1. REIMATOĪDAIS
ARTRĪTS

2. Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska
iekaisuma slimība, kas skar
galvenokārt mazās sinoviālās roku,
plaukstu, pēdu, elkoņa un potītes, kā arī
mugurkaula kakla daļas locītavas.
Par reimatoīdo artrītu vispārināti sauc
neviendabīgu iekaisuma slimību grupu,
kas skar gan locītavas, gan arī citu
orgānu sistēmas.

3. Pirmie parādās prodromālie simptomi,
t.i., neregulāra temperatūra,
novājēšana, svīšana, parestēzijas
plaukstās un pēdās, nedaudz vēlāk –
rīta stīvums locītavās. Process
pakāpenisks, skar sīkās locītavas
simetriski.
Vēlāk parādās locītavu deformācija.
Pacienti ar reimatoīdo artrītu sūdzas
par sāpēm un stīvumu dažādās
locītavās.

4. Ir vispārpieņemti RA klīniskās diagnozes kritēriji.
Pacientam jābūt četrām no šādām pazīmēm:
 Rīta stīvums vienu stundu vai ilgāk vismaz sešas
nedēļas.
 Simetrisks artrīts vismaz sešas nedēļas.
 Trīs vai vairāku locītavu iekaisums vismaz sešas
nedēļas.
 Reimatiskie mezgli.
 Kaulu izmaiņas rentgenogrammā.
 Reimatoīdais faktors asins sērumā.
Ja pacientam atrodami vismaz četri no minētajiem
simptomiem – diagnoze ir iespējama.

5. Pēc vienreizējas RA epizodes 30 procenti
slimnieku atveseļojas, 65 procenti slimība
pāriet hroniskā formā, bet 5 procentiem
slimība noris smagā formā ar kustību
traucējumiem.
Specifiskā terapija tiek veikta, lai mazinātu
sāpes un iekaisumu, paaugstinātu imūnos
procesus. Ārstēšanas līmenis ir atkarīgs no
slimības smaguma un ārstēšanas
efektivitātes.

6.  Pretsāpju līdzekļus, piemēram, aspirīnu,
paraceptamolu un kodeīnu.
 Glikokortikoīdus, to skaitā prednizolons ir spēcīgs
pretiekaisuma medikaments.
 Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi tiek plaši lietoti
medikamentu terapijā, šeit jāmin ibuprofēns,
indometacīns.
 Pastāv uzskats, ka pretreimatisma medikamenti
spēj ietekmēt iekaisuma procesu. Tos vēlams sākt
lietot tūlīt pēc diagnozes noteikšanas speciālista
uzraudzībā.
 ķirurģiska ārstēšana var mazināt sāpes, uzlabot
funkciju vai mazināt deformāciju. To var panākt,
imobilizējot bojāto locītavu vai arī veicot locītavu
rekonstrukciju rokā un pirkstos, bieži izmantojot
protēzes.