 Cita veida vienošanās, kas var ierobežot konkurenci, ir vienošanās starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem.64 Ar EKL 81.panta 3.punktu saskaņojas vienošanās, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem noteikumiem: 1) tās uzlabo preču ražošanu vai izplatīšanu, veicina tehnisko vai ekonomisko progresu; 2) patērētāji gūst atbilstošu daļu no priekšrocībām, kuras paredz vienošanās; 3) konkurences ierobežojums ir vajadzīgs, lai sasniegtu iepriekšējos divos punktos minēto; 4) tās nedrīkst likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku produktu vai pakalpojumu daļu. 59 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp., jo īpaši 73., 142., 143. un 189.punkts. Lai gan pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā saistībā ar dažiem ierobežojumiem ir atsauce ne tikai uz attiecīgā piegādātāja vai pircēja kopējo, bet arī uz saistīto tirgus daļu, šajā paziņojumā visi tirgus daļas sliekšņi attiecas uz kopējo tirgus daļu. 60 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.lpp. 7.punkts. 61 Turpat. 62 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 3.lpp. 63 Turpat. 64 Turpat.
Konkurences tiesības Tātad ne visas vienošanās, kas ierobežo konkurenci, ir nelikumīgas. Tieši otrādi, vienošanās, kuru ietekme ir vairāk pozitīva nekā negatīva, ir atļautas. 3.1. Preču ražošanas vai izplatīšanas uzlabošana, tehniskā vai ekonomiskā progresa veicināšana Pirmais EKL 81.panta 3.punkta noteikums pieprasa, lai nolīgums veicinātu produktu ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanu vai sekmētu tehnikas vai ekonomikas attīstību. Šādus labumus ir pieņemts saukt par "saimnieciskiem labumiem", un tie mēdz būt svarīgāki par ierobežojošu ietekmi uz konkurenci.65 Piemēram, sadarbība var dot iespēju uzņēmumiem piedāvāt preces vai pakalpojumus par zemākām cenām, labāku kvalitāti vai ātrāk ieviest jauninājumu, paaugstināt efektivitāti.66 Pusēm jāpierāda, ka visus šādus saimnieciskos labumus var radīt sadarbība un to nevar panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Jāatzīmē, ka nepietiek ar pieņēmumiem vai vispārīgiem apgalvojumiem par izmaksu ietaupījumiem.67 3.2. Patērētāju labums Otrais EKL 81.panta 3.punkta noteikums nosaka, ka ne tikai vienošanās pusēm, bet arī patērētājiem jāgūst saimnieciskie labumi. Konkurences spiediens parasti nodrošina to, ka izmaksu ietaupījumi tiek nodoti tālāk zemāku cenu veidā vai ka uzņēmumiem ir stimuls pēc iespējas ātrāk laist tirgū jaunus ražojumus.68 Tādēļ, ja tirgū tiek saglabāta pietiekama konkurence, kas efektīvi ierobežo vienošanās puses, konkurences process parasti nodrošina to, ka patērētāji saņem saimniecisko labumu pienācīgu daļu.69 3.3. Ierobežojumam jābūt vajadzīgam Trešais EKL 81.panta 3.punkta noteikums paredz, ka vienošanās rezultātā radītai konkurences ierobežošanai ir jābūt nepieciešamai, lai gūtu saimnieciskos labumus. Ja ir mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai gūtu līdzīgus labumus, apgalvojumus par efektivitāti nevar izmantot, lai attaisnotu konkurences ierobežojumus. Tas, vai atsevišķi ierobežojumi ir nepieciešami vai nav, ir atkarīgs no tirgus apstākļiem un no sadarbības ilguma (kuram arī jābūt pamatotam).70 3.4. Vienošanās nedrīkst likvidēt konkurenci Visbeidzot, pēdējais EKL 81.panta 3.punkta noteikums ir saistīts ar dominējošā stāvokļa jautājumu. Ja uzņēmums dominē vai kļūst dominējošs horizontālas vienošanās iespaidā, vienošanās, kas rada konkurenci kropļojošas sekas EKL 81.panta nozīmē, principā nevar atbrīvot.71 3.5. Grupveida atbrīvojumi Attiecīgos apstākļos var uzskatīt, ka ir izpildīti EKL 81.panta 3.punktā noteiktie kritēriji attiecībā uz konkrētām vienošanās kategorijām. Piemēram, regula Nr.2790/99 atbrīvo no 65 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 32.punkts. 66 Turpat. 67 Turpat, 37.punkts. 68 Turpat, 38.punkts. 69 Turpat. 70 Turpat, 39.punkts. 71 Turpat, 40.punkts.
Konkurences tiesības EKL 81.panta 1.punktā noteiktā aizliegumu konkrētas līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijas. Grupveida atbrīvojumi sīkāk ir aprakstīti nākamajās divās sadaļās. 4. Horizontālās un vertikālās vienošanās Sadarbība ir "horizontāla", ja vienošanās tiek noslēgta vai saskaņota darbība tiek uzsākta starp uzņēmumiem, kuri darbojas tirgū tajā pašā līmenī. Vairākumā gadījumu horizontālā sadarbība ir sadarbība starp konkurentiem.72 Nolīgumi, kurus noslēdz starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmeņos, tas ir, vertikālās vienošanās, aplūkoti regulā Nr.2790/199973 un Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā.74 Diemžēl nedz Eiropas Komisija, nedz arī EKT nenorāda, kādas ir atšķirības horizontālo un vertikālo vienošanos analīzē. EKL 81.panta 1.punkts nenošķir horizontālās un vertikālās vienošanās. Šai atšķirībai ir tikai netieša nozīme, tomēr analīze konstruējama dažādi, atkarībā no tā, kādas ir tirgus dalībnieku pozīcijas un savstarpējās attiecības, t.i., vai viņi ir konkurenti vai nav. Horizontālās un vertikālās vienošanās turpmāk analizēsim atsevišķi, jo ir jāievēro vairākas būtiskas atšķirības šo vienošanos analīzē. 5. Civiltiesiskā atbildība Tirgus dalībnieki, kuriem radušies zaudējumi citu tirgus dalībnieku prettiesiskas rīcības rezultātā, ir tiesīgi prasīt attiecīgo zaudējumu atlīdzinājumu. Zaudējumu atlīdzības prasība ir pamatojama ar attiecīgo Konkurences padomes lēmumu vai tiesas spriedumu, ar kuru konstatēta prettiesiskā rīcība. Ir jāņem vērā arī tas, ka aizliegtās vienošanās gadījumā, pat ja attiecīgais tirgus dalībnieks sadarbojas ar konkurences iestādēm un uz "iecietības politikas" pamata tas ir atbrīvojams no pienākuma maksāt soda naudu, zaudējumus cietusī puse tomēr var prasīt zaudējumu atlīdzību. III. Horizontālās vienošanās 1. Eiropas Kopienas tiesības Horizontālā sadarbība, t.i., sadarbība starp konkurentiem, var radīt konkurences problēmas. Piemēram, gadījumā, kad sadarbības puses vienojas noteikt cenas vai ražošanas apjomus, sadalīt tirgus vai kad sadarbība ļauj pusēm saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus varu, un tādējādi rada negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, ražošanas apjomiem, inovāciju vai produktu daudzveidību un kvalitāti. Tomēr horizontālā sadarbība var dot arī būtiskus saimnieciskos labumus. 1.1. Horizontālās vienošanās, uz kurām gandrīz vienmēr attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.punkts Dažos gadījumos sadarbības veids no paša sākuma norāda EKL 81.panta 1.punkta piemērojamību, t.i., ir tādas vienošanās, kurās ir ietverts kāds no nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem (melnais saraksts). Par nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem uzskatāmi ierobežojumi, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem ir cenu noteikšana, pārdodot produktus trešajām pusēm, ražošanas vai 72 Turpat, 32.punkts. 73 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 74 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.–44.lpp.
Konkurences tiesības tirdzniecības ierobežošana, tirgu vai klientu lokalizācija.75 Tiek uzskatīts, ka šie nolīgumi negatīvi ietekmē tirgu, un tādēļ nav jāpārbauda to faktiskā ietekme uz konkurenci un tirgu, lai noteiktu, ka uz tiem attiecas EKL 81.panta 1.punkts.76 Šādas vienošanās pieņemts apzīmēt par karteļiem. Karteļa dalībnieki iesaistās karteļos, lai varētu paļauties uz savu jau esošo tirgus daļu, uz jau esošajiem klientiem, un viņiem nav vajadzības piedāvāt jaunus vai labākus produktus par konkurētspējīgām cenām. Attiecīgi zaudē patērētājs, jo tas maksā vairāk par zemāku kvalitāti.77 Karteļu lietās tiek piemērotas soda naudas, kuru kopsumma gadā var sasniegt no EUR 0,5 miljardiem līdz EUR vienam miljardam.78 Piemēram, 2001.gadā Eiropas Komisija uzlika soda naudu vairāk kā EUR 800 miljonus astoņiem uzņēmumiem par dalību karteļos, kas tika izveidoti, lai samazinātu konkurenci vitamīnu nozarē.79 Gandrīz 10 gadus uzņēmumi varēja noteikt augstākas cenas, nekā tas būtu gadījumā, ja to starpā būtu valdījusi īsta konkurence, kaitējot patērētājiem un ļaujot uzņēmumiem gūt nelikumīgu peļņu.80 Kā ir nostiprinājies EKT praksē, cenas noteikšana, pat ja tā ir tikai kā mērķis vai rekomendācija, ietekmē konkurenci, jo šāda lēmuma rezultātā visi dalībnieki var prognozēt ar saprātīgu noteiktības pakāpi, kādu cenas politiku piemēros tā konkurenti,81 jo īpaši, ja mērķa cenu piemērošanu pavada kontroles un soda iespējamība. Pat ja šāds lēmums praksē nebūtu ieviests, šādu lēmumu mērķis tik un tā ir konkurences ierobežošana. Viens no efektīvas konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir katra tirgus dalībnieka neatkarīga savas komerciālās politikas veidošana. Dabiski, tirgus dalībniekiem nav pienākuma dzīvot informācijas vakuumā un darboties pilnīgi neatkarīgi no saviem konkurentiem. Tieši otrādi, tirgus dalībnieks, kamēr tas nav dominējošs konkrētajā tirgū, nav spējīgs efektīvi darboties, neizvērtējot vai neparedzot konkurentu darbības. Konkurences tiesības tikai nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības ietekmēšana vai saskaņošana. Vienošanās par informācijas apmaiņu par cenām arī ir uzskatāma par pretēju EKL 81.panta 1.punktam. Eiropas Komisija lietā IFTRA Rules on Glass Containers82 nolēmusi, ka: "Pretrunā ar [81.panta 1.punkta] noteikumiem ir tas, ka (..) ražotājs sazinās ar saviem konkurentiem par savas cenu politikas būtiskiem elementiem, piemēram, cenu sarakstiem, atlaidēm un viņa pielietotajiem tirdzniecības 75 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13. lpp., 7.punkts. 76 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp. 19.punkts. 77 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 2.lpp. 78 Turpat. 79 Turpat. 80 Laikā no 1991. līdz 1998.gadam Japānas videospēļu ražotājs Nintendo un septiņi tā oficiālie izplatītāji Eiropā sadarbojās, lai saglabātu mākslīgi lielas cenu atšķirības Eiropā. Katrs izplatītājs bija spiests neļaut eksportu no savas teritorijas uz citu teritoriju, izmantojot neoficiālus izplatīšanas kanālus (tā saukto paralēlo tirdzniecību). Nintendo vadībā uzņēmumi intensīvi sadarbojās, lai atklātu jebkuru šāda eksporta avotu. Tirgotājus, kas pieļāva šādu eksportu, sodīja, piešķirot tiem mazākus sūtījumus vai vispār tos boikotējot. Tā rezultātā spēļu konsoļu un spēļu cenas dažādās Eiropas Savienības valstīs bija ļoti atšķirīgas. Apvienotajā Karalistē tās bija līdz 65% zemākas nekā Vācijā un Nīderlandē. Eiropas Komisija Nintendo un izplatītājus sodīja ar soda naudu EUR 168 miljonu apmērā. Citēts pēc: Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 2.lpp. 81 EKT 1972.gada 17.oktobra spriedums lietā 8/72 Vereeniging van Cementhandelaren / Eiropas Kopienu Komisija, [1972] ECR, 977.lpp., 21.punkts. 82 75/497/EEC: Commission Decision of 15 July 1975 relating to a proceeding under Article 85 of the EEC Treaty (IV/27.000 – IFTRA rules for producers of virgin aluminium) // OV L 228, 29.08.1975., 3.–16.lpp. (dokuments nav tulkots latviski).
Konkurences tiesības noteikumiem, likmēm un datumiem, kuros tās tiek mainītas, un speciāliem izņēmumiem, ko viņš piešķir konkrētiem klientiem." Informācijas apmaiņa par cenām ir uzskatāma par pierādījumu saskaņotai darbībai starp konkurentiem,83 jo ir samērā grūti iedomāties, kādēļ konkurentiem būtu jāzina vienam otra cenas, ja viņi negatavojas izmantot šo informāciju savā labā. Informācijas apmaiņa attiecībā uz cenām ļauj katram tirgus dalībniekam precīzāk prognozēt citu tirgus dalībnieku cenu politiku.84 Vienlaikus jāatzīmē, ka statistiskās informācijas apmaiņai nepiemīt tikpat graujošas sekas.85 Saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli, piemēram, sadarbība kopīgas statistikas vākšanas jomā ir atļauta.86 EKL 81.panta 1.punkts aizliedz arī tirgus un/vai klientu sadalīšanu. Jāatzīmē, ka aizliegtas ir ne tikai tiešās, bet arī netiešās tirgus sadales vienošanās. Tirgus sadales mērķis ir nodrošināt karteļa dalībniekiem iespēju noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā uzturēt mākslīgu dominējošu stāvokli vai pat monopolstāvokli. Tik tiešām, sadalot tirgus, karteļa dalībnieki vienlaikus vienojas, ka nekonkurēs viens ar otru, un attiecīgi zūd stimuls piedāvāt zemākas cenas, labākas preces un lielāku izvēli. Arī patērētāju sadales vienošanās līdzīgi ietekmē konkurenci. 1.2. Iecietības politika Iecietības politika ir politika, kura izveidota, lai veicinātu karteļos iesaistīto uzņēmumu sadarbību ar konkurences iestādēm, paredzot daļēju vai pilnīgu sodu atcelšanu par dalību kartelī.87 Iecietības politika mudina uzņēmumus iesniegt Eiropas Komisijai viņu rīcībā esošus pierādījumus par karteļiem un to darbību. Pirmajam jebkura karteļa uzņēmumam, kas iesniedz pietiekamus pierādījumus, nav jāmaksā soda nauda. Šāda politika būtiski destabilizē karteļus, un tā ir bijusi ļoti sekmīga kopš tās ieviešanas Eiropas Kopienā. Eiropas Komisija ir atklājusi vairumu karteļu pēc tam, kad viens karteļa loceklis ir atzinies un lūdzis iecietības politikas noteikumu piemērošanu. 1.3. Atbrīvojumi no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta aizlieguma Attiecīgos apstākļos var uzskatīt, ka ir izpildīti EKL 81.panta 3.punktā noteiktie kritēriji attiecībā uz konkrētām vienošanās kategorijām. Piemēram, regula Nr.2790/99 atbrīvo no EKL 81.panta 1.punktā noteiktā aizliegumu konkrētas līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijas. Eiropas Komisija ir pieņēmusi tā sauktās kategoriju atbrīvojuma regulas, kas paredz noteikumus, kuri precīzi jāizpilda attiecībā uz noteiktām vienošanās kategorijām.88 Komisija ir izdevusi regulu Nr.2658/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu 83 Eiropas Komisijas 1977.gada 23.decembra lēmums 78/252/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Vegetable parchment // OV L 070, 13.03.1978., 54.–68.lpp., 63.–67.punkts 84 Konkurences padomes lēmums P/05/06/3 [2006] lietā par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Metro Leo Burnett", SIA "Balta Komunikācijas" (Balta Communications), SIA "Reklāmas aģentūra Adell" (Adell Saatchi&Saatchi), SIA "Reklāmas aģentūra Lowe Age", SIA "Garage4x4", SIA "DDB Latvija", SIA "Bates/Red Cell", SIA "RCL" (TBWA/Latvija), SIA "Domino MCG", SIA "Inorek&Grey", SIA "Reklāmas aģentūra SANTA", SIA "McCann-Erickson Riga" un SIA "Creative Laboratory" darbībās Latvijas reklāmas tirgū. Nav publicēts. 85 Eiropas Komisijas 1977.gada 8.septembra lēmums 77/592/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā COBELPA // OV L 242, 21.09.1977., 10.–19.lpp., 25.–30.punkts. 86 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 19.punkts. 87 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 27.lpp. 88 Turpat, 7.lpp.
Konkurences tiesības specializācijas nolīgumu kategorijām89 un regulu Nr.2659/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu attiecībā uz pētniecības un attīstības nolīgumu kategorijām.90 Eiropas Komisija ir izdevusi arī norādījumus par to, kā tā piemēros iepriekš minētos noteikumus, lai palīdzētu uzņēmumiem izšķirt, kādas vienošanās atbilst konkurences tiesībām un kādas neatbilst. Piemēram, Eiropas Komisijas norādījumi par horizontālo vienošanos (galvenokārt starp konkurentiem) un vertikālo vienošanos (piemēram, izplatīšanas līgumu) novērtēšanu ir šādu norādījumu piemērs. Šajos palīglīdzekļos ir izklāstīts, kā visizplatītākie līgumu veidi ietekmē konkurenci, un ir izmantoti piemēri, lai ilustrētu, kā Komisija vērtē šādus līgumus. No aizlieguma visbiežāk tiek atbrīvoti izplatītie vienošanos veidi ražošanas vai specializācijas jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 20%, un pētniecības un attīstības jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 25%, ar nosacījumu, ka vienošanās atbilst noteikumiem grupveida atbrīvojuma piemērošanai un neietver melnā saraksta ierobežojumus, kas padara grupālo atbrīvojumu par nepiemērojamu.91 2. Latvijas tiesības Saskaņā ar Konkurences likuma 11.pantu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīza spēkā neesošas ir tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai kropļošana Latvijas teritorijā, tostarp vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Kopumā Konkurences padome interpretē Konkurences likumu, vadoties no EK konkurences tiesību pamatprincipiem.92 IV. Vertikālās vienošanās 1. Eiropas Kopienas tiesības Vertikāla rakstura darījumi ar trešajām personām ir veids, kā ražotājs nodrošina, lai tā saražotās preces nonāktu līdz patērētājiem. Ražotājs var izmantot komercaģentu pakalpojumus, lai tirgotu savas preces, vai arī ražotājs var piegādāt preces izplatītājiem, kuri tālāk pārdod preces citiem izplatītājiem vai patērētājiem. Alternatīvi ražotājs pats var veikt kā preču ražošanas, tā izplatīšanas funkcijas (vertikālā integrācija). 1.1. Vertikālās vienošanās, kas pakļautas Eiropas Kopienas konkurences tiesību regulējumam EKL 81.pantu nepiemēro vertikālās integrācijas gadījumā. Līdz ar to vienošanās starp mātes un meitas sabiedrībām, pat ja tādējādi tiek noteiktas preču minimālās cenas, nepārkāpj EKL 81.panta 1.punktu. 89 Eiropas Komisijas 2000.gada 29.novembra Regula (EK) Nr. 2658/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu specializācijas līgumu kategorijām // OV L 304, 05.12.2000., 3.–6.lpp. 90 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 91 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 37.punkts. 92 Sk., piemēram: Konkurences padomes lēmums P/05/06/3 [2006] lietā par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Metro Leo Burnett", SIA "Balta Komunikācijas" (Balta Communications), SIA "Reklāmas aģentūra Adell" (Adell Saatchi&Saatchi), SIA "Reklāmas aģentūra Lowe Age", SIA "Garage4x4", SIA "DDB Latvija", SIA "Bates/Red Cell", SIA "RCL" (TBWA/Latvija), SIA "Domino MCG", SIA "Inorek&Grey", SIA "Reklāmas aģentūra SANTA", SIA "McCann-Erickson Riga" un SIA "Creative Laboratory" darbībās Latvijas reklāmas tirgū. Nav publicēts.
Konkurences tiesības EKL 81.pantu parasti nepiemēro arī principāla līgumam ar komercaģentu, ja komercaģenta līgums ir "īsts". Komercaģenta līgums regulēts direktīvā Nr.86/653,93 un tas uzskatāms par "īstu", ja komercaģents neuzņemas nekādu finansiālu vai komerciālu risku vai arī uzņemas tikai minimālu risku attiecībā uz darījumiem, kurus tas slēdz principāla vārdā. Daži komercaģenta līgumā ietvertie pienākumi tomēr var būt pretrunā ar EKL 81.panta 1.punktu, piemēram, konkurēšanas aizlieguma pienākums.94 Taču EKL 81.pantu var piemērot, ja ražotājs vertikālās vienošanās slēdz ar neatkarīgiem izplatītajiem, lai tirgotu savas preces, ja šādu vienošanos mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. EKT lietā Consten and Grundig v Commission95 noraidīja argumentu, ka EKL 81.pantu nevar piemērot tad, ja ir slēgtas vertikālās vienošanās, bet var piemērot tikai tad, ja ir slēgtas horizontālās vienošanās. 1.2. Vertikālo vienošanos definīcija Vertikālo vienošanos definīcija ietverta regulā Nr.2790/1999.96 Attiecīgi vertikālās vienošanās ir vienošanās vai saskaņota rīcība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas dažādos ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmeņos, un kas attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem puses pērk vai pārdod noteiktas preces vai pakalpojumus. No šās definīcijas, pirmkārt, izriet, ka EKL 81.pants neattiecas uz vertikālajām vienošanās, kurās viena no pusēm ir patērētājs. Otrkārt, vertikālo vienošanās puses darbojas dažādos tirgos – augšupējā un lejupējā tirgū. Piemēram, viena vertikālās vienošanās puse ražo izejmateriālus, kas nepieciešami otrai vienošanās pusei savu preču ražošanas procesā, vai arī viena vertikālās vienošanās puse ražo preces, kuras tālāk tirgo otra vienošanās puse. 1.3. Vertikālo vienošanos ietekme uz konkurenci EK konkurences tiesībās izdala vairākus vertikālo vienošanos veidus, piemēram, ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās, selektīvās izplatīšanas vienošanās, franšīze u.c. Katrs no vertikālo vienošanos veidiem potenciāli var kaitēt konkurencei. Tomēr vertikālās vienošanās retāk kā horizontālās vienošanās ierobežo konkurenci, jo vertikālās vienošanās neizraisa tirgus varas apvienošanu. Vertikālās vienošanās slēdz uzņēmumi, kuri darbojas dažādos tirgos – augšupējā un lejupējā tirgū. Līdz ar to vertikālās vienošanās var negatīvi ietekmēt konkurenci vienīgi tad, ja kādam no vertikālās vienošanās dalībniekam jau pieder zināma tirgus vara. Šādos gadījumos var tikt ierobežota konkurence dažādu zīmolu starpā (angļu val. – inter-brand competition) vai konkurence starp viena un tā paša zīmola preču izplatītājiem (angļu val. – intra-brand competition). Piemēram, lietā Delimitis v Henninger Bräu97 EKT izvērtēja, vai līgums starp kafejnīcas īpašnieku un alus ražotāju, saskaņā ar kuru kafejnīcas īpašniekam bija pienākums iepirkt noteiktu alus daudzumu (daudzumu, kādu kafejnīcas klienti parasti 93 Eiropas Padomes 1986.gada 18.decembra direktīva Nr.86/653 par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem // OV L 382, 31.12.1986., 17.–21.lpp. 94 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp. 95 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 96 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 97 EKT 1991.gada 28.februāra spriedums lietā C-234/89 Stergios Delimitis / Henninger Bräu AG, [1991] ECR, I- 935.lpp.
Konkurences tiesības patērē noteiktā laika posmā) vienīgi no šā konkrētā alus ražotāja, nav pretrunā ar EKL 81.pantu. Līgumi, kuri aizliedz vai ierobežo izplatītāju iespējas tirgot citu ražotāju preces, var liegt ražotāja konkurentiem pieeju mazumtirdzniecības tirgum, jo īpaši, ja ražotājs noslēdzis tādus līgumus ar vairākiem izplatītājiem (līgumu tīkls) vai ja pastāv barjeras ienākšanai tirgū, piemēram, nepieciešamība iegūt licenci konkrētās komercdarbības veikšanai. Tātad šādi līgumi var negatīvi ietekmēt konkurenci dažādu zīmolu starpā. Vienlaikus šāda veida līgumi ir izdevīgi kā ražotājam, tā izplatītājam. Ražotājam tie ļauj plānot piegādājamo preču daudzumu un tādējādi padarīt preču izplatīšanu efektīvāku. Savukārt izplatītājs šādu līgumu gadījumā parasti saņem atlaides vai citus labumus no ražotāja. Līdz ar to šādiem līgumiem ir arī pozitīva ietekme uz konkurenci. Lietā Delimitis EKT noteica: lai izšķirtu jautājumu par tāda līguma atbilstību EKL 81.pantam, kurš ierobežo izplatītāja tiesības iepirkt preces no vairākiem ražotājiem, jāizvērtē, vai šā līguma vai analogu līgumu tīkla rezultātā netiek noslēgts konkrētais tirgus un tādējādi ierobežota konkurence kopējā tirgū. Savukārt lietā Metro-SB-Grossmärkte GmbH v Commission98 EKT izvērtēja selektīvās izplatīšanas sistēmas atbilstību EKL 81.pantam. Atšķirībā no lietas Delimitis, šajā lietā izskatītās noslēgtās vienošanās primāri attiecās uz izplatītāju savstarpējo konkurenci, jo ražotājs slēdza preču izplatīšanas līgumus vienīgi ar tādiem izplatītājiem, kuri atbilda ražotāja noteiktiem kritērijiem. EKT atzina, ka selektīvās izplatīšanas sistēma var būt saskaņā ar EKL 81.pantu, ja izplatītājus izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina kvalitāti. Piemēram, var pieļaut, ka tehniski sarežģītu preču ražotājs izvēlas vienīgi tādus izplatītājus, kuru darbiniekiem ir atbilstošas tehniskās zināšanas vai kuru tirdzniecības telpas ir pienācīgi aprīkotas. Tomēr piemērojamiem kritērijiem jābūt vienādiem pret visiem izplatītājiem, t.i., nav pieļaujama izplatītāju diskriminācija. No Eiropas Komisijas un EKT prakses vertikālo vienošanos jomā kopumā izriet, ka konkurenci vairāk grauj vienošanās, kuras ietekmē konkurenci dažādu zīmolu starpā, nevis konkurenci starp izplatītājiem. Tomēr izplatītāju savstarpējās konkurences ierobežojumi var būt bīstami, ja vienlaikus tiek ierobežota arī konkurence dažādu zīmolu starpā. Eiropas Komisija ir detalizēti izskaidrojusi vertikālo vienošanos ietekmi uz konkurenci (gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi) pamatnostādnēs jeb vadlīnijās par vertikālajiem ierobežojumiem.99 1.4. Grupveida atbrīvojums no aizlieguma Eiropas Komisija ir izdevusi regulu Nr.2790/1999, ar kuru tiek no EKL 81.panta 1.punkta aizlieguma atbrīvotas noteiktas vertikālo vienošanos kategorijas.100 Regula Nr.2790/1999 atbrīvo no EKL 81.panta 1.punkta aizlieguma vertikālās vienošanās, ja piegādātāja vai izplatītāja (ekskluzīvās piegādes līgumu gadījumā) tirgus daļa nepārsniedz 30% un ja vienošanās nesatur smagus konkurences tiesību ierobežojumus (melnais saraksts). Ja 30% tirgus daļa ir pārsniegta, vertikālā vienošanās ir pakļauta EKL 81.panta 1.punkta aizliegumam, t.i., vienošanās ir aizliegta, ja tās mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. Vertikālā vienošanās, kura pārkāpj EKL 81.panta 1.punktu, var tikt atļauta saskaņā ar EKL 81.panta 3.punktu. 98 EKT 1977.gada 25.oktobra spriedums lietā 26/76 Metro SB-Großmärkte GmbH & Co. KG / Eiropas Kopienu Komisija, [1977] ECR, 1875.lpp. 99 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp. 100 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp.
Konkurences tiesības 2. Latvijas tiesības Konkurences likuma 11.pantā ietvertais aizliegums attiecas arī uz vertikālajām vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Konkurences likuma 11.pants neparedz izņēmumu attiecībā uz komercaģentu līgumiem. Atšķirībā no Eiropas Komisijas Konkurences padome nav skaidri noteikusi, ka Konkurences likuma 11.pants neattiecas uz komercaģentu līgumiem. Tomēr līdz šim tā nav pieņēmusi nevienu lēmumu, ar kuru aizliegtu "īstu" komercaģenta līgumu. Komercaģenta līgumu Latvijas tiesībās regulē Komerclikums, un tā izpratne ir tāda pati kā ES tiesībās, jo Komerclikuma normas attiecībā uz komercaģentu ir ieviestas, pamatojoties uz direktīvu Nr.86/653.101 Latvijas konkurences tiesībās, tāpat kā EK tiesībās, ir ar normatīvo aktu noteikts grupveida atbrīvojums no Konkurences likuma 11.panta aizlieguma, kas attiecas uz noteiktām vertikālo vienošanos kategorijām.102 V. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 1. Eiropas Kopienas tiesības 1.1. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pants EKL 82.pantu atšķirībā no 81.panta parasti piemēro uzņēmuma vienpusējai rīcībai. EKL 82.pants nosaka: "Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā: (a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi; (b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem; (c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus; (d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu." Uzņēmuma jēdzienam EKL 82.pantā ir tāda pati nozīme kā 81.pantā. Arī jēdziens "iespaids uz tirdzniecību starp dalībvalstīm" lietots tādā pašā nozīmē kā 81.pantā. EKL 82.panta kontekstā papildus jāņem vērā EKT spriedums lietā Commercial Solvents v Commission,103 kurā tika nolemts, ka 82.panta izpratnē tirdzniecība starp dalībvalstīm ir iespaidota, ja tirgus dalībnieka rīcība izmaina konkurences struktūru kopējā tirgū. 101 Eiropas Padomes 1986.gada 18.decembra direktīva Nr.86/653 par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem // OV L 382, 31.12.1986., 17.–21.lpp. 102 Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma: LR Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.434 (spēkā no 02.05.2004.) // Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.maijs, Nr.69. 103 EKT 1974.gada 6.marta spriedums apvienotajās lietās 6/73 un 7/73 Istituto Chemioterapico Italiano S.p.A. un Commercial Solvents Corporation / Eiropas Kopienu Komisija, [1974] ECR, 223.lpp.
Konkurences tiesības 1.2. Darbības Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.panta piemērošanā No EKT judikatūras izriet, ka, piemērojot EKL 82.pantu, jāveic šādas darbības. Pirmkārt, jādefinē konkrētais tirgus. Otrkārt, jāizvērtē, vai uzņēmums ir dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Treškārt, jānoskaidro, vai tirgus dalībnieks ir dominējošā stāvoklī visā kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā. Ceturtkārt, ja atbildes uz visiem iepriekšējiem jautājumiem ir pozitīvas, jāizvērtē, vai dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Visbeidzot, jāvērtē, vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai nav objektīvs pamatojums, kas to attaisnotu. 1.2.1.Dominējošais stāvoklis Lietā United Brands v Commission104 EKT ieviesa kritērijus, pēc kuriem konstatēt dominējošo stāvokli. Tiesa noteica, ka dominējošais stāvoklis ir tāda uzņēmumam piemītoša ekonomiskā vara, kas piešķir uzņēmumam spēju rīkoties ievērojamā mērā neatkarīgi no saviem konkurentiem, pircējiem un patērētājiem un kas tādējādi ļauj uzņēmumam likt šķēršļus efektīvai konkurencei konkrētajā tirgū. Līdz ar to, lai konstatētu dominējošo stāvokli, ir jākonstatē, ka tirgus dalībniekam pieder tirgus vara, kas tam ļauj rīkoties neatkarīgi un tādējādi ietekmēt konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Tāda tirgus vara, protams, ir uzņēmumiem, kas ir monopola stāvoklī. Tā kā monopola stāvoklis ir samērā reta parādība, tirgus varas novērtēšanai izmanto tirgus daļas, kā arī citus faktorus – dažādas barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Lietā Hoffmann-La Roche v Commission105 EKT noteica: lai gan tirgus daļu nozīme vienā konkrētajā tirgū var atšķirties no citas, tomēr ļoti liela tirgus daļa pati par sevi parasti kalpo kā pierādījums dominējošā stāvokļa esamībai, izņemot īpašus gadījumus. Uzņēmumam, kuram ir liela tirgus daļa ilgāku laika posmu, šās tirgus daļas dēļ ir spēcīga pozīcija konkrētajā tirgū. Lietā AKZO v Commission106 EKT ieviesa prezumpciju, ka uzņēmums, kuram konkrētajā tirgū ir 50% liela tirgus daļa, ir dominējošā stāvoklī, ja vien nepastāv īpaši apstākļi, kas liecina par pretējo. Pienākums pierādīt, ka pastāv šādi īpaši apstākļi, gulstas uz attiecīgo tirgus dalībnieku. Šī prezumpcija gan nenozīmē, ka dominējošais stāvoklis nav iespējams, esot krietni mazākai tirgus daļai. Svarīgi ir noskaidrot, vai tirgū vadošā uzņēmuma tuvāko konkurentu tirgus daļas nav ievērojami zemākas. Piemēram, lietā Virgin/British Airways107 Eiropas Komisija konstatēja, ka British Airways ir dominējošā stāvoklī ar 39,7% tirgus daļu, jo tuvākā konkurenta tirgus daļa bija tikai 5,5%. Ja vadošā uzņēmuma tirgus daļa ir, piemēram, 47%, bet tuvākajam konkurentam tā ir 39%, tas vairāk liecina par kolektīvo dominējošo stāvokli. EKT lietā Compagnie Maritime Belge Transports SA v Commission108 atzina, ka EKL 82.pants piemērojams arī divu vai vairāku uzņēmumu rīcībai, ja tā izpaužas kā kolektīvais dominējošais stāvoklis. Kā norādīts iepriekš, tirgus daļas nav vienīgais dominējošā stāvokļa rādītājs. Būtiski ir izvērtēt arī barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Ja barjeras jaunu konkurentu ienākšanai 104 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp. 105 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp. 106 EKT 1991.gada 3.jūlija spriedums lietā C-62/86 AKZO Chemie BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR I- 3359.lpp. 107 Eiropas Komisijas 1999.gada 14.jūlija lēmums 2000/74/EK par EK līguma 82.panta piemērošanu lietā Virgin/ British Airways // OV L 30, 04.02.2000., 1.–24.lpp. 108 EKT 2000.gada 16.marta spriedums apvienotajās lietās C-395/96 P un C-396/96 P Compagnie maritime belge transports SA, Compagnie maritime belge SA un Dafra-Lines A/S / Eiropas Kopienu Komisiju, [2000] ECR, I- 1365.lpp.
Konkurences tiesības konkrētajā tirgū ir zemas, tirgus dalībnieks, kuram ir liela tirgus daļa, iespējams, var to ātri zaudēt. Piemēram, ja dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums paaugstinās preču cenas, tas var kalpot par impulsu jaunu konkurentu ienākšanai tirgū, kuri tirgos savas preces par zemākām cenām un tādējādi piesaistīs dominējošā uzņēmuma klientus. Līdz ar to dominējošā uzņēmuma tirgus daļa var samazināties. Tas var atturēt no mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu, lai nepievilinātu jaunus konkurentus. Gluži pretēji ir tad, ja barjeras ienākšanai tirgū ir augstas, jo pastāv iespēja, ka vadošais uzņēmums, pat ja tam nav 50% liela tirgus daļa, atrodas dominējošā stāvoklī, jo tam nedraud konkurences saasināšanās. Par barjeru ienākšanai tirgū var būt, piemēram, nepieciešamība iegūt licenci, lai nodarbotos ar konkrētu komercdarbību, intelektuālā īpašuma tiesības (patenti, preču zīmes u.tml.), kas pieder esošajiem tirgus dalībniekiem, pieeja finanšu resursiem, vertikālā integrācija un labi attīstītas izplatīšanas ķēdes, zīmolu atpazīstamība, augstas izmaksas ienākšanai tirgū u.c. 1.2.2.Kopējais tirgus vai būtiska tā daļa Ja uzņēmumam nav dominējošais stāvoklis visā kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, EKL 82.pants nav piemērojams. Piemērojot šo kritēriju, jāņem vērā, ka ģeogrāfiskais tirgus konkrētai precei var būt visa ES teritorija, kamēr uzņēmuma dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū var izpausties tikai dažās vai pat vienā ES dalībvalstī. Šis kritērijs nerada problēmu, ja uzņēmuma dominējošo stāvokli konstatē visā kopējā tirgū. Sarežģītāk ir tad, ja dominējošais stāvoklis ir vairāk koncentrēts un to konstatē, piemēram, vienā ES dalībvalstī vai tikai tās daļā. No EK tiesas judikatūras izriet, ka katra ES dalībvalsts uzskatāma par būtisku kopējā tirgus daļu.109 Bez tam lietā Suiker Unie v Commission110 EKT atzina, ka arī ES dalībvalsts daļa var tikt uzskatīta par būtisku kopējā tirgus daļu. Visbeidzot, pat atsevišķi infrastruktūras objekti (lidostas un ostas) ir atzīti par būtisku kopējā tirgus daļu.111 1.2.3.Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Tas, ka uzņēmums ir dominējošā stāvoklī, pats par sevi nav EK konkurences tiesību pārkāpums. EKL 82.panta pārkāpums ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Pantā arī uzskaitīti vairāki dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, taču šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Dominējošo stāvokli var ļaunprātīgi izmantot, manipulējot ar cenām vai arī citādi ekspluatējot pircējus vai kaitējot konkurentiem. EKT ir noteikusi: lai konstatētu EKL 82.panta pārkāpumu, nav jāpierāda nolūks ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli.112 Turpmāk ir apskatīti daži dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmatošanas piemēri un grūtības, kas saistītas ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu. 109 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 27.marta spriedums lietā 127/73 Belgische Radio en Televisie un Société belge des auteurs, compositeurs et éditeurs / SV SABAM un NV Fonior, [1974] ECR, 313.lpp.; PIT 1997.gada 21.oktobra spriedums lietā T-229/94 Deutsche Bahn AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1997] ECR, II-1689.lpp.; PIT 1999.gada 7.oktobra spriedums lietā T-228/97 Irish Sugar plc / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, II-2969.lpp. 110 EKT lieta 40/73 Suiker Unie / Eiropas Kopienu Komisija. Sk. EKT 1975.gada 16.decembra spriedumu apvienotajās lietas 40/73–48/73, 50/73, 54/73–56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Coöperatieve Vereniging "Suiker Unie" UA u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1975] ECR, 1663.lpp. 111 Sk., piemēram: EKT 1991.gada 10.decembra spriedums lietā C-179/90 Merci convenzionali porto di Genova SpA / Siderurgica Gabrielli SpA, [1991] ECR, I-5889.lpp.; EKT 2001.gada 29.marta spriedums lietā C-163/99 Portugāles Republika / Eiropas Kopienu Komisija, [2001] ECR, I-2613.lpp. 112 Sk., piemēram: EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp.
Konkurences tiesības Viens no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, kas norādīts EKL 82.pantā, ir netaisnīgu, pārmērīgi augstu cenu uzspiešana. Tomēr praksē bieži ir grūti noteikt, kāda cena ir pārmērīgi augsta. Piemēram, lietā United Brands v Commission113 Eiropas Komisija secināja, ka cena, kādu United Brands bija noteikusi banāniem Vācijā, bija nepamatoti augsta, ņemot vērā, ka United Brands noteiktā cena banāniem Īrijā bija zemāka. EKT atzina Eiropas Komisijas pieeju par nepamatotu. Eiropas Komisija nebija pieprasījusi no United Brands informāciju par visām ražošanas izmaksām, lai konstatētu atšķirību starp patiesajām ražošanas izmaksām un noteikto cenu. EKT paskaidroja: ja atšķirība izrādītos ievērojama, pēc tam vēl būtu jāizvērtē, vai noteiktā cena pati par sevi ir netaisnīga, vai arī tā ir netaisnīga, salīdzinot ar konkurējošo preču cenām. Kā redzams no šā piemēra, nav viegli konstatēt, vai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums tiešām ļaunprātīgi izmanto savu īpašo stāvokli, nosakot pārmērīgas cenas, vai arī vienkārši gūst peļņu no normālas komercdarbības. Vēl viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas piemērs ir nepamatotu vai diskriminējošu atlaižu piešķiršana klientiem. Lietā Hoffmann-La Roche v Commission114 EKT atzina, ka Hoffmann-La Roche ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, piesaistot vai noturot klientus ar tā saucamo lojalitātes atlaižu palīdzību. Hoffmann-La Roche piešķīra atlaides tiem saviem klientiem, kuri visas vai lielāko daļu no sev nepieciešamajām konkrētajām precēm iegādājās no Hoffmann-La Roche, neatkarīgi no iegādāto preču daudzuma. Arī atlaižu politikas izvērtēšana atbilstoši EKL 82.pantam var novest pie nepareiziem lēmumiem, jo atlaižu piešķiršana ir normāla prakse. Līdz ar to Eiropas Komisija un EKT ir atzinušas, ka atlaides, ja tās piešķir dominējošā stāvoklī esoši uzņēmumi, ir pieļaujamas, ja tās ir objektīvi pamatotas. Piemēram, ja dominējošais tirgus dalībnieks piemēro atlaides, kuras nosaka, pamatojoties uz nopirkto preču daudzumu, un ja šādas atlaides tiek piemērotas visiem dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma klientiem, tas nav EKL 82.panta pārkāpums. Manipulējot ar cenām, var ne tikai ekspluatēt patērētājus, bet arī kaitēt konkurentiem. Visuzskatāmāk to var izdarīt, nosakot pārmērīgi zemas cenas. Pārmērīgi zemas cenas nozīmē, ka uzņēmums nosaka savām precēm cenas, kuras ir zemākas par ražošanas izmaksām. Tātad uzņēmums kādu laiku darbojas ar zaudējumiem. Dominējošiem uzņēmumiem, kuriem ir pietiekami finanšu līdzekļu uzkrājumi, lai kādu laiku darbotos ar zaudējumiem, bet tādēļ nebankrotētu, šāda stratēģija var būt izdevīga, lai izspiestu no konkrētā tirgus savus konkurentus, kuri nevar atļauties noteikt savām precēm tikpat zemas cenas kā dominējošais uzņēmums. Kad galvenie konkurenti ir izspiesti no konkrētā tirgus, dominējošais uzņēmums ir vēl vairāk nostiprinājis savu tirgus varu un var atļauties paaugstināt cenas, arī pārmērīgi. Tomēr institūcijām vai tiesām, kuras piemēro EKL 82.pantu, ir jānošķir smagus, bet atļautus cenu konkurences gadījumus no neatļautiem pārmērīgi zemu cenu noteikšanas gadījumiem. Uzskatāms piemērs šajā sakarā ir Eiropas Komisijas lēmums un EKT spriedums lietā AKZO,115 kā arī EKT spriedums lietā Tetra Pak II.116 113 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp. 114 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp. 115 Eiropas Komisijas 1985.gada 14.decembra lēmums 85/609/EEK par EEK līguma 86.panta piemērošanu lietā ECS / AKZO // OV L 374, 31.12.1985., 1.–27.lpp.; EKT 1991.gada 3.jūlija spriedums lietā C-62/86 AKZO Chemie BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR I-3359.lpp. 116 EKT 1996.gada 14.novembra spriedums lietā C-333/94 Tetra Pak International SA / Eiropas Kopienu Komisija, [1996] ECR, I-5951.lpp.
Konkurences tiesības Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums var ļaunprātīgi izmantot savu īpašo stāvokli un tādējādi ekspluatēt savus klientus vai kaitēt konkurentiem, ne tikai manipulējot ar cenām. Dominējošais uzņēmums var slēgt preču piegādes līgumus ar nosacījumu, ka pircējs uzņemsies papildu saistības, kas izdevīgas dominējošajam uzņēmumam.117 Piemēram, ja uzņēmums ir dominējošā stāvoklī printeru un printeru kārtridžu tirgos, tas var izmantot savu tirgus varu šajos tirgos, lai piespiestu pircējus uzpildīt printeru kārtridžus vienīgi dominējošā uzņēmuma veikalos. Līdz ar to dominējošais uzņēmums var negatīvi ietekmēt konkurenci printeru kārtridžu uzpildīšanas tirgū. Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums var arī negatīvi ietekmēt konkurenci, vispār atsakoties piegādāt kādas preces vai neatļaujot konkurentiem izmantot kādas iekārtas vai ierīces, ja šīs preces, iekārtas vai ierīces ir absolūti nepieciešamas kādas noteiktas komercdarbības veikšanai.118 Kopumā ir ļoti sarežģīti nekļūdīgi nošķirt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus no normālas uzņēmumu komercdarbības, tāpēc zinātniskajā literatūrā ir daudz kritizēta EKL 82.panta piemērošana. Nākotnē ir paredzēta EKL 82.panta reforma.119 1.2.4.Objektīvs pamatojums EKL 82.pants nesatur analogus noteikumus, kādi ir 81.panta 3.punktā, kas pieļautu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atbrīvošanu no atbildības par šā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi un EKT judikatūru, pirms konstatēt 82.panta pārkāpumu, jāizvērtē, vai dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība nav objektīvi pamatota. Pienākums pierādīt savas rīcības objektīvu pamatojumu gulstas uz dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu. Lietā Irish Sugar plc. v Commission120 Pirmās instances tiesa paskaidroja, ka uzņēmumam, kurš ir dominējošā stāvoklī, nevar liegt tiesības aizsargāt savas komerciālās intereses, ja tās ir apdraudētas. Līdz ar to arī dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir tiesīgs veikt tādus saprātīgus pasākumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem savas komercdarbības aizsargāšanai. Vienlaikus šādi pasākumi nedrīkst būt vērsti uz dominējošā stāvokļa nostiprināšanu un tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr praksē dominējošiem uzņēmumiem ir grūti pierādīt, ka to rīcība ir saprātīga savas komercdarbības aizsargāšana. Piemēram, lietā United Brands v Commission121 EKT piekrita Eiropas Komisijai, ka United Brands rīcība, pārtraucot savu slaveno "Chiquita" banānu piegādi Oelsen – vienam no United Brands izplatītājiem Dānijā, pamatojoties uz to, ka Oelsen piedalījās United Brands konkurenta reklāmas kampaņā, nav attaisnojama. Tiesa noteica, ka United Brands rīcība, nekavējoties pārtraucot banānu piegādi Oelsen, nebija proporcionāla kaitējumam, kuru Oelsen bija nodarījis United Brands interesēm. 117 Sk., piemēram: PIT 1991.gada 12.decembra spriedums lietā T-30/89 Hilti AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR, II-1439lpp.; EKT 1996.gada 14.novembra spriedums lietā C-333/94 Tetra Pak International SA / Eiropas Kopienu Komisija, [1996] ECR, I-5951.lpp.; PIT 2003.gada 23.oktobra spriedums lieta T-65/98 Van den Bergh Foods Ltd / Eiropas Kopienu Komisija, [2003] ECR, II-04653.lpp. 118 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 6.marta spriedums apvienotajās lietās 6/73 un 7/73 Istituto Chemioterapico Italiano S.p.A. un Commercial Solvents Corporation / Eiropas Kopienu Komisija, [1974] ECR, 223.lpp.; EKT 1998.gada 26.novembra spriedums lietā C-7/97 Oscar Bronner GmbH & Co. KG / Mediaprint Zeitungs- und Zeitschriftenverlag GmbH & Co. KG, Mediaprint Zeitungsvertriebsgesellschaft mbH & Co. KG un Mediaprint Anzeigengesellschaft mbH & Co. KG, [1998] ECR, I-7791.lpp.; EKT 2004.gada 29.aprīļa spriedums lietā C-418/01 IMS Health GmbH & Co. OHG / NDC Health GmbH & Co. KG, [2004] ECR, I-5039.lpp. 119 Par EK dibināšanas līguma 82.panta reformu vairāk sk. Eiropas Komisijas interneta mājas lapā: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html. 120 PIT 1999.gada 7.oktobra spriedums lietā T-228/97 Irish Sugar plc / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, II- 2969.lpp. 121 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp.
Konkurences tiesības 2. Latvijas tiesības Konkurences likuma ekvivalents EKL 82.pantam ir likuma 13.pants. Attiecīgi jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli Latvijas teritorijā. Konkurences likuma 13.pantā, tāpat kā EKL 82.pantā, uzskaitīti daži dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidi. Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ietverta dominējošā stāvokļa definīcija. Saskaņā ar šo legālo definīciju "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procenti un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem". No šās definīcijas izriet vairāki būtiski secinājumi. Pirmkārt, dominējošā stāvokļa legālā definīcija Latvijas tiesībās ir lielā mērā balstīta uz EKT judikatūru un konkrēti uz spriedumu lietā United Brands v Commission.122 Otrkārt, atšķirībā no EKT judikatūras Latvijas tiesībās ir nosacījums, ka dominējošo stāvokli var konstatēt, ja tirgus dalībniekam ir vismaz 40% liela tirgus daļa konkrētajā tirgū. Treškārt, dominējošā stāvokļa legālā definīcija Latvijas tiesībās attiecas ne tikai uz vienpusēju tirgus dalībnieka rīcību, bet ietver arī kolektīvo dominējošo stāvokli. Rokasgrāmatas sastādīšanas laikā Ministru kabinetā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", kurš cita starpā paredz izslēgt no dominējošā stāvokļa legālās definīcijas nosacījumu, ka dominējošais stāvoklis iespējams, ja ir vismaz 40% liela tirgus daļa. VI. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole 1. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole – ievads 1.1. Apvienošanās kontroles mērķis Klasisks tirgus dalībnieku apvienošanās piemērs ir divu iepriekš neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana) vienā jaunā tirgus dalībniekā. Taču konkurences tiesībās ar jēdzienu "tirgus dalībnieku apvienošanās" saprot daudz plašāku korporatīvo darījumu spektru. Piemēram, ja kapitālsabiedrība X nopērk visas vai vairākumu kapitālsabiedrības Y kapitāla daļu, tas ir uzskatāms par apvienošanās darījumu, ja darījuma rezultātā X iegūst kontroli pār Y komercdarbību. Atsevišķos gadījumos arī mazākuma dalības iegūšana kapitālsabiedrībā var būt pietiekama, ja mazākuma dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Arī konkrētai komercdarbībai būtisku aktīvu iegūšana var tikt kvalificēta kā apvienošanās. Tāpat ir gadījumā, kad divi vai vairāk tirgus dalībnieku apvieno daļu savas komercdarbības kopuzņēmumā, šāds darījums var būt pakļauts apvienošanās kontrolei. Apvienošanās kontrole savā būtībā ir publiskās varas iejaukšanās kapitāla daļu un aktīvu pirkšanas un pārdošanas tirgū. Apvienošanās kontroles mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, t.i., priekšrocības, ko nodrošina veselīgas konkurences apstākļi tirgū. Tomēr apvienošanās kontrolei EK konkurences tiesībās ir konkrētas robežas, kuras pamatā veido tā konkrētā tirgus struktūra, kurā notiek apvienošanās darījums. Apvienošanās kontrole ir vērsta uz to, lai nepieļautu būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei tirgū un, jo īpaši, dominējošā stāvokļa iegūšanu vai nostiprināšanu konkrētā 122 Turpat.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.
Competition law. Konkurences tiesības.

Recomendados

Reduccion del deficit a traves de la contratacion publica
Reduccion del deficit a traves de la contratacion publicaReduccion del deficit a traves de la contratacion publica
Reduccion del deficit a traves de la contratacion publicaManuel Caño
 
Competition.vertical agreements
Competition.vertical agreementsCompetition.vertical agreements
Competition.vertical agreementsJulija Jerneva
 
Weltraumtourismus
WeltraumtourismusWeltraumtourismus
Weltraumtourismusguest75cd9a7
 
31 Best Growth Hacking Resources
31 Best Growth Hacking Resources31 Best Growth Hacking Resources
31 Best Growth Hacking ResourcesStephen Jeske
 
El Enfoque de Jürgen Habermas
El Enfoque de Jürgen HabermasEl Enfoque de Jürgen Habermas
El Enfoque de Jürgen HabermasRodolfo-J. Rodríguez-R.
 
Recerca 3er La Planta de la Maduixera
Recerca 3er La Planta de la MaduixeraRecerca 3er La Planta de la Maduixera
Recerca 3er La Planta de la MaduixeraManoli Martin Rey
 
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012anabelaac
 
Three things that will change the world and five things you can do about it.
Three things that will change the world and five things you can do about it.Three things that will change the world and five things you can do about it.
Three things that will change the world and five things you can do about it.Erik Arvedson
 

Recomendados

Reduccion del deficit a traves de la contratacion publica
Reduccion del deficit a traves de la contratacion publicaReduccion del deficit a traves de la contratacion publica
Reduccion del deficit a traves de la contratacion publicaManuel Caño
 
Competition.vertical agreements
Competition.vertical agreementsCompetition.vertical agreements
Competition.vertical agreementsJulija Jerneva
 
Weltraumtourismus
WeltraumtourismusWeltraumtourismus
Weltraumtourismusguest75cd9a7
 
31 Best Growth Hacking Resources
31 Best Growth Hacking Resources31 Best Growth Hacking Resources
31 Best Growth Hacking ResourcesStephen Jeske
 
El Enfoque de Jürgen Habermas
El Enfoque de Jürgen HabermasEl Enfoque de Jürgen Habermas
El Enfoque de Jürgen HabermasRodolfo-J. Rodríguez-R.
 
Recerca 3er La Planta de la Maduixera
Recerca 3er La Planta de la MaduixeraRecerca 3er La Planta de la Maduixera
Recerca 3er La Planta de la MaduixeraManoli Martin Rey
 
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012
Md apresentacao pedagógico_ layout25_jan2012anabelaac
 
Three things that will change the world and five things you can do about it.
Three things that will change the world and five things you can do about it.Three things that will change the world and five things you can do about it.
Three things that will change the world and five things you can do about it.Erik Arvedson
 
GSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For BusinessGSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For BusinessPatrick Chanezon
 
Mirada alrededor
Mirada alrededorMirada alrededor
Mirada alrededorEnculator
 
Pensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leerPensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leereloyticeducacion2013
 
Products training
Products trainingProducts training
Products trainingaiesecincolombia
 
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...Ambar Gabriela
 
Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962Vitalitat
 
2
22
2Itzel Calixto Guizar
 
Immersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities BriefImmersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities BriefImmersion Consulting
 
الملصقات العلمية
الملصقات العلميةالملصقات العلمية
الملصقات العلميةresearchcenterm
 
CNaVT sertifikaat
CNaVT sertifikaatCNaVT sertifikaat
CNaVT sertifikaatMarike van der Watt
 
Recursos financieros para empresas.
Recursos financieros para empresas.Recursos financieros para empresas.
Recursos financieros para empresas.Punto de Activación Empresarial Móvil
 
Catálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por EuropaCatálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por EuropaIberojet
 
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"Yohanna Adames
 
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5dTirado Vilca
 
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practicalSAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practicalNasir Gondal
 
Primer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsisPrimer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsisAGUSTIN VEGA VERA
 
Presentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijajPresentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijajJulija Jerneva
 
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jjPresentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jjJulija Jerneva
 
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.cCompetition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.cJulija Jerneva
 
Competition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcementCompetition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcementJulija Jerneva
 
Competition.introduction.final
Competition.introduction.finalCompetition.introduction.final
Competition.introduction.finalJulija Jerneva
 
Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)Julija Jerneva
 

Mais conteúdo relacionado

Destaque

GSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For BusinessGSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For BusinessPatrick Chanezon
 
Mirada alrededor
Mirada alrededorMirada alrededor
Mirada alrededorEnculator
 
Pensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leerPensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leereloyticeducacion2013
 
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...Ambar Gabriela
 
Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962Vitalitat
 
Immersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities BriefImmersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities BriefImmersion Consulting
 
الملصقات العلمية
الملصقات العلميةالملصقات العلمية
الملصقات العلميةresearchcenterm
 
Catálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por EuropaCatálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por EuropaIberojet
 
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"Yohanna Adames
 
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5dTirado Vilca
 
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practicalSAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practicalNasir Gondal
 
Primer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsisPrimer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsisAGUSTIN VEGA VERA
 

Destaque (16)

GSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For BusinessGSP East 2008: Open Social: Open For Business
GSP East 2008: Open Social: Open For Business
 
Mirada alrededor
Mirada alrededorMirada alrededor
Mirada alrededor
 
Pensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leerPensamiento crítico fund. b. van leer
Pensamiento crítico fund. b. van leer
 
Products training
Products trainingProducts training
Products training
 
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
INFORME FINAL INTEGRADO DE MONITOREO SANITARIO AMBIENTAL PARTICIPATIVO DE LA ...
 
Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962Madrid 1908 1962
Madrid 1908 1962
 
2
22
2
 
Immersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities BriefImmersion Consulting Capabilities Brief
Immersion Consulting Capabilities Brief
 
الملصقات العلمية
الملصقات العلميةالملصقات العلمية
الملصقات العلمية
 
CNaVT sertifikaat
CNaVT sertifikaatCNaVT sertifikaat
CNaVT sertifikaat
 
Recursos financieros para empresas.
Recursos financieros para empresas.Recursos financieros para empresas.
Recursos financieros para empresas.
 
Catálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por EuropaCatálogo Iberojet, Circuitos por Europa
Catálogo Iberojet, Circuitos por Europa
 
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
análisis epidemiológico: Pelicula "Contagio"
 
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
191019853 solucionario-2520-2520 wark-2520termodinamica-2520oficial-5b1-5d
 
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practicalSAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
SAP Transport System; Step-by-step guide from concept to practical
 
Primer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsisPrimer consenso colombiano de sepsis
Primer consenso colombiano de sepsis
 

Mais de Julija Jerneva

Presentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijajPresentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijajJulija Jerneva
 
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jjPresentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jjJulija Jerneva
 
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.cCompetition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.cJulija Jerneva
 
Competition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcementCompetition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcementJulija Jerneva
 
Competition.introduction.final
Competition.introduction.finalCompetition.introduction.final
Competition.introduction.finalJulija Jerneva
 
Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)Julija Jerneva
 
EU Competition.horizontal agreements
EU Competition.horizontal agreementsEU Competition.horizontal agreements
EU Competition.horizontal agreementsJulija Jerneva
 

Mais de Julija Jerneva (9)

Presentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijajPresentation.competition law.2008.eng.julijaj
Presentation.competition law.2008.eng.julijaj
 
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jjPresentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
Presentation.cartels 2011.25-may-2011.eng.jj
 
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.cCompetition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
Competition law-review 5 mar2010 eng julija-debora.c
 
Competition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcementCompetition.investigation enforcement
Competition.investigation enforcement
 
Competition.introduction.final
Competition.introduction.finalCompetition.introduction.final
Competition.introduction.final
 
Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)Competition.introduction(part2)
Competition.introduction(part2)
 
EU Competition.horizontal agreements
EU Competition.horizontal agreementsEU Competition.horizontal agreements
EU Competition.horizontal agreements
 
Dominant position
Dominant positionDominant position
Dominant position
 
Article 101(3) TFEU
Article 101(3) TFEUArticle 101(3) TFEU
Article 101(3) TFEU
 

Competition law. Konkurences tiesības.

  • 1. Konkurences tiesības Jūlija Jerņeva & Debora Pāvila Konkurences tiesības I. Ievads Viens no Eiropas Kopienas pamatmērķiem ir nodrošināt brīvu ekonomisko resursu plūsmu kopējā tirgū. Tomēr EK likumdevēju pasākumi, kuri vērsti uz muitas barjeru, nacionālo kvotu un diskriminācijas novēršanu, zaudētu savu nozīmi, ja tirgus dalībniekiem būtu atļauts slēgt konkurenci ierobežojošas vienošanās. Brīvā tirgū uzņēmējdarbība ir konkurences spēle. Reizēm uzņēmumi vēlas izvairīties no konkurences savā starpā un mēģina paši diktēt spēles noteikumus. Reizēm lielākais spēlētājs var mēģināt izspiest konkurentus no tirgus. EK konkurences politikas mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu, kā arī patērētāju un nelielu uzņēmumu aizsardzību. Visiem uzņēmumiem iekšējā tirgū ir jākonkurē vienādos apstākļos. EK tiesībās konkurences tiesības ir viena no nozīmīgākajām un plašāk regulētajām jomām. EK konkurences tiesības aptver divas jomas: konkurences noteikumus un valsts atbalsta noteikumus. Konkurences noteikumu uzdevums ir nepieļaut tirgus dalībnieku vienošanos nolūkā ierobežot konkurenci, kas varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Piemēram, nav pieļaujama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas vienojas par cenu noteikšanu tirgū. Tāpat arī nevar pieļaut, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli. Bez tam Eiropas Komisija kontrolē uzņēmumu apvienošanos, ja pastāv draudi, ka jaunizveidotais uzņēmums varētu apdraudēt godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Latvijas konkurences tiesības ir ne tikai cieši saistītas ar EK konkurences noteikumiem, bet tās ir radītas un pilnveidotas ar mērķi sagatavot Latvijas tirgu EK kopējai tirdzniecības telpai. Konkurences likums tika izstrādāts un tiek piemērots, vadoties no EK konkurences tiesību noteikumiem un principiem. Tādēļ, piemērojot un interpretējot Konkurences likuma normas, jāvadās no EK konkurences tiesībām un to pieņemtās interpretācijas. 1. Konkurences politika, tās mērķi un uzdevumi Konkurences aizsardzība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis tirgus ekonomikas efektīvas funkcionēšanas veicināšanai. Konkurences tiesību stūrakmens ir ekonomisko teoriju piemērošana, tirgus dalībnieku rīcības analīze no ekonomiskā viedokļa. Konkurences tiesību būtība ir sasniegt šādus mērķus: zemākas cenas, labākas preces un pakalpojumi un lielāka izvēle. Jāatceras, ka par konkurences tiesību mērķi nekādā gadījumā nedrīkst izvirzīt konkurentu aizsardzību. Tik tiešām, gadījumos, kad tirgū ir efektīva konkurence, vājiem un konkurēt nespējīgiem tirgus dalībniekiem nav jāpiedāvā mākslīga aizsardzība, jo tādā veidā tiks kropļota konkurence starp šiem neefektīvajiem un citiem, daudz spēcīgākiem tirgus dalībniekiem. Tāpat konkurences tiesības nebūtu jāuztver par līdzekli lielāka tirgus dalībnieku skaita nodrošināšanai, it īpaši tādēļ, ka daudziem tirgiem piemīt mēroga ekonomikas pazīmes. Mēroga ekonomika nozīmē, ka minimālais efektīvas darbības līmenis noteiktā tirgū ir augsts.1 Līdz ar to tirgū ienākošiem konkurentiem laika posmā, kamēr tiek 1 Piemēram, ekonomiski izdevīga ir vairāk kā 10 000 kravas automašīnu izlaide gadā, turpretim ražošana, kas paredz 100 kravas automašīnu izlaidi, ir neefektīva.
  • 2. Konkurences tiesības sasniegts attiecīgais līmenis, ir daudz lielāki izdevumi vienas preču vienības ražošanai nekā jau esošajiem tirgus dalībniekiem, un tāpēc jauno tirgus dalībnieku konkurētspēja ir ievērojami zemāka.2 Visbeidzot, interpretējot terminu "konkurenti", jāņem vērā gan faktiskie, gan potenciālie konkurenti. Uzņēmumu uzskata par faktisku konkurentu, ja tas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai spēj īsā laikā pārorientēt ražošanu uz konkrētajiem produktiem (vai uz citiem ģeogrāfiskajiem tirgiem) un tirgot tos bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos. Tomēr, ja ienākšana tirgū radītu nepieciešamību būtiski koriģēt esošos materiālos un nemateriālos aktīvus, veikt papildu ieguldījumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus vai sadurties ar kavējumiem, uzņēmums tomēr netiks uzskatīts par konkurentu, bet par potenciālu konkurentu.3 Uzņēmumu uzskata par potenciālu konkurentu, ja ir pierādījumi, ka šis uzņēmums varētu uzņemties un, domājams, uzņemtos nepieciešamos papildu ieguldījumus vai nepieciešamās pārorientēšanas izmaksas, lai varētu iekļūt konkrētajā tirgū, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos. Šis novērtējums jābalsta uz reālu pamatojumu, tikai teorētiska iespēja iekļūt tirgū vien nav pietiekama.4 Iekļūšanai tirgū jānotiek pietiekami ātri, lai potenciālās iekļūšanas draudi būtu tirgus dalībnieka izturēšanās ierobežojums. Parasti tas nozīmē, ka iekļūšanai jānotiek īsā laikā (piemēram, Eiropas Komisija norāda5 uz maksimālo viena gada posmu). Tomēr atsevišķos gadījumos var ņemt vērā arī ilgākus laika posmus. 2. Konkrētā tirgus noteikšana Konkrētā tirgus definēšanas kritērijus galvenokārt piemēro, lai analizētu konkrētus darbības veidus tirgū, kā arī, lai analizētu produktu piedāvājuma strukturālās izmaiņas.6 Definējot konkrēto tirgu, tiek noskaidrots, kāds ir konkrētais preces tirgus un kā definējams konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Gan preces, gan ģeogrāfiskā tirgus definēšanas mērķis ir identificēt tos faktiskos attiecīgo uzņēmumu konkurentus, kas spēj ierobežot attiecīgo uzņēmumu darbības un neļaut tiem darboties, nepakļaujoties efektīvam konkurences spiedienam.7 2.1. Konkrētais preces tirgus Konkrētā tirgus noteikšana ir nepieciešama, lai konstatētu robežas, kādās tirgus dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties. Konkrētās preces tirgus ir tā tirgus daļa, kurā ir iekļauti visi iespējamie šās preces aizstājēji, kā no pieprasījuma, tā arī no piedāvājuma viedokļa.8 To, kas tiek uzskatīts par savstarpēji aizstājamu preci, nosaka, izvērtējot vairākus kritērijus, piemēram, preces cena, kvalitāte, iespējamā pieprasījuma un pieejamības aizstājamība u.c. 2 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 23.lpp. Nav publicēts. 3 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.lpp., 20.–23.punkts. Eiropas Komisijas paziņojumi nav juridiski saistoši, bet tie ir EK tiesību interpretācijas avots. 4 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.lpp., 24.punkts; Eiropas Komisijas 1990.gada 13.jūlija lēmums 90/410/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Elopak/Metal Box-Odin // OV L 209, 08.08.1990., 15.lpp. 5 Eiropas Komisijas paziņojums par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.lpp., 26.punkts. 6 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 12.punkts. 7 Turpat, 2.punkts. 8 Alehno I., Buka A., Butkevičs J., Jarinovska K., Škoba L. Ievads Eiropas Savienības tiesībās (Tiesu prakse un komentāri). Otrais papildinātais izdevums. K.Jarinovskas zin. red.– Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004, 367.lpp.
  • 3. Konkurences tiesības Konkrētā tirgus noteikšana dod iespēju uzzināt visu konkrētajā tirgū piedāvāto preču daudzumu un katra atsevišķā tirgus dalībnieka piedāvāto preču daudzumu tajā pašā tirgū.9 Zinot šos lielumus, var noteikt katra tirgus dalībnieka tirgus daļu. Savukārt tirgus daļas noteikšanai ir ļoti svarīga praktiska nozīme. Piemēram, tirgus daļas lielums ir viens no būtiskākajiem apstākļiem, nosakot, vai tirgus dalībnieks atrodas vai neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī ir nozīmīgs kritērijs, izvērtējot tirgus dalībnieku noslēgtās vienošanās ietekmi uz konkrēto tirgu.10 2.1.1.Eiropas Kopienu tiesības EKT lietā Hoffmann-La Roche devusi šādu konkrētā preces tirgus definīciju: "Ja produktu var izmantot dažādiem nolūkiem un šīs dažādās izmantošanas atbilst ekonomiskajām vajadzībām, kas arī atšķiras, ir labs iemesls pieņemt, ka saskaņā ar apstākļiem šis produkts var piederēt atsevišķiem tirgiem, kuriem var būt īpašas pazīmes, kas atšķiras gan struktūras, gan konkurences apstākļu ziņā."11 Eiropas Komisija definē konkrēto preces tirgu kā tādu, kurš ietver visus tos produktus un/vai pakalpojumus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem.12 Definējot konkrēto preces tirgu, analizē pieprasījuma aizstājamību un piedāvājuma aizstājamību. (a) Pieprasījuma aizstājamība Tirgus dalībnieks nevar būtiski ietekmēt tirgus apstākļus, piemēram, cenas, ja tā klientiem ir iespēja viegli pārorientēties uz pieejamiem aizstājošiem produktiem vai citā teritorijā esošiem piegādātājiem. Tieši tāpēc ir jāanalizē pieprasījuma aizstājamība. Būtībā tirgus definīcijas piemērošana izpaužas tādējādi, ka attiecīgo uzņēmumu klientiem tiek identificēti efektīvi alternatīvi piedāvājuma avoti gan produktu/pakalpojumu, gan piegādātāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā.13 Viens no kritērijiem, kas jāņem vērā, izvērtējot iespējamo preču aizstājamību, ir preču pazīmes. Šādas pazīmes vērtējot, preču funkcionālajām īpašībām ir piešķirama lielāka nozīme nekā to ārējā veidola vai uzbūves īpatnībām. Viens no spilgtākajiem piemēriem konkrētā preces tirgus definīcijai ir lieta United Brands,14 kurā bija jānoskaidro, vai banāni ir svaigu augļu tirgus sastāvdaļa, kā to apgalvo pieteikuma iesniedzējs, jo patērētāji tos var pamatoti aizstāt ar citu veidu svaigiem augļiem, piemēram, āboliem, apelsīniem, vīnogām, persikiem, zemenēm utt. EKT nolēma šādi: 9 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 3.lpp. Nav publicēts. 10 Turpat. 11 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp., 28.punkts. 12 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 7.punkts. 13 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 13.punkts. 14 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp., 11., 44.punkts.
  • 4. Konkurences tiesības "(..) Banānu specifiskās īpašības ietekmē patērētāja izvēli un rosina viņu uzreiz nepieņemt citus augļus kā aizstājējus. Citu veidu augļu cenas un pieejamības ietekme uz banānu cenām un pieejamību konkrētajā tirgū ir ļoti neefektīva un šī ietekme ir pārāk vispārīga un pārāk nevienmērīga, lai uzskatītu, ka citi augļi ir daļa no banānu tirgus vai ka tie varētu aizstāt banānus."15 (b) Piedāvājuma aizstājamība Piedāvājuma aizstājamība nozīmē, ka piegādātāji spēj pārorientēties no vienas preces ražošanas uz citu preču ražošanu un spēj tos realizēt īsā laika posmā bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, saskaroties ar nelielām un pastāvīgām relatīvo cenu izmaiņām. Šādos gadījumos konkrētais preces tirgus ietver visus produktus, kas ir aizstājami pieprasījuma un piedāvājuma ziņā.16 Preču piedāvājuma aizstājamība ir jāņem vērā, nosakot konkrēto tirgu tajās situācijās, kad šīs aizstājamības radītā ierobežojošā ietekme attiecībā uz preces ražotājiem ir līdzvērtīga tai, ko rada pieprasījuma aizstājamība. Galvenie šādas ierobežojošas ietekmes nosacījumi ir, vai piegādātāji spēj īsā laika posmā pārorientēties uz konkrētās preces ražošanu un vai šāda pārorientēšanās tiem nerada būtiskas papildu izmaksas vai riskus. Lielākajā daļā gadījumu konkrētās preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību.17 Tomēr arī tam, ka konkrēti piegādātāji ir spējīgi pārorientēt savu saimniecisko darbību uz citas preces ražošanu, var būt nozīmīga loma tiem piegādātājiem, kuri ražo attiecīgo, no pieprasījuma viedokļa aizvietojamo preci. 2.1.2.Latvijas tiesības Atbilstoši Konkurences likuma18 1.panta 5.punktam konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Kopumā Konkurences padome interpretē jēdzienu "konkrētais preces tirgus" līdzīgi, kā to dara Eiropas Komisija un EKT. Neskatoties uz iepriekšminēto, Konkurences padome vismaz vienā lietā ir pieņēmusi ne visai skaidri izprotamu lēmumu. Lietā par SIA "V&K Holding" sūdzību par SIA "Rimaida" rīcību19 Konkurences padome nolēmusi, ka SIA "Rimaida" laika posmā no 2003.gada 14.oktobra līdz 2003.gada 31.decembrim atradās dominējošā stāvoklī filmas "Terminators–3; Mašīnu sacelšanās" konkrētajā tirgū. Kaut arī katra filma "Terminators–3; Mašīnu sacelšanās" tik tiešām izraisa lielu skatītāju interesi un skatītāji vēlas noskatīties tieši šo filmu, nevar apgalvot, ka konkrētās filmas izplatīšanas tirgus ir atsevišķs konkrētais tirgus. Pretējā gadījumā varētu arī apgalvot, ka katras grāmatas izplatīšanas tirgus ir atsevišķs tirgus. Var piekrist Konkurences padomei, ka dažāda žanra filmas veido dažādus preces tirgus, tomēr nav pamata sadalīt tirgus tādā veidā, kā tas tika izdarīts iepriekšminētajā lēmumā. Turklāt Konkurences padome uzskata, ka, izvērtējot konkrēto preces tirgu, jāņem vērā ne tikai pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība: 15 Turpat. 16 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 21.punkts. 17 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 14.lpp. Nav publicēts. Konkurences padomes vadlīnijas nav juridiski saistošas, bet tās kalpo par Konkurences likuma interpretācijas avotu. 18 Konkurences likums: LR 2001.gada 4.oktobra likums (spēkā no 01.01.2002.) // Latvijas Vēstnesis, 2001. 23.okt., Nr.151 (grozījumi: Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.maijs, Nr.69). 19 Konkurences padomes lēmums 794/03/06/10 [2004]. Nav publicēts.
  • 5. Konkurences tiesības "Ir iespējams arī trešais faktors – pircēja tips. Šajā aspektā konkrētais tirgus tiek noteikts, ja pastāv cenu diskriminācija, t.i., viena un tā pati prece tiek pārdota dažādiem pircējiem par dažādu cenu. Cenu diskriminācijas gadījumā var būt divi preču un ģeogrāfiskajā aspektā vienādi tirgi. Vienā tirgū būs pircēji, kuri maksā lielāku cenu, bet otrā – tie, kuri maksā zemāku cenu. Šie tirgi ir atsevišķi tirgi."20 Šādam viedoklim nevar piekrist, jo cenu diskriminācija norāda nevis uz dažādu tirgu esamību, bet gan uz tirgus dalībnieku prettiesisku rīcību. Attiecīgi tirgus dalībniekiem būtu pietiekami vienkārši izvairīties no atbildības par konkurences tiesību pārkāpumiem, vienkārši diskriminējot dažādas pircēju kategorijas un tādējādi mākslīgi samazinot savas tirgus daļas. 2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija norāda uz tirgus dalībnieku ģeogrāfisko koncentrāciju – teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.21 Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanai tiek noskaidrota tāda teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un kuru var nošķirt no pārējām teritorijām tajās esošo ievērojami atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ. Turklāt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežu noteikšana pamatojas arī uz patērētāju viedokli. Ja patērētājs uzskata vienā reģionā pārdodamo preci par citā reģionā pārdodamās preces aizstājēju, tad šie abi reģioni parasti uzskatāmi par konkrētās preces vienu un to pašu ģeogrāfisko tirgu.22 2.2.1. Eiropas Kopienu tiesības EKT definējusi konkrēto ģeogrāfisko tirgu lietā United Brands:23 "Konkurences iespējas saskaņā ar Līguma [82]. pantu ir jāanalizē, ņemot vērā konkrētās preces īpašās pazīmes un skaidri definētu ģeogrāfisko teritoriju, kurā šo preci pārdod un kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi, lai varētu novērtēt konkrētā uzņēmuma ekonomisko spēku. Piemērojot [82]. pantu uzņēmumam dominējošā stāvoklī, ir skaidri jānošķir to būtisko daļu kopējā tirgū, kurā tas var šādu stāvokli ļaunprātīgi izmantot, un tādējādi kavēt efektīvu konkurenci, un tā ir teritorija, kurā visiem tirgotājiem attiecībā uz konkrēto preci ir jāpiemēro vienādi objektīvie konkurences apstākļi." Eiropas Komisijas paziņojumā par jēdziena konkrētais tirgus definīciju konkrētais ģeogrāfiskais tirgus definēts līdzīgi: "Konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi darbojas kā preču un pakalpojumu piedāvātāji un pieprasītāji, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kuru no blakus esošajām teritorijām var nodalīt tajās pastāvošo diezgan atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ". 20 Turpat, 4.lpp. 21 Turpat. 22 Turpat. 23 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp., 11., 44.punkts.
  • 6. Konkurences tiesības Eiropas Komisijas pieeju ģeogrāfiskā tirgus definēšanai varētu rezumēt šādi: Komisija izdara sākotnējos secinājumus par ģeogrāfiskā tirgus darbības jomu, pamatojoties uz vispārīgām norādēm par tirgus daļu sadalījumu starp pusēm un to konkurentiem, kā arī uz sākotnējo analīzi par cenu noteikšanu un cenu atšķirībām ES dalībvalsts un Kopienas vai EEZ līmenī.24 Vajadzības gadījumā tiek veikta piedāvājuma faktoru papildu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie uzņēmumi, kas atrodas dažādās teritorijās, nesaskaras ar šķēršļiem, visā ģeogrāfiskajā tirgū attīstot savu produktu pārdošanu saskaņā ar konkurences noteikumiem.25 Šādā analīzē tiek aplūkoti tirgus apstākļi, piemēram, nosacījumi, kas izvirzīti pieejai preču izplatīšanas kanāliem, izmaksas, kuras saistītas ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un valsts pasūtījuma radītu normatīvo šķēršļu esamību vai neesamību, cenu regulējums, tirdzniecību vai ražošanu ierobežojošas kvotas un tarifi, tehniskie standarti, monopoli, brīvība veikt uzņēmējdarbību, prasības administratīvo atļauju saņemšanai, iepakošanas noteikumi utt. Parasti tirdzniecības plūsmu analīze skar arī transporta izmaksu jautājumu un to, cik lielā mērā šīs izmaksas var kavēt tirdzniecību starp dažādām teritorijām, ņemot vērā uzņēmumu atrašanās vietu, ražošanas izmaksas un relatīvo cenu līmeņus.26 2.2.2. Latvijas tiesības Saskaņā ar Latvijas Konkurences likuma 1.panta 3.punktā sniegto definīciju: "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām." Jāatzīmē, ka praksē var būt gadījumi, kad faktiskais ģeogrāfiskais tirgus pārsniedz vienas valsts robežas, t.i., tirgus dalībnieki ir spiesti sīvi konkurēt ar citiem ārvalstu uzņēmumiem. Savukārt Latvijā šāds uzņēmums var būt dominējošs vai pat vienīgais uzņēmums, kas ražo un realizē noteikta veida preces. Saskaņā ar Konkurences likumu Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt konkurenci starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas Latvijas iekšējā tirgū, un aizsargāt tos no negodīgas konkurences.27 Attiecīgi Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, parasti par ģeogrāfisko tirgu nosaka Latvijas teritoriju. 3. Barjeras ienākšanai tirgū Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka tirgus koncentrācijas līmeni un tirgus dalībnieku uzvedību tirgū, ir kavējošu šķēršļu esamība vai neesamība, kā arī tas, cik tie ir nozīmīgi un kādas ir to pārvarēšanas iespējas. Barjeras ienākšanai tirgū ir jebkuri tiesiska, organizatoriska, tehnoloģiska, ekonomiska un finansiāla rakstura faktori vai apstākļi, kuri traucē vai apgrūtina potenciālo tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū un tādējādi neļauj vienlīdzīgi konkurēt ar tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas šajā tirgū.28 24 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 28.punkts. 25 Turpat, 30.punkts. 26 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās // OV C 372, 09.12.1997., 5.–13.lpp., 31.punkts. 27 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 20.lpp. 28 Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. – Rīga: Konkurences padome, 2006, 21.lpp.
  • 7. Konkurences tiesības Konkurence attīstās tur, kur ir mazāk šķēršļu jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, un šādu šķēršļu esamība vai neesamība būtiski ietekmē konkurences apstākļus. Par šķēršļu esamību vai neesamību netieši liecina tas, cik intensīva vai – pretēji – reta noteiktā laika posmā ir bijusi jaunu dalībnieku ienākšana tirgū.29 Situācija, kad, neskatoties uz augstas peļņas gūšanas iespēju, noteiktas preces tirgū pēdējos gados nav ienācis neviens jauns tirgus dalībnieks vai to ir maz, netieši liecina par to, ka ienākšanu tirgū kavē nozīmīgi, grūti pārvarami šķēršļi.30 Tomēr pats par sevi šis apstāklis nenozīmē, ka šādi šķēršļi noteikti pastāv.31 4. Tirgus dalībnieki Tirgus dalībnieki ir visi tie uzņēmumi, kuri ir spējīgi ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū. Tomēr konkurences tiesībās pieņemts saistītus uzņēmumus uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Lai noteiktu viena uzņēmuma (piemēram, uzņēmuma A) saistītos uzņēmumus, tiek ņemti vērā visi šādi uzņēmumi: a) uzņēmumi, kuros attiecīgajam uzņēmumam A tieši vai netieši ir tiesības izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību vai ir tiesības iecelt vairāk nekā pusi uzņēmuma izpildinstitūciju locekļu, vai ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus; b) uzņēmumi, kuriem uzņēmumā A tieši vai netieši ir a) punktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; c) uzņēmumi, kuros b) punktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) daļā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; d) uzņēmumi, kuri ir nolīguma puses kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) punktā minētajiem uzņēmumiem, vai kuros vienam vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgas ir a) punktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras; uzņēmumi, kuros a) punktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:  uzņēmumam A vai to attiecīgajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas ir minēti a)– d) punktā, vai  uzņēmumam A vai vienam vai vairākiem ar to saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a)–d) punktā, un vienai vai vairākām trešajām pusēm. Latvijas Konkurences likums, definējot jēdzienu "tirgus dalībnieks", paredz, ka par tirgus dalībnieku ir uzskatāms arī tāds komersants, kurš vēl tikai gatavojas uzsākt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā. Konkurences padome parasti ir uzskatījusi, ka tirgus dalībnieks Konkurences likuma izpratnē ir tikai tāds komersants, kas tieši realizē preces vai tieši sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā, pat ja šāds komersants ir reģistrēts citā valstī un Latvijā tam nav saistītu uzņēmumu. Konkurences padome ir izmainījusi savu pieeju šim jautājumam un tirgus dalībnieka definīcijā sākusi ietvert arī tādus komersantus, kuri veic saimniecisko darbību ārpus Latvijas, bet kuri ar savu darbību ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū. Konkurences padome uzskata, ka gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums vēl neveic saimniecisko darbību, bet tas var pietiekami viegli un ātri ienākt Latvijas tirgū, tas ir uzskatāms par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Šādai interpretācijai nevar piekrist kaut vai tāpēc, ka šāda konstrukcija attiecas uz tādiem tirgiem, kuri netiek 29 Turpat. 30 Turpat. 31 Turpat.
  • 8. Konkurences tiesības raksturoti ar augstām ienākšanas barjerām. Tomēr jāšaubās, vai par tirgus dalībniekiem būtu jāuzskata visi potenciālie konkurenti. Konkurences padome ir arī paudusi uzskatu, ka par tirgus dalībnieku būtu uzskatāms arī tāds uzņēmums, kurš neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, bet kurš var ietekmēt konkurenci Latvijā. Šādam uzskatam varētu piekrist, bet ar piebildi, ka attiecīgajā situācijā ārzemju komersants varētu ietekmēt konkurences apstākļus Latvijā tad, ja konkrētais ģeogrāfiskais tirgus būtu plašāks par Latvijas teritoriju. 5. Konkrētā tirgus analīze Pēc tam, kad ir definēts konkrētais tirgus, ir jāanalizē attiecīgo tirgus dalībnieku tirgus daļa. Tirgus daļas konstatēšana palīdz noteikt, vai tirgus dalībnieks ir spējīgs saglabāt, iegūt vai pat palielināt savu tirgus varu, t.i., vai tas spēj izraisīt negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, ražošanas apjomu, inovāciju vai preču un pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti. Līdztekus tirgus dalībnieka stāvoklim tirgū un tirgus daļas noteikšanai kā papildu faktors, iespējams, jāņem vērā tirgus koncentrācija, t.i., konkurentu stāvoklis un skaits, lai novērtētu sadarbības ietekmi uz konkurenci tirgū. Par rādītāju var izmantot tā saukto Herfindāla-Hiršmaņa indeksu (HHI), kas sasummē visu konkurentu atsevišķo tirgus daļu kvadrātus. Ja Herfindāla-Hiršmaņa indekss ir mazāks par 1000, tirgus koncentrāciju var raksturot kā zemu, no 1000 līdz 1800 – kā mērenu un virs 1800 – kā augstu.32 Atkarībā no pušu stāvokļa un koncentrācijas tirgū jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, tirgus daļu stabilitāte laika gaitā, iekļūšanas šķēršļi un iekļūšanas iespējamība tirgū vai produktu veids (piemēram, viendabība). II. Aizliegtās vienošanās. Ievads 1. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pants EKL 81.pants aizliedz kā nesaderīgas ar kopējo tirgu visas vienošanās uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotas darbības, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. EKL 81.pants sastāv no trim punktiem. Pirmkārt, tiek aizliegtas konkrētas vienošanās. Otrkārt, noteikts šādu vienošanos spēkā neesamības princips. Visbeidzot norādīts, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem, arī aizliegtās vienošanās var tikt atļautas un tādējādi ir savienojamas ar EKL 81.pantu. EKL 81.panta 1.punkts satur arī šādu aizliegto vienošanos uzskaitījumu, ko nevajadzētu uzskatīt par izsmeļošu aizliegto vienošanos sarakstu, bet vairāk par nepārprotami aizliegto vienošanos sarakstu, ko praksē dēvē par "melno sarakstu". Tātad EKL 81.pants paredz, ka melnajā sarakstā tiek iekļautas visas vienošanās, kuras: a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus; b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas; c) sadala tirgus vai piegādes avotus; d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus; 32 Piemēram, tirgum, kurā darbojas četri tirgus dalībnieki ar attiecīgi 30%, 25%, 25% un 20% daļām katram no viņiem, HHI ir rēķināms šādi: 302 + 252 + 252 + 202 = 900 + 625 + 625 + 400 = 2550. Zemas koncentrācijas piemērs būtu, ja konkrētajā tirgū darbotos arī četri tirgus dalībnieki, bet tiem tirgus daļas būtu attiecīgi 20%, 15%, 15% un 10%. Šajā piemērā HHI būs 950 (400 + 225 + 225 + 100).
  • 9. Konkurences tiesības e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu. Rezumējot iepriekš norādīto, jāsecina, ka, analizējot EKL 81.panta pārkāpumu, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1) jākonstatē, vai attiecīgā vienošanās ir viens no vienošanās starp uzņēmumiem veidiem EKL 81.panta 1.punkta izpratnē; 2) jākonstatē, vai vienošanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm; 3) jākonstatē, vai vienošanās mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana kopējā tirgū; un 4) jākonstatē, vai ir var piemērot EKL 81.panta 3.punktu, t.i., atzīt EKL 81.panta 1.punktu par nepiemērojamu. 1.1. Vienošanās starp uzņēmumiem Lai konstatētu, vai attiecīgā vienošanās ir viens no vienošanās starp uzņēmumiem veidiem EKL 81.panta izpratnē, ir jāanalizē termins "uzņēmumi" un "vienošanās" saturs. 1.1.1. Uzņēmumi Jēdziens "uzņēmums" ir plašs jēdziens, kurš aptver jebkāda veida resursu izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma jēdziens konkurences tiesību izpratnē nav saistīts ar komersanta jēdzienu komerctiesību institūta ietvaros. EKT lietā Höfner and Elser v. Macroton GmbH33 ir noteikusi, ka: "uzņēmuma jēdziens sevī ietver visus subjektus, kuri veic saimniecisko darbību neatkarīgi no subjekta juridiskā statusa un finansēšanas veida." Saistībā ar iepriekš citēto, jānoskaidro, ko nozīmē saimnieciskās darbības veikšana un subjekta juridiskais statuss. Saimnieciskās darbības veikšanas kritēriju nevajadzētu tulkot sašaurināti. Piemēram, EKT ir atzinusi, ka pat tāda organizācija, kurai nav peļņas gūšanas34 vai cita ekonomiskā mērķa,35 var jebkurā gadījumā tikt uzskatīta par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē, ja šāda organizācija savas darbības ietvaros tomēr veic kādu saimniecisku darbību vai komercdarbību. Tāpat arī indivīds vairākās lietās ir atzīts par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē,36 kaut arī fiziskā persona darbinieka vai patērētāja statusā nevar tikt uzskatīta par uzņēmumu un tādējādi EKL 81.panta noteikumi netiek tai piemēroti. Lietā Wouters v. Algemene Raad van de Nederlandsche Orde van Advocaten37 EKT ir precizējusi, ka EKL konkurences noteikumi: 33 EKT 1991.gada 23.aprīļa spriedums lietā C-41/90 Klaus Höfner un Fritz Elser / Macrotron GmbH, [1991] ECR, I- 1979.lpp., 21.punkts. 34 Sk., piemēram: EKT 1980.gada 29.oktobra spriedums apvienotajās lietās 209/78 – 215/78 un 218/78 Heintz van Landewyck SARL u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1980] ECR, 3125.lpp., 88.punkts. 35 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 30.aprīļa spriedums lietā 155/73 Giuseppe Sacchi, [1974] ECR, 409.lpp. 36 Sk., piemēram: EKT 1985.gada 30.janvāra spriedums lietā 35/83 BAT Cigaretten-Fabriken GmbH / Eiropas Kopienu Komisija, [1985] ECR, 363.lpp. 37 EKT 2002.gada 19.februāra spriedums lietā C-309/99 J.C.J. Wouters, J.W. Savelbergh un Price Waterhouse Belastingadviseurs BV / Algemene Raad van de Nederlandse Orde van Advocaten, piedaloties Raad van de Balies van de Europese Gemeenschap, [2002] ECR, I-1577.lpp., 57.punkts.
  • 10. Konkurences tiesības "nav piemērojami darbībām, kuras pēc savas būtības, mērķa un to regulējošajiem noteikumiem nepieder pie saimnieciskās darbības (..) vai kuri ir saistīti ar publiskās varas īstenošanu." Tomēr jāatzīmē, ka arī valsts vai pašvaldības institūcijas var uzskatīt par uzņēmumu EKL 81.panta izpratnē. Piemēram, lietā Banchero38 EKT apstiprināja, ka valsts monopolu autonomā administrācija uzskatāma par uzņēmumu, ja tā veic ekonomiska rakstura darbību. Nosakot, vai attiecīgais subjekts ir vai nav uzskatāms par uzņēmumu konkurences tiesību izpratnē, ir jāseko EKT izstrādātai "funkcionālai pieejai". Proti, viens un tas pats uzņēmums var dažos apstākļos īstenot publiskas funkcijas, bet citos – darboties privātā sfērā. Ja attiecīgā darbība veikta, kad attiecīgais subjekts neīsteno publisko varu, to varētu uzskatīt par uzņēmumu EKL izpratnē. 1.1.2. Vienošanās Ar vienošanās jēdzienu saprot jebkurus līgumus, saskaņotās darbības, uzņēmumu apvienību lēmumus, t.i., interpretējot terminu "vienošanās", ir jāmeklē vienošanās pazīmes, neņemot vērā šādas vienošanās formālo dabu. Par vienošanos EKL izpratnē var uzskatīt arī tādas vienošanās, kuras nav parakstītas vai pat ir izbeigtas – izšķirošais ir tas, vai tirgus dalībnieku faktiskā rīcība atbilst šādas vienošanās noteikumiem.39 Vienošanās starp uzņēmumiem var izpausties arī kā apvienības (savienības) lēmums. Uzņēmumu apvienības lēmums sevī ietver gan attiecīgās apvienības biedru lēmumus, gan arī apvienības rekomendācijas biedriem.40 Saskaņotā darbība nozīmē tādu starp uzņēmumiem pastāvošu koordinācijas formu, kura, nesasniedzot stadiju, kad ir pienācīgi noslēgta tā saucamā vienošanās, apzināti aizstāj tiem praktisko sadarbību, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.41 Eiropas Komisija lietā Polypropylene atzinusi, ka saskaņotas darbības attiecas uz sadarbības veidu starp uzņēmumiem, kuri, nesasniedzot tā saukto īsto vienošanās pakāpi, apzināti aizstāj to ar praktisku sadarbību un tādējādi rada konkurences risku.42 Ar saskaņošanas un sadarbības kritērijiem, kurus ir iedibinājusi EKT judikatūra attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kuri nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam, ir jāsaprot EKL noteikumi, kas attiecas uz konkurenci tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū.43 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies, attiecībā uz vienu vai dažiem citiem konkurentiem, rīkoties zināmā veidā vai ka konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū.44 Pietiek, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no cita konkurenta tirgū.45 Saskaņotas darbības 38 EKT 1995.gada 14.decembra spriedums lietā C-387/93 kriminālprocess pret Giorgio Domingo Banchero, [1995] ECR, I-4663.lpp. 39 Sk., piemēram: Eiropas Komisijas 1979.gada 5.septembra lēmums 79/934/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā BP Kemi // OV L 286, 14.11.1979., 32.–52.lpp. 40 EKT 1972.gada 17.oktobra spriedums lietā 8/72 Vereeniging van Cementhandelaren / Eiropas Kopienu Komisija, [1992] ECR, 977.lpp., 18.–22.punkts. 41 EKT 1972.gada 14.jūlija spriedums lietā 57/69 Azienda Colori Nazionali – ACNA S.p.A. / Eiropas Kopienu Komisija, [1972] ECR, 933. 42 Eiropas Komisijas 1986.gada 23.aprīļa lēmums 86/398/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Polypropylene // OV L 230, 18.08.1986., 1.–66.lpp., para 86. 43 EKT lieta 40/73 Suiker Unie / Eiropas Kopienu Komisija. Sk. EKT 1975.gada 16.decembra spriedumu apvienotajās lietas 40/73–48/73, 50/73, 54/73–56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Coöperatieve Vereniging "Suiker Unie" UA u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1975] ECR, 1663.lpp., 173.punkts. 44 Turpat. 45 Turpat.
  • 11. Konkurences tiesības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai vismaz akceptē šādu informācijas apmaiņu.46 1.1.3. Latvijas tiesības Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir "divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersonas". Konkurences likuma piemērošana, līdzīgi kā EKL 81.panta piemērošana, netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tirgus dalībnieks neapšaubāmi ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Līdzīgu nostāju ir paudusi EKT lietā Suiker Unie v Commission.47 1.2. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm EKL 81.pants attiecas tikai uz tiem horizontālās sadarbības nolīgumiem, kuri var ietekmēt dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Lēmums vai vienošanās, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, palielina tirgus sadalīšanas efektu, tādā veidā ietekmējot savienības ekonomisko integrāciju. Horizontālās karteļa vienošanās, kas skar visu dalībvalsts teritoriju, parasti ir spējīgas ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. EKT vairākās lietās ir atzinusi, ka līgumiem, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, pēc to rakstura ir tādas sekas, kas pastiprina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, traucējot ekonomisko iekļūšanu tirgū, kuras īstenošanu paredz EKL.48 Turklāt nav nepieciešams, lai līgumam vai darbībai faktiski būtu vai būtu bijusi ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm; pietiek ar to, ka līgums vai darbība ir spējīga radīt šādu ietekmi.49 Lai lēmums, līgums vai rīcība varētu būt tādi, kuru rezultātā tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, ar pietiekamu ticamības pakāpi, pamatojoties uz faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, ir jābūt iespējai paredzēt, ka tie var tieši vai netieši, šobrīd vai potenciāli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tam jānotiek tādā veidā, lai liktu bažīties, ka to rezultātā tiktu radīti šķēršļi kopējā tirgus izveidei starp dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Latvijas konkurences tiesību mērķis nav tirdzniecības starp dalībvalstīm veicināšana. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu un godīgu konkurenci tieši Latvijas Republikā. Tātad, analizējot konkurences lietas un piemērojot Konkurences likumu, elements saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm netiek iztirzāts. 1.3. Spēkā neesamība Atsevišķu vienošanos, kas ir pretrunā ar EKL 81.panta 1.punktu, noteikumu izpildi dalībvalstu tiesās nevar prasīt, kamēr nav pierādīts, ka attiecīgās vienošanās darbībai tiek piemēroti EKL 81.panta 3.punkta noteikumi. 46 Turpat. 47 Turpat, 174.punkts. 48 Commission Notice – Guidelines on the effect on trade concept contained in Articles 81 and 82 of the Treaty // OJ C 101, 27.04.2004, p.81–96, para 26 (dokuments nav tulkots latviski). 49 Komisijas 2004.gada 24.jūnija lēmums 2005/8/EK par EK dibināšanas līguma 81.panta piemērošanu lietā COMP/A.38549–Beļģijas Arhitektu asociācija // OV L 004, 06.01.2005., 10.–11.lpp.
  • 12. Konkurences tiesības EKL 81.panta 2.punkts paredz, ka visas vienošanās vai lēmumi, kas ir aizliegti ar 81.panta 1.punktu, automātiski nav spēkā. Taču ne jau viss līgums zaudē spēku EKL 81.panta 2.punkta dēļ. EKT lietā Société La Technique Minière50 ir nolēmusi, ka spēkā nav tikai tie noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana. 1.4. Mērķis vai sekas – konkurences ierobežošana Lietā Grundig-Verkaufs-GmbH v Commission51 EKT paskaidroja, ka gadījumā, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, nav jāpierāda vienošanās sekas. Attiecībā uz saskaņotu darbību EKT sniedza līdzīgu skaidrojumu lietā Pets Huls AG v Commission.52 Saskaņā ar EKT praksi,53 lai piemērotu EKL 81.panta 1.punktu, nav nepieciešams ņemt vērā faktisko līguma ietekmi, ja tā mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Līdzīgu nostāju ir paudusi arī Eiropas Komisija lietā PO/Yamaha.54 Tādējādi nevajag pierādīt konkurences faktiskās negatīvās sekas, ja ir pierādīts fakts, ka līgumslēdzēju mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. 2. De minimis EKL 81.panta 1.punktā ir aizliegti tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru nolūks vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai traucēšana kopējā tirgū. Tomēr ir jāprecizē, ka šos noteikumus nepiemēro, ja nolīguma ietekme uz EK iekšējo tirdzniecību vai konkurenci ir maznozīmīga.55 Eiropas Komisija uzskata, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, ievērojami neietekmē konkurenci 81.panta 1.punkta nozīmē, ja:56 1) kopējā tirgus daļa, kas pieder līguma pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru līgums skar, ja līgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (līgumi starp konkurentiem);57 2) tirgus daļa, kas pieder katrai no vienošanās pusei, nepārsniedz 15% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru līgums skar, ja līgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (līgumi starp nekonkurējošām pusēm).58 Ja konkrētajā tirgū konkurenci ierobežo tādu preču vai pakalpojumu pārdošanas līgumu kumulatīvā iedarbība, kurus noslēguši dažādi piegādātāji vai izplatītāji (paralēlu līgumu tīklu kumulatīvs tirgus ierobežošanas efekts, kam ir līdzīgas sekas tirgū), iepriekš minēto 50 EKT 1966.gada 30.jūnija spriedums lietā 56/65 Société Technique Minière (L.T.M.) / Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), [1966] ECR, 235.lpp. 51 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 52 EKT 1999.gada 8.jūlija spriedums lietā C-199/92 Pets Hüls AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, I- 4287.lpp., 164.punkts. 53 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 54 Eiropas Komisijas lēmums lietā COMP/37.975 PO/Yamaha. Nav publicēts. 55 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.–15.lpp. (Red. piez.: EKL sākotnējās redakcijas 85.pants atbilst EKL konsolidētā teksta 81.pantam). 56 Turpat, 13.lpp., 7.punkts. 57 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 9.punkts. 58 Ja ir grūti noteikt, vai vienošanās ir slēgta starp konkurentiem vai starp nekonkurējošām pusēm, piemēro 10% slieksni. Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.lpp., 9.punkts.
  • 13. Konkurences tiesības tirgus daļu samazina līdz 5% gan attiecībā uz līgumiem starp konkurentiem, gan starp nekonkurējošām pusēm. Parasti uzskata, ka atsevišķi piegādātāji vai izplatītāji, kuru tirgus daļa nepārsniedz 5%, ievērojami neveicina kumulatīvo tirgus ierobežošanas efektu.59 Kumulatīvais tirgus ierobežošanas efekts parasti nepastāv, ja mazāk nekā 30% no attiecīgā tirgus aptver paralēli līgumi (līgumu tīkli) ar līdzīgām sekām. De minimis atbrīvojumu nepiemēro līgumiem, kuros ir ietverts kāds no nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem (melnais saraksts): ierobežojumi, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar pārējiem faktoriem ir cenu noteikšana, pārdodot produktus trešajām pusēm, ražošanas vai tirdzniecības ierobežošana, tirgu vai klientu lokalizācija.60 Attiecībā uz līgumiem starp nekonkurējošām pusēm, melnais saraksts ietver ierobežojumus, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar pārējiem faktoriem ir ierobežot pircēju spēju noteikt pārdošanas cenu, ierobežot pārdošanas teritoriju, ierobežot aktīvo vai pasīvo pārdošanu gala lietotājiem, ko veic selektīvās izplatīšanas sistēmas locekļi, ierobežot savstarpējās piegādes starp izplatītājiem selektīvajā izplatīšanas sistēmā u.tml.61 3. Atbrīvojumi no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta aizlieguma Kā jau minēts iepriekš, ir atļautas dažas ierobežojošas vienošanās starp uzņēmumiem, ja tās var rosināt konkurenci, piemēram, sekmējot tehnisko progresu vai uzlabojot izplatīšanu. Neraugoties uz to, ka, no vienas puses, vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem var ierobežot konkurenci, no otras puses, tās arī var būt vajadzīgas, lai uzlabotu esošās preces un pakalpojumus, izstrādātu jaunus produktus, kā arī, lai rastu labākus veidus, kā šos produktus padarīt pieejamākus patērētājiem. Piemēram, jaunas preces, kuru izstrādei vajadzīga dārga izpēte, var kļūt pieejamas patērētājiem tikai tad, ja vairāki uzņēmumi apvieno centienus to izstrādei.62 Tādēļ izpētes un attīstības vienošanās un tehnoloģijas nodošanas vienošanās bieži ir saskaņā ar konkurences tiesībām. Tas var attiekties arī uz citiem sadarbības nolīgumiem (par kopēju ražošanu, iegādi, tirdzniecību vai standartizāciju), taču parasti tas ir atkarīgs no apstākļu un nolīgumu saimnieciskā labuma sīkas analīzes.63 Cita veida vienošanās, kas var ierobežot konkurenci, ir vienošanās starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem.64 Ar EKL 81.panta 3.punktu saskaņojas vienošanās, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem noteikumiem: 1) tās uzlabo preču ražošanu vai izplatīšanu, veicina tehnisko vai ekonomisko progresu; 2) patērētāji gūst atbilstošu daļu no priekšrocībām, kuras paredz vienošanās; 3) konkurences ierobežojums ir vajadzīgs, lai sasniegtu iepriekšējos divos punktos minēto; 4) tās nedrīkst likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku produktu vai pakalpojumu daļu. 59 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp., jo īpaši 73., 142., 143. un 189.punkts. Lai gan pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā saistībā ar dažiem ierobežojumiem ir atsauce ne tikai uz attiecīgā piegādātāja vai pircēja kopējo, bet arī uz saistīto tirgus daļu, šajā paziņojumā visi tirgus daļas sliekšņi attiecas uz kopējo tirgus daļu. 60 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13.lpp. 7.punkts. 61 Turpat. 62 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 3.lpp. 63 Turpat. 64 Turpat.
  • 14. Konkurences tiesības Tātad ne visas vienošanās, kas ierobežo konkurenci, ir nelikumīgas. Tieši otrādi, vienošanās, kuru ietekme ir vairāk pozitīva nekā negatīva, ir atļautas. 3.1. Preču ražošanas vai izplatīšanas uzlabošana, tehniskā vai ekonomiskā progresa veicināšana Pirmais EKL 81.panta 3.punkta noteikums pieprasa, lai nolīgums veicinātu produktu ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanu vai sekmētu tehnikas vai ekonomikas attīstību. Šādus labumus ir pieņemts saukt par "saimnieciskiem labumiem", un tie mēdz būt svarīgāki par ierobežojošu ietekmi uz konkurenci.65 Piemēram, sadarbība var dot iespēju uzņēmumiem piedāvāt preces vai pakalpojumus par zemākām cenām, labāku kvalitāti vai ātrāk ieviest jauninājumu, paaugstināt efektivitāti.66 Pusēm jāpierāda, ka visus šādus saimnieciskos labumus var radīt sadarbība un to nevar panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Jāatzīmē, ka nepietiek ar pieņēmumiem vai vispārīgiem apgalvojumiem par izmaksu ietaupījumiem.67 3.2. Patērētāju labums Otrais EKL 81.panta 3.punkta noteikums nosaka, ka ne tikai vienošanās pusēm, bet arī patērētājiem jāgūst saimnieciskie labumi. Konkurences spiediens parasti nodrošina to, ka izmaksu ietaupījumi tiek nodoti tālāk zemāku cenu veidā vai ka uzņēmumiem ir stimuls pēc iespējas ātrāk laist tirgū jaunus ražojumus.68 Tādēļ, ja tirgū tiek saglabāta pietiekama konkurence, kas efektīvi ierobežo vienošanās puses, konkurences process parasti nodrošina to, ka patērētāji saņem saimniecisko labumu pienācīgu daļu.69 3.3. Ierobežojumam jābūt vajadzīgam Trešais EKL 81.panta 3.punkta noteikums paredz, ka vienošanās rezultātā radītai konkurences ierobežošanai ir jābūt nepieciešamai, lai gūtu saimnieciskos labumus. Ja ir mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai gūtu līdzīgus labumus, apgalvojumus par efektivitāti nevar izmantot, lai attaisnotu konkurences ierobežojumus. Tas, vai atsevišķi ierobežojumi ir nepieciešami vai nav, ir atkarīgs no tirgus apstākļiem un no sadarbības ilguma (kuram arī jābūt pamatotam).70 3.4. Vienošanās nedrīkst likvidēt konkurenci Visbeidzot, pēdējais EKL 81.panta 3.punkta noteikums ir saistīts ar dominējošā stāvokļa jautājumu. Ja uzņēmums dominē vai kļūst dominējošs horizontālas vienošanās iespaidā, vienošanās, kas rada konkurenci kropļojošas sekas EKL 81.panta nozīmē, principā nevar atbrīvot.71 3.5. Grupveida atbrīvojumi Attiecīgos apstākļos var uzskatīt, ka ir izpildīti EKL 81.panta 3.punktā noteiktie kritēriji attiecībā uz konkrētām vienošanās kategorijām. Piemēram, regula Nr.2790/99 atbrīvo no 65 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 32.punkts. 66 Turpat. 67 Turpat, 37.punkts. 68 Turpat, 38.punkts. 69 Turpat. 70 Turpat, 39.punkts. 71 Turpat, 40.punkts.
  • 15. Konkurences tiesības EKL 81.panta 1.punktā noteiktā aizliegumu konkrētas līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijas. Grupveida atbrīvojumi sīkāk ir aprakstīti nākamajās divās sadaļās. 4. Horizontālās un vertikālās vienošanās Sadarbība ir "horizontāla", ja vienošanās tiek noslēgta vai saskaņota darbība tiek uzsākta starp uzņēmumiem, kuri darbojas tirgū tajā pašā līmenī. Vairākumā gadījumu horizontālā sadarbība ir sadarbība starp konkurentiem.72 Nolīgumi, kurus noslēdz starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmeņos, tas ir, vertikālās vienošanās, aplūkoti regulā Nr.2790/199973 un Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā.74 Diemžēl nedz Eiropas Komisija, nedz arī EKT nenorāda, kādas ir atšķirības horizontālo un vertikālo vienošanos analīzē. EKL 81.panta 1.punkts nenošķir horizontālās un vertikālās vienošanās. Šai atšķirībai ir tikai netieša nozīme, tomēr analīze konstruējama dažādi, atkarībā no tā, kādas ir tirgus dalībnieku pozīcijas un savstarpējās attiecības, t.i., vai viņi ir konkurenti vai nav. Horizontālās un vertikālās vienošanās turpmāk analizēsim atsevišķi, jo ir jāievēro vairākas būtiskas atšķirības šo vienošanos analīzē. 5. Civiltiesiskā atbildība Tirgus dalībnieki, kuriem radušies zaudējumi citu tirgus dalībnieku prettiesiskas rīcības rezultātā, ir tiesīgi prasīt attiecīgo zaudējumu atlīdzinājumu. Zaudējumu atlīdzības prasība ir pamatojama ar attiecīgo Konkurences padomes lēmumu vai tiesas spriedumu, ar kuru konstatēta prettiesiskā rīcība. Ir jāņem vērā arī tas, ka aizliegtās vienošanās gadījumā, pat ja attiecīgais tirgus dalībnieks sadarbojas ar konkurences iestādēm un uz "iecietības politikas" pamata tas ir atbrīvojams no pienākuma maksāt soda naudu, zaudējumus cietusī puse tomēr var prasīt zaudējumu atlīdzību. III. Horizontālās vienošanās 1. Eiropas Kopienas tiesības Horizontālā sadarbība, t.i., sadarbība starp konkurentiem, var radīt konkurences problēmas. Piemēram, gadījumā, kad sadarbības puses vienojas noteikt cenas vai ražošanas apjomus, sadalīt tirgus vai kad sadarbība ļauj pusēm saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus varu, un tādējādi rada negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, ražošanas apjomiem, inovāciju vai produktu daudzveidību un kvalitāti. Tomēr horizontālā sadarbība var dot arī būtiskus saimnieciskos labumus. 1.1. Horizontālās vienošanās, uz kurām gandrīz vienmēr attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.punkts Dažos gadījumos sadarbības veids no paša sākuma norāda EKL 81.panta 1.punkta piemērojamību, t.i., ir tādas vienošanās, kurās ir ietverts kāds no nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem (melnais saraksts). Par nepārprotamiem konkurences ierobežojumiem uzskatāmi ierobežojumi, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem ir cenu noteikšana, pārdodot produktus trešajām pusēm, ražošanas vai 72 Turpat, 32.punkts. 73 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 74 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.–44.lpp.
  • 16. Konkurences tiesības tirdzniecības ierobežošana, tirgu vai klientu lokalizācija.75 Tiek uzskatīts, ka šie nolīgumi negatīvi ietekmē tirgu, un tādēļ nav jāpārbauda to faktiskā ietekme uz konkurenci un tirgu, lai noteiktu, ka uz tiem attiecas EKL 81.panta 1.punkts.76 Šādas vienošanās pieņemts apzīmēt par karteļiem. Karteļa dalībnieki iesaistās karteļos, lai varētu paļauties uz savu jau esošo tirgus daļu, uz jau esošajiem klientiem, un viņiem nav vajadzības piedāvāt jaunus vai labākus produktus par konkurētspējīgām cenām. Attiecīgi zaudē patērētājs, jo tas maksā vairāk par zemāku kvalitāti.77 Karteļu lietās tiek piemērotas soda naudas, kuru kopsumma gadā var sasniegt no EUR 0,5 miljardiem līdz EUR vienam miljardam.78 Piemēram, 2001.gadā Eiropas Komisija uzlika soda naudu vairāk kā EUR 800 miljonus astoņiem uzņēmumiem par dalību karteļos, kas tika izveidoti, lai samazinātu konkurenci vitamīnu nozarē.79 Gandrīz 10 gadus uzņēmumi varēja noteikt augstākas cenas, nekā tas būtu gadījumā, ja to starpā būtu valdījusi īsta konkurence, kaitējot patērētājiem un ļaujot uzņēmumiem gūt nelikumīgu peļņu.80 Kā ir nostiprinājies EKT praksē, cenas noteikšana, pat ja tā ir tikai kā mērķis vai rekomendācija, ietekmē konkurenci, jo šāda lēmuma rezultātā visi dalībnieki var prognozēt ar saprātīgu noteiktības pakāpi, kādu cenas politiku piemēros tā konkurenti,81 jo īpaši, ja mērķa cenu piemērošanu pavada kontroles un soda iespējamība. Pat ja šāds lēmums praksē nebūtu ieviests, šādu lēmumu mērķis tik un tā ir konkurences ierobežošana. Viens no efektīvas konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir katra tirgus dalībnieka neatkarīga savas komerciālās politikas veidošana. Dabiski, tirgus dalībniekiem nav pienākuma dzīvot informācijas vakuumā un darboties pilnīgi neatkarīgi no saviem konkurentiem. Tieši otrādi, tirgus dalībnieks, kamēr tas nav dominējošs konkrētajā tirgū, nav spējīgs efektīvi darboties, neizvērtējot vai neparedzot konkurentu darbības. Konkurences tiesības tikai nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības ietekmēšana vai saskaņošana. Vienošanās par informācijas apmaiņu par cenām arī ir uzskatāma par pretēju EKL 81.panta 1.punktam. Eiropas Komisija lietā IFTRA Rules on Glass Containers82 nolēmusi, ka: "Pretrunā ar [81.panta 1.punkta] noteikumiem ir tas, ka (..) ražotājs sazinās ar saviem konkurentiem par savas cenu politikas būtiskiem elementiem, piemēram, cenu sarakstiem, atlaidēm un viņa pielietotajiem tirdzniecības 75 Eiropas Komisijas paziņojums par mazsvarīgākiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85.panta 1.punktam // OV C 372, 09.12.1997., 13. lpp., 7.punkts. 76 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp. 19.punkts. 77 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 2.lpp. 78 Turpat. 79 Turpat. 80 Laikā no 1991. līdz 1998.gadam Japānas videospēļu ražotājs Nintendo un septiņi tā oficiālie izplatītāji Eiropā sadarbojās, lai saglabātu mākslīgi lielas cenu atšķirības Eiropā. Katrs izplatītājs bija spiests neļaut eksportu no savas teritorijas uz citu teritoriju, izmantojot neoficiālus izplatīšanas kanālus (tā saukto paralēlo tirdzniecību). Nintendo vadībā uzņēmumi intensīvi sadarbojās, lai atklātu jebkuru šāda eksporta avotu. Tirgotājus, kas pieļāva šādu eksportu, sodīja, piešķirot tiem mazākus sūtījumus vai vispār tos boikotējot. Tā rezultātā spēļu konsoļu un spēļu cenas dažādās Eiropas Savienības valstīs bija ļoti atšķirīgas. Apvienotajā Karalistē tās bija līdz 65% zemākas nekā Vācijā un Nīderlandē. Eiropas Komisija Nintendo un izplatītājus sodīja ar soda naudu EUR 168 miljonu apmērā. Citēts pēc: Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 2.lpp. 81 EKT 1972.gada 17.oktobra spriedums lietā 8/72 Vereeniging van Cementhandelaren / Eiropas Kopienu Komisija, [1972] ECR, 977.lpp., 21.punkts. 82 75/497/EEC: Commission Decision of 15 July 1975 relating to a proceeding under Article 85 of the EEC Treaty (IV/27.000 – IFTRA rules for producers of virgin aluminium) // OV L 228, 29.08.1975., 3.–16.lpp. (dokuments nav tulkots latviski).
  • 17. Konkurences tiesības noteikumiem, likmēm un datumiem, kuros tās tiek mainītas, un speciāliem izņēmumiem, ko viņš piešķir konkrētiem klientiem." Informācijas apmaiņa par cenām ir uzskatāma par pierādījumu saskaņotai darbībai starp konkurentiem,83 jo ir samērā grūti iedomāties, kādēļ konkurentiem būtu jāzina vienam otra cenas, ja viņi negatavojas izmantot šo informāciju savā labā. Informācijas apmaiņa attiecībā uz cenām ļauj katram tirgus dalībniekam precīzāk prognozēt citu tirgus dalībnieku cenu politiku.84 Vienlaikus jāatzīmē, ka statistiskās informācijas apmaiņai nepiemīt tikpat graujošas sekas.85 Saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli, piemēram, sadarbība kopīgas statistikas vākšanas jomā ir atļauta.86 EKL 81.panta 1.punkts aizliedz arī tirgus un/vai klientu sadalīšanu. Jāatzīmē, ka aizliegtas ir ne tikai tiešās, bet arī netiešās tirgus sadales vienošanās. Tirgus sadales mērķis ir nodrošināt karteļa dalībniekiem iespēju noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā uzturēt mākslīgu dominējošu stāvokli vai pat monopolstāvokli. Tik tiešām, sadalot tirgus, karteļa dalībnieki vienlaikus vienojas, ka nekonkurēs viens ar otru, un attiecīgi zūd stimuls piedāvāt zemākas cenas, labākas preces un lielāku izvēli. Arī patērētāju sadales vienošanās līdzīgi ietekmē konkurenci. 1.2. Iecietības politika Iecietības politika ir politika, kura izveidota, lai veicinātu karteļos iesaistīto uzņēmumu sadarbību ar konkurences iestādēm, paredzot daļēju vai pilnīgu sodu atcelšanu par dalību kartelī.87 Iecietības politika mudina uzņēmumus iesniegt Eiropas Komisijai viņu rīcībā esošus pierādījumus par karteļiem un to darbību. Pirmajam jebkura karteļa uzņēmumam, kas iesniedz pietiekamus pierādījumus, nav jāmaksā soda nauda. Šāda politika būtiski destabilizē karteļus, un tā ir bijusi ļoti sekmīga kopš tās ieviešanas Eiropas Kopienā. Eiropas Komisija ir atklājusi vairumu karteļu pēc tam, kad viens karteļa loceklis ir atzinies un lūdzis iecietības politikas noteikumu piemērošanu. 1.3. Atbrīvojumi no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta aizlieguma Attiecīgos apstākļos var uzskatīt, ka ir izpildīti EKL 81.panta 3.punktā noteiktie kritēriji attiecībā uz konkrētām vienošanās kategorijām. Piemēram, regula Nr.2790/99 atbrīvo no EKL 81.panta 1.punktā noteiktā aizliegumu konkrētas līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijas. Eiropas Komisija ir pieņēmusi tā sauktās kategoriju atbrīvojuma regulas, kas paredz noteikumus, kuri precīzi jāizpilda attiecībā uz noteiktām vienošanās kategorijām.88 Komisija ir izdevusi regulu Nr.2658/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu 83 Eiropas Komisijas 1977.gada 23.decembra lēmums 78/252/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā Vegetable parchment // OV L 070, 13.03.1978., 54.–68.lpp., 63.–67.punkts 84 Konkurences padomes lēmums P/05/06/3 [2006] lietā par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Metro Leo Burnett", SIA "Balta Komunikācijas" (Balta Communications), SIA "Reklāmas aģentūra Adell" (Adell Saatchi&Saatchi), SIA "Reklāmas aģentūra Lowe Age", SIA "Garage4x4", SIA "DDB Latvija", SIA "Bates/Red Cell", SIA "RCL" (TBWA/Latvija), SIA "Domino MCG", SIA "Inorek&Grey", SIA "Reklāmas aģentūra SANTA", SIA "McCann-Erickson Riga" un SIA "Creative Laboratory" darbībās Latvijas reklāmas tirgū. Nav publicēts. 85 Eiropas Komisijas 1977.gada 8.septembra lēmums 77/592/EEK par EEK līguma 85.panta piemērošanu lietā COBELPA // OV L 242, 21.09.1977., 10.–19.lpp., 25.–30.punkts. 86 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 19.punkts. 87 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. ES konkurences politika un patērētājs. – Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005, 27.lpp. 88 Turpat, 7.lpp.
  • 18. Konkurences tiesības specializācijas nolīgumu kategorijām89 un regulu Nr.2659/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu attiecībā uz pētniecības un attīstības nolīgumu kategorijām.90 Eiropas Komisija ir izdevusi arī norādījumus par to, kā tā piemēros iepriekš minētos noteikumus, lai palīdzētu uzņēmumiem izšķirt, kādas vienošanās atbilst konkurences tiesībām un kādas neatbilst. Piemēram, Eiropas Komisijas norādījumi par horizontālo vienošanos (galvenokārt starp konkurentiem) un vertikālo vienošanos (piemēram, izplatīšanas līgumu) novērtēšanu ir šādu norādījumu piemērs. Šajos palīglīdzekļos ir izklāstīts, kā visizplatītākie līgumu veidi ietekmē konkurenci, un ir izmantoti piemēri, lai ilustrētu, kā Komisija vērtē šādus līgumus. No aizlieguma visbiežāk tiek atbrīvoti izplatītie vienošanos veidi ražošanas vai specializācijas jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 20%, un pētniecības un attīstības jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 25%, ar nosacījumu, ka vienošanās atbilst noteikumiem grupveida atbrīvojuma piemērošanai un neietver melnā saraksta ierobežojumus, kas padara grupālo atbrīvojumu par nepiemērojamu.91 2. Latvijas tiesības Saskaņā ar Konkurences likuma 11.pantu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīza spēkā neesošas ir tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai kropļošana Latvijas teritorijā, tostarp vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Kopumā Konkurences padome interpretē Konkurences likumu, vadoties no EK konkurences tiesību pamatprincipiem.92 IV. Vertikālās vienošanās 1. Eiropas Kopienas tiesības Vertikāla rakstura darījumi ar trešajām personām ir veids, kā ražotājs nodrošina, lai tā saražotās preces nonāktu līdz patērētājiem. Ražotājs var izmantot komercaģentu pakalpojumus, lai tirgotu savas preces, vai arī ražotājs var piegādāt preces izplatītājiem, kuri tālāk pārdod preces citiem izplatītājiem vai patērētājiem. Alternatīvi ražotājs pats var veikt kā preču ražošanas, tā izplatīšanas funkcijas (vertikālā integrācija). 1.1. Vertikālās vienošanās, kas pakļautas Eiropas Kopienas konkurences tiesību regulējumam EKL 81.pantu nepiemēro vertikālās integrācijas gadījumā. Līdz ar to vienošanās starp mātes un meitas sabiedrībām, pat ja tādējādi tiek noteiktas preču minimālās cenas, nepārkāpj EKL 81.panta 1.punktu. 89 Eiropas Komisijas 2000.gada 29.novembra Regula (EK) Nr. 2658/2000 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu specializācijas līgumu kategorijām // OV L 304, 05.12.2000., 3.–6.lpp. 90 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 91 Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par EK Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem // OV C 3, 06.01.2001., 2.–30.lpp., 37.punkts. 92 Sk., piemēram: Konkurences padomes lēmums P/05/06/3 [2006] lietā par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Metro Leo Burnett", SIA "Balta Komunikācijas" (Balta Communications), SIA "Reklāmas aģentūra Adell" (Adell Saatchi&Saatchi), SIA "Reklāmas aģentūra Lowe Age", SIA "Garage4x4", SIA "DDB Latvija", SIA "Bates/Red Cell", SIA "RCL" (TBWA/Latvija), SIA "Domino MCG", SIA "Inorek&Grey", SIA "Reklāmas aģentūra SANTA", SIA "McCann-Erickson Riga" un SIA "Creative Laboratory" darbībās Latvijas reklāmas tirgū. Nav publicēts.
  • 19. Konkurences tiesības EKL 81.pantu parasti nepiemēro arī principāla līgumam ar komercaģentu, ja komercaģenta līgums ir "īsts". Komercaģenta līgums regulēts direktīvā Nr.86/653,93 un tas uzskatāms par "īstu", ja komercaģents neuzņemas nekādu finansiālu vai komerciālu risku vai arī uzņemas tikai minimālu risku attiecībā uz darījumiem, kurus tas slēdz principāla vārdā. Daži komercaģenta līgumā ietvertie pienākumi tomēr var būt pretrunā ar EKL 81.panta 1.punktu, piemēram, konkurēšanas aizlieguma pienākums.94 Taču EKL 81.pantu var piemērot, ja ražotājs vertikālās vienošanās slēdz ar neatkarīgiem izplatītajiem, lai tirgotu savas preces, ja šādu vienošanos mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. EKT lietā Consten and Grundig v Commission95 noraidīja argumentu, ka EKL 81.pantu nevar piemērot tad, ja ir slēgtas vertikālās vienošanās, bet var piemērot tikai tad, ja ir slēgtas horizontālās vienošanās. 1.2. Vertikālo vienošanos definīcija Vertikālo vienošanos definīcija ietverta regulā Nr.2790/1999.96 Attiecīgi vertikālās vienošanās ir vienošanās vai saskaņota rīcība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas dažādos ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmeņos, un kas attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem puses pērk vai pārdod noteiktas preces vai pakalpojumus. No šās definīcijas, pirmkārt, izriet, ka EKL 81.pants neattiecas uz vertikālajām vienošanās, kurās viena no pusēm ir patērētājs. Otrkārt, vertikālo vienošanās puses darbojas dažādos tirgos – augšupējā un lejupējā tirgū. Piemēram, viena vertikālās vienošanās puse ražo izejmateriālus, kas nepieciešami otrai vienošanās pusei savu preču ražošanas procesā, vai arī viena vertikālās vienošanās puse ražo preces, kuras tālāk tirgo otra vienošanās puse. 1.3. Vertikālo vienošanos ietekme uz konkurenci EK konkurences tiesībās izdala vairākus vertikālo vienošanos veidus, piemēram, ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās, selektīvās izplatīšanas vienošanās, franšīze u.c. Katrs no vertikālo vienošanos veidiem potenciāli var kaitēt konkurencei. Tomēr vertikālās vienošanās retāk kā horizontālās vienošanās ierobežo konkurenci, jo vertikālās vienošanās neizraisa tirgus varas apvienošanu. Vertikālās vienošanās slēdz uzņēmumi, kuri darbojas dažādos tirgos – augšupējā un lejupējā tirgū. Līdz ar to vertikālās vienošanās var negatīvi ietekmēt konkurenci vienīgi tad, ja kādam no vertikālās vienošanās dalībniekam jau pieder zināma tirgus vara. Šādos gadījumos var tikt ierobežota konkurence dažādu zīmolu starpā (angļu val. – inter-brand competition) vai konkurence starp viena un tā paša zīmola preču izplatītājiem (angļu val. – intra-brand competition). Piemēram, lietā Delimitis v Henninger Bräu97 EKT izvērtēja, vai līgums starp kafejnīcas īpašnieku un alus ražotāju, saskaņā ar kuru kafejnīcas īpašniekam bija pienākums iepirkt noteiktu alus daudzumu (daudzumu, kādu kafejnīcas klienti parasti 93 Eiropas Padomes 1986.gada 18.decembra direktīva Nr.86/653 par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem // OV L 382, 31.12.1986., 17.–21.lpp. 94 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp. 95 EKT 1966.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Établissements Consten S.à.R.L. un Grundig- Verkaufs-GmbH / Eiropas Ekonomikas Kopienas Komisija, [1966] ECR, 299.lpp. 96 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp. 97 EKT 1991.gada 28.februāra spriedums lietā C-234/89 Stergios Delimitis / Henninger Bräu AG, [1991] ECR, I- 935.lpp.
  • 20. Konkurences tiesības patērē noteiktā laika posmā) vienīgi no šā konkrētā alus ražotāja, nav pretrunā ar EKL 81.pantu. Līgumi, kuri aizliedz vai ierobežo izplatītāju iespējas tirgot citu ražotāju preces, var liegt ražotāja konkurentiem pieeju mazumtirdzniecības tirgum, jo īpaši, ja ražotājs noslēdzis tādus līgumus ar vairākiem izplatītājiem (līgumu tīkls) vai ja pastāv barjeras ienākšanai tirgū, piemēram, nepieciešamība iegūt licenci konkrētās komercdarbības veikšanai. Tātad šādi līgumi var negatīvi ietekmēt konkurenci dažādu zīmolu starpā. Vienlaikus šāda veida līgumi ir izdevīgi kā ražotājam, tā izplatītājam. Ražotājam tie ļauj plānot piegādājamo preču daudzumu un tādējādi padarīt preču izplatīšanu efektīvāku. Savukārt izplatītājs šādu līgumu gadījumā parasti saņem atlaides vai citus labumus no ražotāja. Līdz ar to šādiem līgumiem ir arī pozitīva ietekme uz konkurenci. Lietā Delimitis EKT noteica: lai izšķirtu jautājumu par tāda līguma atbilstību EKL 81.pantam, kurš ierobežo izplatītāja tiesības iepirkt preces no vairākiem ražotājiem, jāizvērtē, vai šā līguma vai analogu līgumu tīkla rezultātā netiek noslēgts konkrētais tirgus un tādējādi ierobežota konkurence kopējā tirgū. Savukārt lietā Metro-SB-Grossmärkte GmbH v Commission98 EKT izvērtēja selektīvās izplatīšanas sistēmas atbilstību EKL 81.pantam. Atšķirībā no lietas Delimitis, šajā lietā izskatītās noslēgtās vienošanās primāri attiecās uz izplatītāju savstarpējo konkurenci, jo ražotājs slēdza preču izplatīšanas līgumus vienīgi ar tādiem izplatītājiem, kuri atbilda ražotāja noteiktiem kritērijiem. EKT atzina, ka selektīvās izplatīšanas sistēma var būt saskaņā ar EKL 81.pantu, ja izplatītājus izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina kvalitāti. Piemēram, var pieļaut, ka tehniski sarežģītu preču ražotājs izvēlas vienīgi tādus izplatītājus, kuru darbiniekiem ir atbilstošas tehniskās zināšanas vai kuru tirdzniecības telpas ir pienācīgi aprīkotas. Tomēr piemērojamiem kritērijiem jābūt vienādiem pret visiem izplatītājiem, t.i., nav pieļaujama izplatītāju diskriminācija. No Eiropas Komisijas un EKT prakses vertikālo vienošanos jomā kopumā izriet, ka konkurenci vairāk grauj vienošanās, kuras ietekmē konkurenci dažādu zīmolu starpā, nevis konkurenci starp izplatītājiem. Tomēr izplatītāju savstarpējās konkurences ierobežojumi var būt bīstami, ja vienlaikus tiek ierobežota arī konkurence dažādu zīmolu starpā. Eiropas Komisija ir detalizēti izskaidrojusi vertikālo vienošanos ietekmi uz konkurenci (gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi) pamatnostādnēs jeb vadlīnijās par vertikālajiem ierobežojumiem.99 1.4. Grupveida atbrīvojums no aizlieguma Eiropas Komisija ir izdevusi regulu Nr.2790/1999, ar kuru tiek no EKL 81.panta 1.punkta aizlieguma atbrīvotas noteiktas vertikālo vienošanos kategorijas.100 Regula Nr.2790/1999 atbrīvo no EKL 81.panta 1.punkta aizlieguma vertikālās vienošanās, ja piegādātāja vai izplatītāja (ekskluzīvās piegādes līgumu gadījumā) tirgus daļa nepārsniedz 30% un ja vienošanās nesatur smagus konkurences tiesību ierobežojumus (melnais saraksts). Ja 30% tirgus daļa ir pārsniegta, vertikālā vienošanās ir pakļauta EKL 81.panta 1.punkta aizliegumam, t.i., vienošanās ir aizliegta, ja tās mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. Vertikālā vienošanās, kura pārkāpj EKL 81.panta 1.punktu, var tikt atļauta saskaņā ar EKL 81.panta 3.punktu. 98 EKT 1977.gada 25.oktobra spriedums lietā 26/76 Metro SB-Großmärkte GmbH & Co. KG / Eiropas Kopienu Komisija, [1977] ECR, 1875.lpp. 99 Sk.: Eiropas Komisijas paziņojums Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā // OV C 291, 13.10.2000., 1.– 44.lpp. 100 Eiropas Komisijas 1999.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.2790/99 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām // OV L 336, 29.12.1999., 21.–25.lpp.
  • 21. Konkurences tiesības 2. Latvijas tiesības Konkurences likuma 11.pantā ietvertais aizliegums attiecas arī uz vertikālajām vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Konkurences likuma 11.pants neparedz izņēmumu attiecībā uz komercaģentu līgumiem. Atšķirībā no Eiropas Komisijas Konkurences padome nav skaidri noteikusi, ka Konkurences likuma 11.pants neattiecas uz komercaģentu līgumiem. Tomēr līdz šim tā nav pieņēmusi nevienu lēmumu, ar kuru aizliegtu "īstu" komercaģenta līgumu. Komercaģenta līgumu Latvijas tiesībās regulē Komerclikums, un tā izpratne ir tāda pati kā ES tiesībās, jo Komerclikuma normas attiecībā uz komercaģentu ir ieviestas, pamatojoties uz direktīvu Nr.86/653.101 Latvijas konkurences tiesībās, tāpat kā EK tiesībās, ir ar normatīvo aktu noteikts grupveida atbrīvojums no Konkurences likuma 11.panta aizlieguma, kas attiecas uz noteiktām vertikālo vienošanos kategorijām.102 V. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 1. Eiropas Kopienas tiesības 1.1. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pants EKL 82.pantu atšķirībā no 81.panta parasti piemēro uzņēmuma vienpusējai rīcībai. EKL 82.pants nosaka: "Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā: (a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi; (b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem; (c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus; (d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu." Uzņēmuma jēdzienam EKL 82.pantā ir tāda pati nozīme kā 81.pantā. Arī jēdziens "iespaids uz tirdzniecību starp dalībvalstīm" lietots tādā pašā nozīmē kā 81.pantā. EKL 82.panta kontekstā papildus jāņem vērā EKT spriedums lietā Commercial Solvents v Commission,103 kurā tika nolemts, ka 82.panta izpratnē tirdzniecība starp dalībvalstīm ir iespaidota, ja tirgus dalībnieka rīcība izmaina konkurences struktūru kopējā tirgū. 101 Eiropas Padomes 1986.gada 18.decembra direktīva Nr.86/653 par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem // OV L 382, 31.12.1986., 17.–21.lpp. 102 Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma: LR Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.434 (spēkā no 02.05.2004.) // Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.maijs, Nr.69. 103 EKT 1974.gada 6.marta spriedums apvienotajās lietās 6/73 un 7/73 Istituto Chemioterapico Italiano S.p.A. un Commercial Solvents Corporation / Eiropas Kopienu Komisija, [1974] ECR, 223.lpp.
  • 22. Konkurences tiesības 1.2. Darbības Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.panta piemērošanā No EKT judikatūras izriet, ka, piemērojot EKL 82.pantu, jāveic šādas darbības. Pirmkārt, jādefinē konkrētais tirgus. Otrkārt, jāizvērtē, vai uzņēmums ir dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Treškārt, jānoskaidro, vai tirgus dalībnieks ir dominējošā stāvoklī visā kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā. Ceturtkārt, ja atbildes uz visiem iepriekšējiem jautājumiem ir pozitīvas, jāizvērtē, vai dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Visbeidzot, jāvērtē, vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai nav objektīvs pamatojums, kas to attaisnotu. 1.2.1.Dominējošais stāvoklis Lietā United Brands v Commission104 EKT ieviesa kritērijus, pēc kuriem konstatēt dominējošo stāvokli. Tiesa noteica, ka dominējošais stāvoklis ir tāda uzņēmumam piemītoša ekonomiskā vara, kas piešķir uzņēmumam spēju rīkoties ievērojamā mērā neatkarīgi no saviem konkurentiem, pircējiem un patērētājiem un kas tādējādi ļauj uzņēmumam likt šķēršļus efektīvai konkurencei konkrētajā tirgū. Līdz ar to, lai konstatētu dominējošo stāvokli, ir jākonstatē, ka tirgus dalībniekam pieder tirgus vara, kas tam ļauj rīkoties neatkarīgi un tādējādi ietekmēt konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Tāda tirgus vara, protams, ir uzņēmumiem, kas ir monopola stāvoklī. Tā kā monopola stāvoklis ir samērā reta parādība, tirgus varas novērtēšanai izmanto tirgus daļas, kā arī citus faktorus – dažādas barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Lietā Hoffmann-La Roche v Commission105 EKT noteica: lai gan tirgus daļu nozīme vienā konkrētajā tirgū var atšķirties no citas, tomēr ļoti liela tirgus daļa pati par sevi parasti kalpo kā pierādījums dominējošā stāvokļa esamībai, izņemot īpašus gadījumus. Uzņēmumam, kuram ir liela tirgus daļa ilgāku laika posmu, šās tirgus daļas dēļ ir spēcīga pozīcija konkrētajā tirgū. Lietā AKZO v Commission106 EKT ieviesa prezumpciju, ka uzņēmums, kuram konkrētajā tirgū ir 50% liela tirgus daļa, ir dominējošā stāvoklī, ja vien nepastāv īpaši apstākļi, kas liecina par pretējo. Pienākums pierādīt, ka pastāv šādi īpaši apstākļi, gulstas uz attiecīgo tirgus dalībnieku. Šī prezumpcija gan nenozīmē, ka dominējošais stāvoklis nav iespējams, esot krietni mazākai tirgus daļai. Svarīgi ir noskaidrot, vai tirgū vadošā uzņēmuma tuvāko konkurentu tirgus daļas nav ievērojami zemākas. Piemēram, lietā Virgin/British Airways107 Eiropas Komisija konstatēja, ka British Airways ir dominējošā stāvoklī ar 39,7% tirgus daļu, jo tuvākā konkurenta tirgus daļa bija tikai 5,5%. Ja vadošā uzņēmuma tirgus daļa ir, piemēram, 47%, bet tuvākajam konkurentam tā ir 39%, tas vairāk liecina par kolektīvo dominējošo stāvokli. EKT lietā Compagnie Maritime Belge Transports SA v Commission108 atzina, ka EKL 82.pants piemērojams arī divu vai vairāku uzņēmumu rīcībai, ja tā izpaužas kā kolektīvais dominējošais stāvoklis. Kā norādīts iepriekš, tirgus daļas nav vienīgais dominējošā stāvokļa rādītājs. Būtiski ir izvērtēt arī barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Ja barjeras jaunu konkurentu ienākšanai 104 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp. 105 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp. 106 EKT 1991.gada 3.jūlija spriedums lietā C-62/86 AKZO Chemie BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR I- 3359.lpp. 107 Eiropas Komisijas 1999.gada 14.jūlija lēmums 2000/74/EK par EK līguma 82.panta piemērošanu lietā Virgin/ British Airways // OV L 30, 04.02.2000., 1.–24.lpp. 108 EKT 2000.gada 16.marta spriedums apvienotajās lietās C-395/96 P un C-396/96 P Compagnie maritime belge transports SA, Compagnie maritime belge SA un Dafra-Lines A/S / Eiropas Kopienu Komisiju, [2000] ECR, I- 1365.lpp.
  • 23. Konkurences tiesības konkrētajā tirgū ir zemas, tirgus dalībnieks, kuram ir liela tirgus daļa, iespējams, var to ātri zaudēt. Piemēram, ja dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums paaugstinās preču cenas, tas var kalpot par impulsu jaunu konkurentu ienākšanai tirgū, kuri tirgos savas preces par zemākām cenām un tādējādi piesaistīs dominējošā uzņēmuma klientus. Līdz ar to dominējošā uzņēmuma tirgus daļa var samazināties. Tas var atturēt no mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu, lai nepievilinātu jaunus konkurentus. Gluži pretēji ir tad, ja barjeras ienākšanai tirgū ir augstas, jo pastāv iespēja, ka vadošais uzņēmums, pat ja tam nav 50% liela tirgus daļa, atrodas dominējošā stāvoklī, jo tam nedraud konkurences saasināšanās. Par barjeru ienākšanai tirgū var būt, piemēram, nepieciešamība iegūt licenci, lai nodarbotos ar konkrētu komercdarbību, intelektuālā īpašuma tiesības (patenti, preču zīmes u.tml.), kas pieder esošajiem tirgus dalībniekiem, pieeja finanšu resursiem, vertikālā integrācija un labi attīstītas izplatīšanas ķēdes, zīmolu atpazīstamība, augstas izmaksas ienākšanai tirgū u.c. 1.2.2.Kopējais tirgus vai būtiska tā daļa Ja uzņēmumam nav dominējošais stāvoklis visā kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, EKL 82.pants nav piemērojams. Piemērojot šo kritēriju, jāņem vērā, ka ģeogrāfiskais tirgus konkrētai precei var būt visa ES teritorija, kamēr uzņēmuma dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū var izpausties tikai dažās vai pat vienā ES dalībvalstī. Šis kritērijs nerada problēmu, ja uzņēmuma dominējošo stāvokli konstatē visā kopējā tirgū. Sarežģītāk ir tad, ja dominējošais stāvoklis ir vairāk koncentrēts un to konstatē, piemēram, vienā ES dalībvalstī vai tikai tās daļā. No EK tiesas judikatūras izriet, ka katra ES dalībvalsts uzskatāma par būtisku kopējā tirgus daļu.109 Bez tam lietā Suiker Unie v Commission110 EKT atzina, ka arī ES dalībvalsts daļa var tikt uzskatīta par būtisku kopējā tirgus daļu. Visbeidzot, pat atsevišķi infrastruktūras objekti (lidostas un ostas) ir atzīti par būtisku kopējā tirgus daļu.111 1.2.3.Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Tas, ka uzņēmums ir dominējošā stāvoklī, pats par sevi nav EK konkurences tiesību pārkāpums. EKL 82.panta pārkāpums ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Pantā arī uzskaitīti vairāki dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, taču šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Dominējošo stāvokli var ļaunprātīgi izmantot, manipulējot ar cenām vai arī citādi ekspluatējot pircējus vai kaitējot konkurentiem. EKT ir noteikusi: lai konstatētu EKL 82.panta pārkāpumu, nav jāpierāda nolūks ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli.112 Turpmāk ir apskatīti daži dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmatošanas piemēri un grūtības, kas saistītas ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu. 109 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 27.marta spriedums lietā 127/73 Belgische Radio en Televisie un Société belge des auteurs, compositeurs et éditeurs / SV SABAM un NV Fonior, [1974] ECR, 313.lpp.; PIT 1997.gada 21.oktobra spriedums lietā T-229/94 Deutsche Bahn AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1997] ECR, II-1689.lpp.; PIT 1999.gada 7.oktobra spriedums lietā T-228/97 Irish Sugar plc / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, II-2969.lpp. 110 EKT lieta 40/73 Suiker Unie / Eiropas Kopienu Komisija. Sk. EKT 1975.gada 16.decembra spriedumu apvienotajās lietas 40/73–48/73, 50/73, 54/73–56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Coöperatieve Vereniging "Suiker Unie" UA u.c. / Eiropas Kopienu Komisija, [1975] ECR, 1663.lpp. 111 Sk., piemēram: EKT 1991.gada 10.decembra spriedums lietā C-179/90 Merci convenzionali porto di Genova SpA / Siderurgica Gabrielli SpA, [1991] ECR, I-5889.lpp.; EKT 2001.gada 29.marta spriedums lietā C-163/99 Portugāles Republika / Eiropas Kopienu Komisija, [2001] ECR, I-2613.lpp. 112 Sk., piemēram: EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp.
  • 24. Konkurences tiesības Viens no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, kas norādīts EKL 82.pantā, ir netaisnīgu, pārmērīgi augstu cenu uzspiešana. Tomēr praksē bieži ir grūti noteikt, kāda cena ir pārmērīgi augsta. Piemēram, lietā United Brands v Commission113 Eiropas Komisija secināja, ka cena, kādu United Brands bija noteikusi banāniem Vācijā, bija nepamatoti augsta, ņemot vērā, ka United Brands noteiktā cena banāniem Īrijā bija zemāka. EKT atzina Eiropas Komisijas pieeju par nepamatotu. Eiropas Komisija nebija pieprasījusi no United Brands informāciju par visām ražošanas izmaksām, lai konstatētu atšķirību starp patiesajām ražošanas izmaksām un noteikto cenu. EKT paskaidroja: ja atšķirība izrādītos ievērojama, pēc tam vēl būtu jāizvērtē, vai noteiktā cena pati par sevi ir netaisnīga, vai arī tā ir netaisnīga, salīdzinot ar konkurējošo preču cenām. Kā redzams no šā piemēra, nav viegli konstatēt, vai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums tiešām ļaunprātīgi izmanto savu īpašo stāvokli, nosakot pārmērīgas cenas, vai arī vienkārši gūst peļņu no normālas komercdarbības. Vēl viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas piemērs ir nepamatotu vai diskriminējošu atlaižu piešķiršana klientiem. Lietā Hoffmann-La Roche v Commission114 EKT atzina, ka Hoffmann-La Roche ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, piesaistot vai noturot klientus ar tā saucamo lojalitātes atlaižu palīdzību. Hoffmann-La Roche piešķīra atlaides tiem saviem klientiem, kuri visas vai lielāko daļu no sev nepieciešamajām konkrētajām precēm iegādājās no Hoffmann-La Roche, neatkarīgi no iegādāto preču daudzuma. Arī atlaižu politikas izvērtēšana atbilstoši EKL 82.pantam var novest pie nepareiziem lēmumiem, jo atlaižu piešķiršana ir normāla prakse. Līdz ar to Eiropas Komisija un EKT ir atzinušas, ka atlaides, ja tās piešķir dominējošā stāvoklī esoši uzņēmumi, ir pieļaujamas, ja tās ir objektīvi pamatotas. Piemēram, ja dominējošais tirgus dalībnieks piemēro atlaides, kuras nosaka, pamatojoties uz nopirkto preču daudzumu, un ja šādas atlaides tiek piemērotas visiem dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma klientiem, tas nav EKL 82.panta pārkāpums. Manipulējot ar cenām, var ne tikai ekspluatēt patērētājus, bet arī kaitēt konkurentiem. Visuzskatāmāk to var izdarīt, nosakot pārmērīgi zemas cenas. Pārmērīgi zemas cenas nozīmē, ka uzņēmums nosaka savām precēm cenas, kuras ir zemākas par ražošanas izmaksām. Tātad uzņēmums kādu laiku darbojas ar zaudējumiem. Dominējošiem uzņēmumiem, kuriem ir pietiekami finanšu līdzekļu uzkrājumi, lai kādu laiku darbotos ar zaudējumiem, bet tādēļ nebankrotētu, šāda stratēģija var būt izdevīga, lai izspiestu no konkrētā tirgus savus konkurentus, kuri nevar atļauties noteikt savām precēm tikpat zemas cenas kā dominējošais uzņēmums. Kad galvenie konkurenti ir izspiesti no konkrētā tirgus, dominējošais uzņēmums ir vēl vairāk nostiprinājis savu tirgus varu un var atļauties paaugstināt cenas, arī pārmērīgi. Tomēr institūcijām vai tiesām, kuras piemēro EKL 82.pantu, ir jānošķir smagus, bet atļautus cenu konkurences gadījumus no neatļautiem pārmērīgi zemu cenu noteikšanas gadījumiem. Uzskatāms piemērs šajā sakarā ir Eiropas Komisijas lēmums un EKT spriedums lietā AKZO,115 kā arī EKT spriedums lietā Tetra Pak II.116 113 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp. 114 EKT 1979.gada 13.februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche&Co AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1979] ECR, 461.lpp. 115 Eiropas Komisijas 1985.gada 14.decembra lēmums 85/609/EEK par EEK līguma 86.panta piemērošanu lietā ECS / AKZO // OV L 374, 31.12.1985., 1.–27.lpp.; EKT 1991.gada 3.jūlija spriedums lietā C-62/86 AKZO Chemie BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR I-3359.lpp. 116 EKT 1996.gada 14.novembra spriedums lietā C-333/94 Tetra Pak International SA / Eiropas Kopienu Komisija, [1996] ECR, I-5951.lpp.
  • 25. Konkurences tiesības Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums var ļaunprātīgi izmantot savu īpašo stāvokli un tādējādi ekspluatēt savus klientus vai kaitēt konkurentiem, ne tikai manipulējot ar cenām. Dominējošais uzņēmums var slēgt preču piegādes līgumus ar nosacījumu, ka pircējs uzņemsies papildu saistības, kas izdevīgas dominējošajam uzņēmumam.117 Piemēram, ja uzņēmums ir dominējošā stāvoklī printeru un printeru kārtridžu tirgos, tas var izmantot savu tirgus varu šajos tirgos, lai piespiestu pircējus uzpildīt printeru kārtridžus vienīgi dominējošā uzņēmuma veikalos. Līdz ar to dominējošais uzņēmums var negatīvi ietekmēt konkurenci printeru kārtridžu uzpildīšanas tirgū. Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums var arī negatīvi ietekmēt konkurenci, vispār atsakoties piegādāt kādas preces vai neatļaujot konkurentiem izmantot kādas iekārtas vai ierīces, ja šīs preces, iekārtas vai ierīces ir absolūti nepieciešamas kādas noteiktas komercdarbības veikšanai.118 Kopumā ir ļoti sarežģīti nekļūdīgi nošķirt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus no normālas uzņēmumu komercdarbības, tāpēc zinātniskajā literatūrā ir daudz kritizēta EKL 82.panta piemērošana. Nākotnē ir paredzēta EKL 82.panta reforma.119 1.2.4.Objektīvs pamatojums EKL 82.pants nesatur analogus noteikumus, kādi ir 81.panta 3.punktā, kas pieļautu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atbrīvošanu no atbildības par šā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi un EKT judikatūru, pirms konstatēt 82.panta pārkāpumu, jāizvērtē, vai dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība nav objektīvi pamatota. Pienākums pierādīt savas rīcības objektīvu pamatojumu gulstas uz dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu. Lietā Irish Sugar plc. v Commission120 Pirmās instances tiesa paskaidroja, ka uzņēmumam, kurš ir dominējošā stāvoklī, nevar liegt tiesības aizsargāt savas komerciālās intereses, ja tās ir apdraudētas. Līdz ar to arī dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir tiesīgs veikt tādus saprātīgus pasākumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem savas komercdarbības aizsargāšanai. Vienlaikus šādi pasākumi nedrīkst būt vērsti uz dominējošā stāvokļa nostiprināšanu un tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr praksē dominējošiem uzņēmumiem ir grūti pierādīt, ka to rīcība ir saprātīga savas komercdarbības aizsargāšana. Piemēram, lietā United Brands v Commission121 EKT piekrita Eiropas Komisijai, ka United Brands rīcība, pārtraucot savu slaveno "Chiquita" banānu piegādi Oelsen – vienam no United Brands izplatītājiem Dānijā, pamatojoties uz to, ka Oelsen piedalījās United Brands konkurenta reklāmas kampaņā, nav attaisnojama. Tiesa noteica, ka United Brands rīcība, nekavējoties pārtraucot banānu piegādi Oelsen, nebija proporcionāla kaitējumam, kuru Oelsen bija nodarījis United Brands interesēm. 117 Sk., piemēram: PIT 1991.gada 12.decembra spriedums lietā T-30/89 Hilti AG / Eiropas Kopienu Komisija, [1991] ECR, II-1439lpp.; EKT 1996.gada 14.novembra spriedums lietā C-333/94 Tetra Pak International SA / Eiropas Kopienu Komisija, [1996] ECR, I-5951.lpp.; PIT 2003.gada 23.oktobra spriedums lieta T-65/98 Van den Bergh Foods Ltd / Eiropas Kopienu Komisija, [2003] ECR, II-04653.lpp. 118 Sk., piemēram: EKT 1974.gada 6.marta spriedums apvienotajās lietās 6/73 un 7/73 Istituto Chemioterapico Italiano S.p.A. un Commercial Solvents Corporation / Eiropas Kopienu Komisija, [1974] ECR, 223.lpp.; EKT 1998.gada 26.novembra spriedums lietā C-7/97 Oscar Bronner GmbH & Co. KG / Mediaprint Zeitungs- und Zeitschriftenverlag GmbH & Co. KG, Mediaprint Zeitungsvertriebsgesellschaft mbH & Co. KG un Mediaprint Anzeigengesellschaft mbH & Co. KG, [1998] ECR, I-7791.lpp.; EKT 2004.gada 29.aprīļa spriedums lietā C-418/01 IMS Health GmbH & Co. OHG / NDC Health GmbH & Co. KG, [2004] ECR, I-5039.lpp. 119 Par EK dibināšanas līguma 82.panta reformu vairāk sk. Eiropas Komisijas interneta mājas lapā: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html. 120 PIT 1999.gada 7.oktobra spriedums lietā T-228/97 Irish Sugar plc / Eiropas Kopienu Komisija, [1999] ECR, II- 2969.lpp. 121 EKT 1978.gada 14.februāra spriedums lietā 27/76 United Brands Company un United Brands Continentaal BV / Eiropas Kopienu Komisija, [1978] ECR, 207.lpp.
  • 26. Konkurences tiesības 2. Latvijas tiesības Konkurences likuma ekvivalents EKL 82.pantam ir likuma 13.pants. Attiecīgi jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli Latvijas teritorijā. Konkurences likuma 13.pantā, tāpat kā EKL 82.pantā, uzskaitīti daži dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidi. Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ietverta dominējošā stāvokļa definīcija. Saskaņā ar šo legālo definīciju "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procenti un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem". No šās definīcijas izriet vairāki būtiski secinājumi. Pirmkārt, dominējošā stāvokļa legālā definīcija Latvijas tiesībās ir lielā mērā balstīta uz EKT judikatūru un konkrēti uz spriedumu lietā United Brands v Commission.122 Otrkārt, atšķirībā no EKT judikatūras Latvijas tiesībās ir nosacījums, ka dominējošo stāvokli var konstatēt, ja tirgus dalībniekam ir vismaz 40% liela tirgus daļa konkrētajā tirgū. Treškārt, dominējošā stāvokļa legālā definīcija Latvijas tiesībās attiecas ne tikai uz vienpusēju tirgus dalībnieka rīcību, bet ietver arī kolektīvo dominējošo stāvokli. Rokasgrāmatas sastādīšanas laikā Ministru kabinetā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", kurš cita starpā paredz izslēgt no dominējošā stāvokļa legālās definīcijas nosacījumu, ka dominējošais stāvoklis iespējams, ja ir vismaz 40% liela tirgus daļa. VI. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole 1. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole – ievads 1.1. Apvienošanās kontroles mērķis Klasisks tirgus dalībnieku apvienošanās piemērs ir divu iepriekš neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana) vienā jaunā tirgus dalībniekā. Taču konkurences tiesībās ar jēdzienu "tirgus dalībnieku apvienošanās" saprot daudz plašāku korporatīvo darījumu spektru. Piemēram, ja kapitālsabiedrība X nopērk visas vai vairākumu kapitālsabiedrības Y kapitāla daļu, tas ir uzskatāms par apvienošanās darījumu, ja darījuma rezultātā X iegūst kontroli pār Y komercdarbību. Atsevišķos gadījumos arī mazākuma dalības iegūšana kapitālsabiedrībā var būt pietiekama, ja mazākuma dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Arī konkrētai komercdarbībai būtisku aktīvu iegūšana var tikt kvalificēta kā apvienošanās. Tāpat ir gadījumā, kad divi vai vairāk tirgus dalībnieku apvieno daļu savas komercdarbības kopuzņēmumā, šāds darījums var būt pakļauts apvienošanās kontrolei. Apvienošanās kontrole savā būtībā ir publiskās varas iejaukšanās kapitāla daļu un aktīvu pirkšanas un pārdošanas tirgū. Apvienošanās kontroles mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, t.i., priekšrocības, ko nodrošina veselīgas konkurences apstākļi tirgū. Tomēr apvienošanās kontrolei EK konkurences tiesībās ir konkrētas robežas, kuras pamatā veido tā konkrētā tirgus struktūra, kurā notiek apvienošanās darījums. Apvienošanās kontrole ir vērsta uz to, lai nepieļautu būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei tirgū un, jo īpaši, dominējošā stāvokļa iegūšanu vai nostiprināšanu konkrētā 122 Turpat.