Pielikumi LIZDA pētījumam "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā" 12.06.2013. www.LIZDA.lv

1. 1.pielikums
Skolēnu skaita dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijas novados un
republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.
Pilsēta/
Novads
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
Republikas
pilsētas
Daugavpils 8306 8985 8558 8366
Jēkabpils 2707 2574 2465 2375
Jelgava 6636 6139 5925 5796
Liepāja 8399 8056 7812 7676
Rēzekne 4055 3885 3617 3476
Rīga 62010 60361 58907 58461
Valmiera 4276 4057 3819 3662
Ventspils 3868 4206 4031 3882
Jūrmala 4321 4176 4073 3990
Pierīga
Ādažu 915 986 977 970
Babītes 679 694 683 697
Carnikavas 219 207 201 229
Garkalnes 283 307 331 387
Inčukalna 540 518 511 530
Krimuldas 628 560 516 451
Mālpils 418 478 412 313
Mārupes 1141 1203 1269 1364
Olaines 1443 1411 1412 1419
Ropažu 436 455 468 452
Salaspils 1499 1463 1428 1414
Saulkrastu 654 654 608 611
Siguldas 2106 2100 1958 1850
Stopiņu 633 640 662 681
Baldones 558 631 681 660
Ķekavas 1244 1277 1371 1428
Zemgale
Auces 886 833 770 755
Bauskas 3144 2913 2663 2537
Dobeles 2934 2635 2207 2102
Iecavas 942 855 768 734
Jaunjelgavas 520 520 485 455
Jelgavas 2398 2310 2209 2173
Ozolnieku 786 783 796 819
Rundāles 410 366 321 282
Vecumnieku 1102 1030 941 912
Tērvetes 448 390 361 337
Vidzeme

2. 1.pielikuma turpinājums
Aizkraukles 988 988 952 901
Aknīstes 345 318 301 268
Alojas 609 552 531 499
Alūksnes 2129 1988 1961 1792
Amatas 453 416 392 362
Apes 438 390 346 334
Beverīnas 246 221 218 230
Burtnieku 420 386 352 342
Cēsu 2735 2890 2727 2579
Cesvaines 400 372 341 313
Ērgļu 359 334 309 280
Gulbenes 2776 2650 2422 2271
Ikšķiles 778 773 785 830
Jaunpiebalgas 371 355 326 313
Jēkabpils 423 466 390 402
Kocēnu 457 443 465 492
Kokneses 560 652 598 567
Krustpils 612 562 524 495
Ķeguma 565 536 470 426
Lielvārdes 1156 1099 1059 1050
Līgatnes 244 230 250 232
Limbažu 1929 1735 1715 1674
Madonas 2992 2800 2565 2452
Mazsalacas 404 371 356 318
Naukšēnu 252 252 253 217
Neretas 430 415 415 373
Ogres 3646 3498 3549 3517
Pārgaujas 352 308 296 269
Pļaviņu 594 537 502 480
Priekuļu 789 707 658 627
Raunas 310 291 272 249
Rūjienas 613 586 557 523
Salacgrīvas 965 921 833 771
Salas 391 372 338 324
Sējas 154 155 160 170
Skrīveru 499 436 405 388
Smiltenes 1660 1543 1441 1391
Strenču 309 317 285 254
Valkas 993 924 851 821
Vecpiebalgas 612 433 444 413
Viesītes 451 416 395 393
Latgale
Aglonas 349 327 311 305
Baltinavas 157 155 139 129
Balvu 1709 1713 1608 1523

3. 1.pielikuma turpinājums
Ciblas 287 270 239 232
Dagdas 1006 944 851 817
Daugavpils 2061 1954 1819 1724
Ilūkstes 1092 1092 1025 906
Kārsavas 618 586 566 523
Krāslavas 1932 1742 1623 1580
Līvānu 1407 1316 1250 1185
Lubānas 349 328 301 274
Ludzas 1522 1451 1376 1324
Preiļu 1402 1244 1115 1048
Rēzeknes 2900 2650 2585 2415
Riebiņu 585 542 530 498
Rugāju 271 278 271 262
Varakļānu 443 431 391 352
Vārkavas 246 232 202 183
Viļakas 719 681 675 654
Viļānu 747 714 689 633
Zilupes 395 412 395 391
Kurzeme
Aizputes 1155 1043 978 947
Alsungas 190 172 177 171
Brocēnu 760 726 687 634
Dundagas 548 519 483 425
Durbes 307 274 259 220
Engures 646 624 620 630
Grobiņas 1057 940 873 840
Jaunpils 274 290 276 260
Kandavas 974 882 814 781
Kuldīgas 3274 3014 2849 2714
Mērsraga 230 225 201 196
Nīcas 352 323 293 270
Pāvilostas 305 275 253 237
Priekules 632 610 582 567
Rojas 500 472 426 375
Rucavas 139 126 121 120
Saldus 3121 2999 2721 2541
Skrundas 614 576 538 520
Talsu 3688 3330 2998 2713
Tukuma 3677 3366 3152 2967
Vaiņodes 292 276 274 263
Ventspils 1192 1068 1075 1031
KOPĀ: 211077 203488 194836 189228
Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.

4. 2.pielikums
Pedagoģisko likmju skaita dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijas novados
un republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.
Pilsēta/
Novads
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
Republikas
pilsētas
Daugavpils 937.68 1112.60 1023.06 1016.02
Jēkabpils 317.75 310.43 298.23 287.41
Jelgava 705.07 744.44 719.41 712.48
Liepāja 921.18 899.60 873.38 892.15
Rēzekne 512.52 503.08 480.97 469.70
Rīga 6714.63 6772.57 6610.86 6642.21
Valmiera 488.25 480.67 451.46 446.25
Ventspils 466.12 511.12 490.39 481.17
Jūrmala 515.53 519.10 504.32 515.66
Pierīga
Ādažu 107.62 116.31 110.15 121.65
Babītes 77.63 81.86 79.34 82.65
Carnikavas 21.66 24.74 24.46 28.38
Garkalnes 40.19 41.79 44.77 50.91
Inčukalna 67.34 70.40 70.66 68.44
Krimuldas 91.47 84.12 78.96 70.43
Mālpils 51.85 69.81 67.21 49.46
Mārupes 131.61 144.46 145.51 154.95
Olaines 156.29 160.12 164.38 164.41
Ropažu 58.86 60.70 60.75 70.23
Salaspils 168.61 166.04 164.54 168.14
Saulkrastu 88.74 88.74 78.26 79.55
Siguldas 245.55 261.29 249.04 241.92
Stopiņu 73.86 80.47 79.88 81.93
Baldones 94.82 97.40 105.16 102.11
Ķekavas 151.64 166.76 179.10 183.62
Zemgale
Auces 112.69 111.48 109.95 106.37
Bauskas 471.59 440.33 400.66 414.18
Dobeles 440.89 393.23 354.65 347.60
Iecavas 120.37 120.21 112.29 110.56
Jaunjelgavas 58.47 58.47 50.84 51.21
Jelgavas 351.93 378.43 361.68 369.84
Ozolnieku 129.66 138.55 134.44 133.78
Rundāles 65.11 62.96 56.62 51.75
Vecumnieku 163.65 164.60 148.42 147.41
Tērvetes 61.86 74.51 66.63 61.63
Vidzeme
Aizkraukles 152.70 152.70 147.75 142.56

5. 2. pielikuma turpinājums
Aknīstes 56.24 52.87 50.69 46.34
Alojas 84.74 82.38 80.88 79.40
Alūksnes 315.78 309.53 301.50 285.40
Amatas 77.98 83.01 76.58 77.28
Apes 72.30 70.82 65.27 61.60
Beverīnas 39.66 38.39 37.60 39.60
Burtnieku 72.05 69.02 83.90 77.16
Cēsu 362.69 390.54 377.07 367.26
Cesvaines 58.99 59.20 53.27 48.93
Ērgļu 55.27 48.82 45.78 43.40
Gulbenes 437.07 430.37 397.02 376.22
Ikšķiles 90.59 95.46 99.62 99.09
Jaunpiebalgas 54.83 56.64 45.68 47.62
Jēkabpils 108.34 108.34 92.55 97.28
Kocēnu 71.38 73.92 77.63 90.14
Kokneses 73.32 96.21 88.33 88.07
Krustpils 83.36 101.93 94.35 89.43
Ķeguma 82.81 82.56 75.82 68.99
Lielvārdes 156.42 152.72 145.36 141.20
Līgatnes 43.32 40.95 42.23 40.19
Limbažu 282.71 273.76 276.79 294.10
Madonas 489.86 473.26 434.29 414.30
Mazsalacas 59.55 57.18 53.50 51.56
Naukšēnu 45.74 45.74 45.58 38.80
Neretas 60.31 62.54 62.54 64.58
Ogres 434.06 499.33 497.63 503.01
Pārgaujas 59.70 57.42 55.50 51.46
Pļaviņu 78.10 71.91 68.33 64.05
Priekuļu 115.99 99.67 94.51 88.27
Raunas 42.72 41.60 39.86 40.07
Rūjienas 106.20 102.64 97.54 94.34
Salacgrīvas 133.07 117.20 114.36 114.12
Salas 59.13 56.29 57.64 54.33
Sējas 24.33 26.02 26.36 27.01
Skrīveru 63.26 61.33 58.39 57.52
Smiltenes 255.24 247.31 241.77 233.14
Strenču 48.12 36.63 49.46 50.31
Valkas 157.96 152.04 141.56 143.42
Vecpiebalgas 79.53 74.84 69.15 64.41
Viesītes 70.05 69.29 67.79 67.09
Latgale
Aglonas 58.64 59.55 58.50 58.05
Baltinavas 27.54 26.77 26.17 24.68
Balvu 269.67 277.49 269.09 252.71
Ciblas 50.79 53.75 50.87 51.31

6. 2. pielikuma turpinājums
Dagdas 162.50 146.85 135.87 134.22
Daugavpils 312.22 361.33 339.16 320.84
Ilūkstes 171.26 171.26 158.29 155.14
Kārsavas 96.13 91.20 90.08 86.63
Krāslavas 310.43 300.02 285.45 281.84
Līvānu 228.19 218.15 212.27 207.64
Lubānas 57.96 55.26 52.38 45.88
Ludzas 231.48 229.26 220.29 216.95
Preiļu 220.17 211.20 185.47 186.11
Rēzeknes 496.73 498.16 486.64 462.09
Riebiņu 93.46 100.19 93.94 91.08
Rugāju 44.90 51.68 52.18 52.88
Varakļānu 77.22 79.47 68.14 59.11
Vārkavas 43.51 41.37 39.22 34.79
Viļakas 124.46 111.51 113.10 114.60
Viļānu 116.52 112.15 112.16 108.17
Zilupes 66.46 64.84 64.76 63.16
Kurzeme
Aizputes 174.93 168.64 160.02 161.04
Alsungas 33.33 32.76 30.04 29.21
Brocēnu 113.50 124.85 115.11 101.53
Dundagas 79.91 73.94 69.01 65.80
Durbes 49.38 47.17 44.71 34.96
Engures 93.02 94.24 90.93 97.06
Grobiņas 157.60 146.75 140.52 134.34
Jaunpils 34.47 36.71 37.32 37.31
Kandavas 141.04 130.77 123.74 125.56
Kuldīgas 459.05 452.60 440.34 440.88
Mērsraga 33.63 32.82 32.95 29.27
Nīcas 52.68 47.89 42.68 40.92
Pāvilostas 47.02 50.90 48.75 49.17
Priekules 105.12 96.82 92.62 93.80
Rojas 65.57 61.35 59.97 58.71
Rucavas 24.11 28.21 27.40 27.12
Saldus 525.30 525.49 500.02 480.09
Skrundas 97.37 96.37 93.18 93.83
Talsu 534.35 489.63 449.94 416.43
Tukuma 502.73 468.62 440.79 426.83
Vaiņodes 37.24 44.29 47.38 42.49
Ventspils 196.15 213.26 200.96 208.78
KOPĀ: 27215.90 27459.31 26384.27 26102.22
Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.

7. 3. pielikums
Vidējā pedagoģiskā darba slodzes dinamika vispārējās izglītības iestādēs Latvijas
novados un republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m. g.
Pilsēta/
Novads
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
Republikas
pilsētas
Daugavpils 1.20 1.25 1.22 1.25
Jēkabpils 1.32 1.26 1.26 1.34
Jelgava 1.41 1.43 1.39 1.41
Liepāja 1.38 1.29 1.27 1.26
Rēzekne 1.29 1.25 1.22 1.21
Rīga 1.14 1.13 1.14 1.16
Valmiera 1.23 1.23 1.21 1.21
Ventspils 1.35 1.29 1.28 1.25
Jūrmala 1.23 1.14 1.14 1.13
Pierīga
Ādažu 1.45 1.57 1.53 1.52
Babītes 1.19 1.17 1.10 1.18
Carnikavas 1.20 1.18 1.06 1.09
Garkalnes 0.98 0.99 0.83 0.85
Inčukalna 1.20 1.14 1.09 1.16
Krimuldas 1.10 1.06 0.99 0.94
Mālpils 1.33 1.29 1.27 1.34
Mārupes 1.19 1.16 1.13 1.16
Olaines 1.38 1.29 1.29 1.32
Ropažu 1.25 1.17 1.27 1.30
Salaspils 1.33 1.31 1.31 1.31
Saulkrastu 1.29 1.29 1.10 1.19
Siguldas 1.41 1.26 1.26 1.31
Stopiņu 1.37 1.36 1.29 1.19
Baldones 1.08 1.09 1.10 1.10
Ķekavas 1.44 1.40 1.31 1.30
Zemgale
Auces 1.44 1.39 1.39 1.42
Bauskas 1.37 1.24 1.07 1.15
Dobeles 1.40 1.25 1.22 1.23
Iecavas 1.31 1.38 1.34 1.38
Jaunjelgavas 1.24 1.24 1.08 1.09
Jelgavas 1.10 1.12 1.04 1.06
Ozolnieku 1.34 1.26 1.22 1.22
Rundāles 1.30 1.37 1.18 1.23
Vecumnieku 1.05 1.02 1.04 1.15
Tērvetes 0.92 1.05 0.98 0.88
Vidzeme
Aizkraukles 1.31 1.31 1.22 1.21

8. 3. pielikuma turpinājums
Aknīstes 1.17 1.02 0.94 0.86
Alojas 1.09 1.04 0.99 1.01
Alūksnes 1.16 1.11 1.05 1.03
Amatas 0.88 0.86 0.84 0.86
Apes 1.03 1.00 0.95 0.89
Beverīnas 0.97 0.89 0.92 0.94
Burtnieku 0.96 0.95 1.20 1.17
Cēsu 1.33 1.22 1.14 1.15
Cesvaines 1.47 1.41 1.30 1.25
Ērgļu 1.35 1.19 1.06 1.11
Gulbenes 1.18 1.13 1.09 1.10
Ikšķiles 1.37 1.47 1.51 1.46
Jaunpiebalgas 1.19 1.29 1.34 1.29
Jēkabpils 1.31 1.31 1.23 1.16
Kocēnu 1.02 1.00 1.01 1.14
Kokneses 1.38 1.30 1.24 1.19
Krustpils 0.93 0.96 0.98 0.97
Ķeguma 1.20 1.15 1.15 1.15
Lielvārdes 1.26 1.23 1.22 1.22
Līgatnes 1.44 1.41 1.36 1.34
Limbažu 1.20 1.12 1.11 1.26
Madonas 1.26 1.21 1.14 1.10
Mazsalacas 1.38 1.17 1.19 1.32
Naukšēnu 1.12 1.12 1.17 1.02
Neretas 1.18 1.20 1.20 1.17
Ogres 1.37 1.25 1.26 1.29
Pārgaujas 0.96 0.84 0.79 0.84
Pļaviņu 1.35 1.24 1.16 1.12
Priekuļu 1.21 1.25 1.15 1.15
Raunas 0.97 0.95 0.95 0.98
Rūjienas 1.61 1.51 1.39 1.37
Salacgrīvas 1.53 1.32 1.31 1.33
Salas 1.21 1.08 1.11 1.04
Sējas 1.11 0.96 1.01 1.00
Skrīveru 1.32 1.33 1.33 1.34
Smiltenes 1.28 1.24 1.17 1.13
Strenču 0.87 0.75 1.12 1.03
Valkas 1.20 1.14 1.09 1.11
Vecpiebalgas 0.90 0.79 0.80 0.75
Viesītes 1.32 1.26 1.28 1.27
Latgale
Aglonas 0.96 0.93 0.96 0.92
Baltinavas 1.25 1.22 1.19 1.12
Balvu 1.16 1.17 1.14 1.11
Ciblas 1.06 1.07 1.11 1.05

9. 3. pielikuma turpinājums
Dagdas 1.33 1.13 1.05 1.07
Daugavpils 1.12 1.17 1.11 1.09
Ilūkstes 1.26 1.26 1.20 1.28
Kārsavas 1.20 1.15 1.13 1.11
Krāslavas 1.34 1.26 1.23 1.19
Līvānu 1.31 1.25 1.09 1.10
Lubānas 1.16 1.06 1.05 0.96
Ludzas 1.39 1.25 1.31 1.28
Preiļu 1.26 1.26 1.15 1.17
Rēzeknes 1.36 1.25 1.24 1.17
Riebiņu 1.00 1.02 0.97 0.96
Rugāju 1.07 1.10 1.04 1.02
Varakļānu 1.35 1.39 1.22 1.14
Vārkavas 0.93 0.86 0.78 0.99
Viļakas 0.97 0.91 0.90 0.92
Viļānu 1.40 1.26 1.29 1.34
Zilupes 1.33 1.14 1.27 1.24
Kurzeme
Aizputes 1.34 1.27 1.16 1.17
Alsungas 1.19 1.21 1.16 1.22
Brocēnu 1.26 1.30 1.24 1.13
Dundagas 1.29 1.21 1.11 1.10
Durbes 0.80 0.84 0.78 0.79
Engures 1.12 1.08 1.18 1.12
Grobiņas 1.16 1.05 0.99 0.98
Jaunpils 1.33 1.27 1.29 1.33
Kandavas 1.14 1.20 1.16 1.21
Kuldīgas 1.34 1.29 1.22 1.26
Mērsraga 1.35 1.26 1.22 1.05
Nīcas 1.01 0.90 0.84 0.84
Pāvilostas 1.15 1.21 1.22 1.23
Priekules 1.11 1.03 1.06 1.09
Rojas 1.43 1.33 1.28 1.20
Rucavas 0.89 0.97 0.98 1.00
Saldus 1.37 1.26 1.20 1.23
Skrundas 1.09 1.07 1.05 1.13
Talsu 1.24 1.11 1.03 1.01
Tukuma 1.44 1.31 1.29 1.27
Vaiņodes 0.74 0.94 1.01 1.18
Ventspils 1.36 1.33 1.25 1.21
VIDĒJI: 1.22 1.18 1.14 1.15
Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.

10. 4. pielikums
Pedagoga darba samaksas dinamika par pedagoģisko likmi vispārējās izglītības
iestādēs Latvijas novados un republikas pilsētās no 2009./2010. – 2012./2013. m.g.,
Ls
Pilsēta/
Novads
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
Republikas
pilsētas
Daugavpils 291.71 316.15 345.10 367.79
Jēkabpils 325.60 328.84 346.98 372.44
Jelgava 311.37 328.60 329.37 330.49
Liepāja 341.97 346.88 367.25 387.53
Rēzekne 287.96 293.74 311.92 330.45
Rīga 324.60 358.70 365.61 391.99
Valmiera 317.87 333.88 347.14 373.11
Ventspils 304.57 320.86 321.56 347.56
Jūrmala 311.03 329.87 334.78 362.99
Pierīga
Ādažu 281.87 395.47 399.05 403.11
Babītes 281.32 389.05 387.91 417.28
Carnikavas 385.97 372.65 363.04 379.57
Garkalnes 272.07 342.73 351.66 380.78
Inčukalna 316.75 361.71 358.38 391.59
Krimuldas 280.18 280.87 323.94 338.96
Mālpils 344.87 331.12 316.58 298.21
Mārupes 369.78 388.87 406.38 432.41
Olaines 409.64 412.38 407.48 423.75
Ropažu 289.59 355.28 339.16 346.77
Salaspils 377.35 415.07 412.75 429.10
Saulkrastu 370.52 370.52 403.76 400.48
Siguldas 336.11 393.37 411.24 422.80
Stopiņu 363.12 387.15 389.63 437.52
Baldones 279.29 343.41 353.96 389.34
Ķekavas 315.31 359.67 348.60 390.26
Zemgale
Auces 291.95 371.00 371.11 376.02
Bauskas 288.41 330.14 332.95 341.27
Dobeles 306.95 315.95 302.85 320.02
Iecavas 351.07 379.65 341.68 363.47
Jaunjelgavas 278.84 278.84 283.11 297.23
Jelgavas 283.32 301.43 303.34 309.90
Ozolnieku 283.18 276.80 298.57 318.00
Rundāles 273.50 290.30 290.02 294.76
Vecumnieku 287.48 309.14 313.01 333.25
Tērvetes 277.33 268.80 281.96 298.51
Vidzeme

11. 4. pielikuma turpinājums
Aizkraukles 360.18 360.18 348.24 369.80
Aknīstes 301.69 301.13 303.49 323.75
Alojas 276.75 316.97 314.63 346.37
Alūksnes 293.50 329.21 332.05 352.53
Amatas 270.90 307.53 290.32 308.77
Apes 272.03 269.83 264.63 291.44
Beverīnas 264.80 265.13 257.64 287.69
Burtnieku 268.49 272.17 269.72 294.91
Cēsu 385.94 403.70 387.88 411.12
Cesvaines 271.35 277.17 329.96 336.87
Ērgļu 326.96 329.88 326.26 345.32
Gulbenes 320.33 314.07 313.61 335.57
Ikšķiles 321.16 386.40 374.30 427.99
Jaunpiebalgas 333.94 335.41 361.91 366.47
Jēkabpils 271.68 271.68 267.48 292.45
Kocēnu 274.55 272.84 281.80 292.99
Kokneses 351.51 345.46 346.89 421.95
Krustpils 273.64 272.12 272.43 294.10
Ķeguma 297.46 302.98 305.70 327.98
Lielvārdes 329.19 335.42 345.56 377.83
Līgatnes 264.25 268.74 283.58 297.82
Limbažu 275.31 302.93 306.38 335.12
Madonas 306.51 315.19 313.01 339.16
Mazsalacas 300.02 312.50 303.17 315.16
Naukšēnu 266.23 266.23 264.43 291.76
Neretas 264.34 341.13 341.13 331.35
Ogres 303.35 320.63 348.58 368.14
Pārgaujas 271.82 268.36 263.44 293.51
Pļaviņu 377.80 372.15 359.73 391.73
Priekuļu 287.48 300.04 334.67 368.60
Raunas 313.49 319.78 317.18 323.37
Rūjienas 299.76 293.64 288.44 305.43
Salacgrīvas 351.41 394.59 385.13 391.49
Salas 315.96 308.73 301.43 318.24
Sējas 270.58 268.33 270.03 303.53
Skrīveru 286.45 399.48 379.19 403.96
Smiltenes 299.50 320.68 319.93 338.25
Strenču 281.00 286.97 285.08 306.42
Valkas 305.78 325.35 302.01 321.99
Vecpiebalgas 326.37 332.66 325.55 346.04
Viesītes 295.12 298.43 294.31 316.03
Latgale
Aglonas 290.98 284.52 278.46 296.36
Baltinavas 293.24 291.27 272.25 296.89
Balvu 316.33 310.16 314.18 336.84

12. 4. pielikuma turpinājums
Ciblas 267.46 309.52 300.68 313.29
Dagdas 281.58 320.05 311.05 339.76
Daugavpils 268.47 269.05 269.81 294.55
Ilūkstes 363.17 363.17 321.54 321.72
Kārsavas 269.51 278.65 307.07 322.43
Krāslavas 290.37 306.09 297.73 317.89
Līvānu 277.00 309.43 302.49 319.42
Lubānas 308.72 311.05 312.46 321.58
Ludzas 295.77 339.85 343.19 365.74
Preiļu 287.09 322.26 319.85 324.49
Rēzeknes 267.88 267.93 267.76 294.21
Riebiņu 270.33 272.24 269.14 297.43
Rugāju 283.39 281.99 337.47 345.04
Varakļānu 277.60 279.72 283.61 318.34
Vārkavas 269.72 271.55 271.64 295.14
Viļakas 288.58 305.62 299.61 321.80
Viļānu 314.16 313.39 313.34 320.71
Zilupes 266.07 300.51 289.67 343.86
Kurzeme
Aizputes 281.84 322.14 334.21 352.69
Alsungas 281.42 266.69 300.29 295.09
Brocēnu 309.35 294.29 302.37 346.45
Dundagas 275.12 281.75 348.14 360.14
Durbes 267.63 266.40 265.02 312.28
Engures 306.97 314.20 327.89 330.88
Grobiņas 283.70 284.90 296.59 322.19
Jaunpils 356.24 360.83 362.71 371.97
Kandavas 312.60 317.40 321.97 331.08
Kuldīgas 312.39 319.81 319.65 338.25
Mērsraga 352.26 372.72 342.67 371.57
Nīcas 281.31 342.03 340.57 343.43
Pāvilostas 281.28 331.86 322.09 332.46
Priekules 272.34 304.21 302.01 321.82
Rojas 295.15 316.92 356.39 359.27
Rucavas 268.57 268.48 269.35 294.99
Saldus 287.90 307.16 300.60 320.22
Skrundas 276.02 334.36 320.74 341.77
Talsu 320.98 348.85 351.64 364.08
Tukuma 344.46 373.46 367.92 367.71
Vaiņodes 325.83 336.52 334.27 337.05
Ventspils 272.23 329.75 332.25 337.64
VIDĒJI: 291.71 316.15 345.10 367.79
Avots: autores veidots un aprēķini pēc VIIS datiem, 2013.

13. 5. pielikums
Kvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu skaits Latvijas novados un republikas
pilsētās uz 2012. gada 4. oktobri
Pilsēta/ Novads
1.
pakāpe
2.
pakāpe
3.
pakāpe
4.
pakāpe
5.
pakāpe
Kopā
Republikas pilsētas
Daugavpils 14 304 765 41 5 1129
Jēkabpils 2 69 205 23 0 299
Jelgava 20 119 403 33 5 580
Liepāja 41 271 620 44 5 981
Rēzekne 3 84 254 18 0 359
Rīga 182 1691 4063 178 52 6166
Valmiera (Kocēnu novada
apvienība)
0 138 533 105 10 786
Ventspils 14 77 294 18 0 403
Jūrmala 19 69 361 53 6 508
Pierīga
Pierīgas novadu apvienība 17 211 619 98 13 958
Carnikavas 0 6 23 3 0 32
Mālpils 4 23 50 10 0 87
Mārupes 0 37 73 36 0 146
Salaspils 18 60 80 7 2 167
Ķekavas 15 61 72 13 0 161
Zemgale
Bauskas 10 73 175 33 10 301
Dobeles novadu apvienība 9 87 299 15 2 412
Iecavas 1 6 75 17 4 103
Jaunjelgavas 0 5 38 0 0 43
Jelgavas 11 108 161 3 0 283
Ozolnieku 5 44 37 0 0 86
Rundāles 4 8 50 5 0 67
Vecumnieku 1 25 56 24 3 109
Vidzeme
Aizkraukles 1 27 109 9 2 148
Alūksnes un Apes 10 71 211 19 0 311
Amatas novadu apvienība 14 140 205 50 2 411
Cēsu 6 41 215 87 4 353
Ērgļu 0 4 46 7 2 59
Gulbenes 0 92 184 32 1 309
Ikšķiles 0 21 64 2 2 89
Jēkabpils 3 63 168 10 1 245
Kokneses 2 18 82 11 0 113
Ķeguma 3 6 40 7 2 58
Lielvārdes 2 25 75 4 0 106
Limbažu 5 124 195 21 1 346
Madonas un Cesvaines 11 186 421 34 2 654

14. 5. pielikuma turpinājums
Neretas 0 14 24 10 0 48
Ogres 11 113 324 59 7 514
Pļaviņu 0 9 46 5 1 61
Skrīveru 0 8 44 3 0 55
Smiltenes 3 102 123 21 2 251
Valkas 0 41 65 3 0 109
Latgale
Aglonas 3 5 45 7 0 60
Balvu 2 54 165 44 4 269
Ciblas 2 18 25 0 0 45
Daugavpils novads 1 69 110 15 1 196
Ilūkstes 0 22 93 5 0 120
Kārsavas 0 16 65 8 0 89
Krāslavas 2 75 221 46 6 350
Līvānu 0 29 119 18 4 170
Ludzas 0 36 150 7 0 193
Preiļu novadu apvienība 5 87 138 38 4 272
Rēzeknes novads 14 147 288 23 2 474
Viļakas 0 27 47 12 0 86
Zilupes 0 9 37 3 0 49
Kurzeme
Alsungas 1 11 11 0 0 23
Brocēnu 0 19 49 15 0 83
Grobiņas novadu
apvienība
8 116 312 23 0 459
Kandavas 2 51 103 6 1 163
Kuldīgas 0 65 280 23 0 368
Saldus 10 91 230 43 1 375
Skrundas 2 32 43 16 0 93
Talsu novada apvienība 6 136 347 30 2 521
Tukuma 10 53 316 22 3 404
Ventspils novads 0 27 74 6 0 107
KOPĀ: 529 5876 15215 1581 174 23375
Avots: autores veidots un aprēķini pēc IZM nepublicētiem datiem, 2013.

15. 6. pielikums
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīze pēc pāru metodes
1.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 2 3 1
1 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
1 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
2.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
2 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 1
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
1 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

16. 6. pielikuma turpinājums
3.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
2 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
4.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
2 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 4
3 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

17. 6. pielikuma turpinājums
5.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
2 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
6.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits Kritērijs
1.2 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai
0.2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250
2.8
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu, pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu
atalgojumu par ieguldīto darbu
1.8 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.

18. 6. pielikuma turpinājums
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīze pēc pāru metodes
7.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
1 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 6
2 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 2
4 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 3
5 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
2 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 5
1 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

19. 6. pielikuma turpinājums
8.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
1 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 6
1 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 6
5 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 3 3 3
4 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
1 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
3 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

20. 6. pielikuma turpinājums
9.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
2 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 1 6
1 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 6
3 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 6
4 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 6
0 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
5 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

21. 6. pielikuma turpinājums
10.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
0 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 6
3 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 2 5 6
1 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 5 6
3 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 6
3 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
5 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju. Darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

22. 6. pielikuma turpinājums
11.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
0 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 6
4 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 4 2 2
3 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 3
5 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
1 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
2 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

23. 6. pielikuma turpinājums
12.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
0.8 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti
2.2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem
3.2
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no
izglītības iestādes tipa un lieluma
4.2
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt
pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
1.4 Pilsētu skolās veidojas lielas klases
3.2 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīze pēc pāru metodes
13.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
1 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 3
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
1 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

24. 6. pielikuma turpinājums
14.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
0 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 3
1 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
15.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
1 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 3
0 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 3
2 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

25. 6. pielikuma turpinājums
16.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
0 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
17.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
0 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

26. 6. pielikuma turpinājums
18.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
1.6 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu
0.6 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi
0.8 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīze pēc pāru metodes
19.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
0 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 2
1 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

27. 6. pielikuma turpinājums
20.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
21.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
22.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
0 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 2
1 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.

28. 6. pielikuma turpinājums
23.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
24.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
0.6 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī
0.4 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.

29. 7. pielikums
Pieaugums pie likmes (piemaksa pie kvalitātes pakāpēm netiek ņemta vērā)
2013. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 6 132 319
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247 3.33 Ls/h
+ 15% (atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034
+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.
Gadā = Ls 147 017 364
2014. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 336 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 7 358 783
+ 40% = Ls 10 302 296 4.00 Ls/h
+ 15% = Ls 11 847 640
+ VSAOI (24.09%) = 14 701 737 Ls/mēn.
Gadā = Ls 176 420 844
2015. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 378 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 8 278 631
+ 40% = Ls 11 590 083 4.50 Ls/h
+ 15% = Ls 13 328 595
+ VSAOI (24.09%) = 16 539 454 Ls/mēn.
Gadā = Ls 198 473 448
2016. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 420 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 9 198 478
+ 40% = Ls 12 877 870 5.00 Ls/h
+ 15% = Ls 14 809 550
+ VSAOI (24.09%) = 18 377 171 Ls/mēn.
Gadā = Ls 220 526 050

30. 7. pielikuma turpinājums
Pieaugums kvalitātes pakāpēm (ja pamatlikme ir Ls 280)
Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.
1. pakāpe 529
2. pakāpe 5 874
3. pakāpe 15 257
4. pakāpe 1 580
5.pakāpe 174
2013. gads
1. pakāpe – 0
2. pakāpe – 0
3. pakāpe – 6% - Ls 17 *15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 851
4. pakāpe – 8% - Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 134
5. pakāpe – 12% - Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 341
1 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.
4 mēnešos = Ls 1 489 304
2014. gads
1. pakāpe – 5% - Ls 14 * 529 = Ls 7 406 + VSAOI = Ls 9 190
2. pakāpe – 7% - Ls 20 * 5 874 = Ls 117 480 + VSAOI = Ls 145 781
3. pakāpe – 10% - Ls 28 * 15 257 = Ls 427 196 + VSAOI = Ls 530 108
4. pakāpe – 15% - Ls 42 * 1 580 = Ls 66 360 + VSAOI = Ls 82 346
5. pakāpe – 20% - Ls 56 * 174 = Ls 9 744 + VSAOI = Ls 12 091
1 mēnesī kopā = 779 516 Ls/mēn.
Gadā = Ls 9 354 192
2015. gads
1. pakāpe – 10% - Ls 28 * 529 = Ls 14 812 + VSAOI = Ls 18 380
2. pakāpe – 12% - Ls 34 * 5 874 = Ls 199 716 + VSAOI = Ls 247 828
3. pakāpe – 15% - Ls 42 * 15 257 = Ls 640 794 + VSAOI = Ls 795 161
4. pakāpe – 20% - Ls 56 * 1 580 = Ls 91 640 + VSAOI = Ls 113 716
5. pakāpe – 25% - Ls 70 * 174 = Ls 12 180 + VSAOI = Ls 15 114
1 mēnesī kopā = 1 190 199 Ls/mēn.
Gadā = Ls 14 282 388
2016. gads
1. pakāpe – 15% - Ls 42 * 529 = Ls 22 218 + VSAOI = Ls 27 570
2. pakāpe – 17% - Ls 48 * 5 874 = Ls 281 952 + VSAOI = Ls 349 874
3. pakāpe – 20% - Ls 56 * 15 257 = Ls 854 392 + VSAOI = Ls 1 060 215
4. pakāpe – 25% - Ls 70 * 1 580 = Ls 110 600 + VSAOI = Ls 137 244
5. pakāpe – 30% - Ls 84 * 174 = Ls 14 616 + VSAOI = Ls 18 137
1 mēnesī kopā = 1 593 040 Ls/mēn.
Gadā = Ls 19 116 480

31. 7. pielikuma turpinājums
Pieaugums pie likmes + pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
Pieaugums pie likmes – katru gadu pieaugums pie zemākās likmes par 5%.
Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.
1.pakāpe 529
2.pakāpe 4 874
3.pakāpe 15 257
4.pakāpe 1 580
5.pakāpe 174
2013.gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (samaksa par likmi) = Ls 6 132 319
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034
+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.
Gadā = Ls 147 017 364
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 0
2.pakāpe – 0
3.pakāpe – 6% = Ls 17 * 15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 851
4.pakāpe – 8% = Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 134
5.pakāpe – 12% = Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 341
1 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.
4 mēnešos = Ls 1 489 304
Ls/h
Likme – Ls 280 3.33 Ls/h
1.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h
2.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h

32. 7. pielikuma turpinājums
3.pakāpe – Ls 280 + 6% = Ls 297 3.54 Ls/h
4.pakāpe – Ls 280 + 8% = Ls 302 3.60 Ls/h
5.pakāpe – Ls 280 + 12% = Ls 314 3.74 Ls/h
2014. gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 294 (samaksa par likmi) = Ls 6 438 935
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 014 509
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 366 685
+ VSAOI (24.09%) = 12 864 020 Ls/mēn.
Gadā = Ls 154 368 235
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 5% = Ls 15 * 529 = Ls 7 935 + VSAOI = Ls 9 847
2.pakāpe – 7% = Ls 21 * 5 874 = Ls 123 354 + VSAOI = Ls 153 070
3.pakāpe – 10% = Ls 29 * 15 257 = Ls 442 453 + VSAOI = Ls 549 040
4.pakāpe – 15% = Ls 44 * 1 580 = Ls 69 520 + VSAOI = Ls 86 267
5.pakāpe – 20% = Ls 59 * 174 = Ls 10 266 + VSAOI = Ls 12 739
1 mēnesī kopā = 810 963 Ls/mēn.
Gadā = Ls 9 731 556
Ls/h
Likme – Ls 294 3.50 Ls/h
1.pakāpe – Ls 294 + 5% = Ls 309 3.68 Ls/h
2.pakāpe – Ls 294 + 7% = Ls 315 3.75 Ls/h
3.pakāpe – Ls 294 + 10% = Ls 323 3.85 Ls/h
4.pakāpe – Ls 294 + 15% = Ls 338 4.02 Ls/h
5.pakāpe – Ls 294 + 20% = Ls 353 4.20 Ls/h

33. 7. pielikuma turpinājums
2015. gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 309 (samaksa par likmi) = Ls 6 767 452
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 474 433
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 895 598
+ VSAOI (24.09%) = 13 520 347 Ls/mēn.
Gadā = Ls 162 244 165
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 10% = Ls 31 * 529 = Ls 16 399 + VSAOI = Ls 20 350
2.pakāpe – 12% = Ls 37 * 5 874 = Ls 217 338 + VSAOI = Ls 269 695
3.pakāpe – 15% = Ls 46 * 15 257 = Ls 701 822 + VSAOI = Ls 870 891
4.pakāpe – 20% = Ls 62 * 1 580 = Ls 97 960 + VSAOI = Ls 121 559
5.pakāpe – 25% = Ls 77 * 174 = Ls 13 398 + VSAOI = Ls 16 626
1 mēnesī kopā = 1 299 121 Ls/mēn.
Gadā = Ls 15 589 452
Ls/h
Likme – Ls 309 3.68 Ls/h
1.pakāpe – Ls 309 + 10% = Ls 340 4.05 Ls/h
2.pakāpe – Ls 309 + 12% = Ls 346 4.12 Ls/h
3.pakāpe – Ls 309 + 15% = Ls 355 4.23 Ls/h
4.pakāpe – Ls 309 + 20% = Ls 371 4.42 Ls/h
5.pakāpe – Ls 309 + 25% = Ls 386 4.60 Ls/h
2016.gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 324 (samaksa par likmi) = Ls 7 095 969
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 934 357
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 11 424 510

34. 7. pielikuma turpinājums
+ VSAOI (24.09%) = 14 176 675 Ls/mēn.
Gadā = Ls 170 120 096
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 15% = Ls 49 * 529 = Ls 25 921 + VSAOI = Ls 32 165
2.pakāpe – 17% = Ls 55 * 5 874 = Ls 323 070 + VSAOI = Ls 400 898
3.pakāpe – 20% = Ls 65 * 15 257 = Ls 991 705 + VSAOI = Ls 1 230 607
4.pakāpe – 25% = Ls 81 * 1 580 = Ls 127 980 + VSAOI = Ls 158 810
5.pakāpe – 30% = Ls 97 * 174 = Ls 16 878 + VSAOI = Ls 20 944
1 mēnesī kopā = 1 843 424 Ls/mēn.
Gadā = Ls 22 121 088
Ls/h
Likme – Ls 324 3.86 Ls/h
1.pakāpe – Ls 324 + 15% = Ls 373 4.44 Ls/h
2.pakāpe – Ls 324 + 17% = Ls 379 4.51 Ls/h
3.pakāpe – Ls 324 + 20% = Ls 389 4.63 Ls/h
4.pakāpe – Ls 324 + 25% = Ls 405 4.82 Ls/h
5.pakāpe – Ls 324 + 30% = Ls 421 5.01 Ls/h

35. 8. pielikums
Aptauja
Labdien!
Esmu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk LLU) Ekonomikas fakultātes
maģistrantūras studente Ilze Priževoite, kas maģistra darba ietvaros veic pētījumu „Pedagogu
darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā”. Lūdzu Jūs atbildēt uz
anketas jautājumiem, atbildes atzīmējot ar  vai ierakstot atbilstošo atbildi. Aptauja ir
anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.
1. Kurā Latvijas reģionā atrodas Jūsu izglītības iestāde: _______________ (lūdzu ierakstiet)
2. Kurā klašu grupā Jūs strādājat? (var atzīmēt vairākas atbildes)
3. Skola, kurā strādājat, ir Jūsu vienīgā darba vieta? (atzīmējiet 1 atbildi)
4. Kā Jūs apmierina finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” (kopš 2009./2010.m.g.),
pēc kura tiek aprēķināta Jūsu darba samaksa? (atzīmējiet 1 atbildi)
5. Kā izmainījusies Jūsu darba samaksa kopš finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam”
ieviešanas? (atzīmējiet 1 atbildi)
6. Valsts novērtē skolotāja profesiju ar atbilstošu darba samaksu? (atzīmējiet 1 atbildi)
1. līdz 4. klasei
5. līdz 9. klasei
10. līdz 12. klasei
Jā
Nē, strādāju vēl citā skolā par skolotāju
Nē, strādāju vēl papildus darbā par ____________ (lūdzu ierakstiet)
Pilnībā apmierina
Vairāk apmierina nekā neapmierina
Vairāk neapmierina nekā apmierina
Pilnībā neapmierina
Nezinu
Samazinājusies
Bez izmaiņām
Palielinājusies
Nezinu
Jā
Daļēji
Nē
Nezinu

36. 8.pielikuma turpinājums
7. Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process notiek objektīvi? (atzīmējiet 1 atbildi)
8. Ja 8. jautājumā atbildējāt, ka Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process nenotiek
objektīvi, lūdzu precizējiet iemeslu ____________________ (lūdzu ierakstiet)
9. Jūsu vidējā darba slodze nedēļā: (lūdzu ierakstiet stundu skaitu un atzīmējiet ar „A”, ja tās ir
apmaksātas, ar „N”, ja tās nav apmaksātas un „D”, ja tās ir daļēji apmaksātas)
10.Jūs būtu gatavs (a) strādāt lielāku slodzi nekā šobrīd? (atzīmējiet 1 atbildi)
11.Jūs saņemat piemaksu pie darba algas? (atzīmējiet 1 atbildi)
12. Ja 12.jautājumā atbildējāt, ka Jūs saņemat piemaksu pie darba algas, tad kādā apjomā?
(atzīmējiet 1 atbildi)
Jā
Nē
Cits (lūdzu ierakstiet)____________________________
A N D
Kontaktstundas _____________ mācību h
Gatavošanās _____________ mācību h
Labošana _____________ mācību h
Konsultācijas, individuālais darbs _____________ mācību h
Olimpiādes, konkursi ______________ mācību h
Klases audzinātāja pienākumi ______________ mācību h
Skolas pasākumi un gatavošanās tiem ___________ mācību h
Darbs ar vecākiem ___________ mācību h
Metodiskais darbs, tālākizglītība ______________ mācību h
Sanāksmes ______________ mācību h
Darbs e – vidē, dokumentācija ____________ mācību h
Dežūras _____________ mācību h
Cits (lūdzu ierakstiet)____________________________
Jā
Nē
Nezinu
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Jā
Nē
Nezinu
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Līdz 5% no mēnešalgas
No 5% līdz 10% no mēnešalgas
Vairāk par 10%
Ja nevarat aprēķināt, tad, lūdzu, ierakstiet summu ____________

37. 8.pielikuma turpinājums
13. Kādiem kritērijiem, Jūsuprāt, vajadzētu ietekmēt pedagoga darba samaksu? (var atzīmēt
vairākas atbildes)
14. Kuru pedagoga darba samaksas palielināšanas variantiem Jūs atbalstītu? (atzīmējiet 1
atbildi)
15.Jūs būtu gatavs pāriet uz 40 stundu darba nedēļu? (var atzīmēt vairākas atbildes)
16. Jūsu darba stāžs?:_____________ (lūdzu ierakstiet)
17. Jūsu vecums: (atzīmējiet 1 atbildi)
18.Jūsu dzimums:
 Sieviete
 Vīrietis
Paldies par Jūsu atsaucību!
Skolēnu skaitam
Darba stāžam profesijā
Slodzei
Iegūtajaii izglītībai
Kvalitātes pakāpēm
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Likmes paaugstināšana
Procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēm
Likmes paaugstināšana un procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēm
Cits (lūdzu ierakstiet):____________________________
Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai valsts iestādēs (Ls 526)
Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai sabiedriskajā sektorā (Ls 492)
Jā, ja pedagoga atalgojums 3. kvalitātes pakāpei būtu vismaz 5 Ls/h , jeb alga pēc
nodokļu nomaksas aptuveni Ls 590 mēnesī
Nē, jo esošā atalgojuma sistēma daudzējādā ziņā ir labāka
Nē, jo skolotāja 8 stundu darba dienai nav radīta atbilstoša darba vide
Nezinu, jo trūkst informācijas par ieguvumiem un zaudējumiem no šīs pārejas
Cits (lūdzu ierakstiet):____________________________
līdz 29 gadi
30 līdz 39 gadi
40 līdz 49 gadi
50 līdz 59 gadi
60 gadi un vecāki

38. 9. pielikums
1. tabula
Ekspertaptauja ar Baibu Bašķeri
Vārds, uzvārds Baiba Bašķere
Darba vieta IZM
Amats ID direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā
Intervijas diena 17.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Ja runa ir par finansēšanas modeli kā
tādu, tad šāds modelis varētu būt
pietiekami efektīvs, īpaši gadījumos,
kad ir aprēķināts skolēna izglītības
vajadzībām nepieciešamais naudas
daudzums.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
1) Uzskatu, ka šis finansēšanas
modelis ir dzīvotspējīgs, ja runa ir
par modeli vispār;
2) Ja runa ir par finansēšanas
modeli, kas attiecas uz Latvijas
izglītības sistēmu, tad tas ir
dzīvotspējīgs gadījumā, ja tiks
mainīta pedagogu darba samaksas
sistēma. Ja šī sistēma paliks
iepriekšējā, tad nav pamatojuma
noliegt modeļa dzīvotspēju (jo tas
eksistē jau no 2008.gada), bet ir
pamats apstrīdēt tā caurspīdīgumu un
efektivitāti. Šobrīd nav pierādījumu,
kādēļ pedagogiem ar vienāda līmeņa
izglītību un vienotas izglītības
politikas īstenošanu būtu jāsaņem
atšķirīgs atalgojums par vienu likmi.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Grūti atbildēt. Ņemot vēra kopējo
situāciju valstī, būtu nekorekti sniegt
atbildi, jo tad jautājums, kuru
profesiju valsts novērtē. Tomēr jāņem
vērā, ka pedagoga profesijā, nosakot
zemāko darba samaksu un nenorādot
ierobežojumus, rodas iespēja
manipulēt ar patieso pedagoga
atalgojuma lielumu. To ietekmē
daudzi faktori, bet īpaši skolēnu
skolotāju attiecība. Šobrīd Latvijā ir
skolas, kurās ir 2.6 bērni uz vienu
pedagogu.

39. 9.pielikuma turpinājums
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Pedagoga darba samaksu, būtu
jāietekmē kvalitātei, profesionālajai
pilnveidei un darba stāžam.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Ja runa ir par efektīvāko –a) likmes
paaugstināšana var neattaisnoties kā
paaugstinājums, jo jau šobrīd daudzos
novados likme ir augsta, tātad tā var
būt tikai kā izlīdzināšana, kas
efektivitāti nedos;
b) arī procentuālais pieaugums nav
efektīvs, te runa var būt par noteiktu
procentu pie darba samaksas,
atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei;
c) tas pats, kas iepriekš minēts.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Jā. Būtu jāpāriet, jo jau šobrīd
pedagogiem nedrīkst tarificēt vairāk
kā 40 stundas, tomēr esošajā darba
samaksas sistēmā ir iespēja
,,šmaukties”, tādējādi noslēpjot
patiesi tarificēto stundu skaitu,
izsakot to lielākā likmē. Lai to
realizētu, nepieciešami papildus
līdzekļi, bet tas varētu atsevišķiem
pedagogiem ievērojami apdraudēt
esošo izpeļņas iespēju/ daudzumu.
Tomēr ar papildus finansējumu šāda
atalgojama sistēma būtu labāka, arī
tāda apstākļa dēļ, ka netiktu
sadrumstaloti pedagogu veicamie
pienākumi, kurus tā īsti nemaz nevar
aprakstīt.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Uz šo jautājumu jājautā atbilde
pedagogiem.
Mans viedoklis – pie finansējuma
palielinājuma kopumā;
Pie pedagogu profesionālās
attieksmes, par galveno izvirzot
skolēnu, nevis atalgojumu; pie
vienotas izpratnes par pedagoga
profesiju un tam nepieciešamo
izglītību, profesionālās darbības
kvalitāti un noteiktu darba laiku.
Iespējams, ka šajā kontekstā arī
iespējams apspriest jautājumu par
normālo saīsināto darba laiku
pedagogiem.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.

40. 9.pielikuma turpinājums
2.tabula
Ekspertaptauja ar Ingrīdu Mikiško
Vārds, uzvārds Ingrīda Mikiško
Darba vieta LIZDA
Amats Priekšsēdētāja
Intervijas laiks 4.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Modelis „Nauda seko skolēnam” tika
ieviests, meklējot veiksmīgāko
risinājumu ekonomiskās krīzes
radītajām izglītības finansēšanas
problēmām un pedagogu atalgojuma
nodrošināšanai. Diemžēl ekonomiskā
krīze radīja daudzus blakus efektus,
kas turpina negatīvi ietekmēt
finansējuma apjomu izglītībai, un
modelis „nauda seko skolēnam”
situāciju ietekmē negatīvi, radot
milzīgu atšķirību pedagogu
atalgojumā. Šis finansējuma modelis
negatīvi ietekmē mazo un nelielo
skolu pedagogu atalgojumu un nākas
papildus meklēt koeficentus jeb citus
indikatorus, kas noturētu pedagogus
šajās skolās. Finansējuma
nepietiekamība piespiež pedagogus
strādāt uz izpeļņu (pēc iespējas vairāk
apmaksāto stundu), kas bieži negatīvi
ietekmē izglītības kvalitāti.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Analizējot šā brīža situāciju: ja būtu
atbilstošs (pietiekams) finansējums
un sakārtota likumdošana, modelis,
iespējams, būtu dzīvotspējīgs.
Apstākļos, kas pašlaik ietekmē
izglītības politiku: daudz mazu skolu;
bērnu skaits turpina samazināties;
pedagogs nevar pasniegt vairākus
savstarpēji saistītus priekšmetus,
modelis nerisina problēmas, bet rada
tās no jauna.

41. 9.pielikuma turpinājums
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagoga darbs valstī netiek
atbilstoši finansiāli atalgots.
Minimālā alga valstī ir LVL 200.00,
iztikas minimums - LVL 176,
pedagoga minimālā samaksa par
likmi ir LVL 270 – 280, bet gan
atbildība, gan izglītības iegūšanai
patērētais laiks, gan nepārtrauktais
darbs ar cilvēkiem un stress ir faktori,
kas netiek adekvāti novērtēti.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
1) profesionālā sagatavotība;
2)profesijā pavadītais laiks;
3) klases piepildījums;
4) sasniegtie rezultāti;
5) dalība reģiona, valsts un
starptautiskās aktivitātēs;
6) darba grupu, komisiju vadība
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
No minētajiem - „c” variants, bet
varētu būt arī citi darba samaksas
modeļi.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Pāreja uz 40 stundu darba samaksu
mazinātu milzīgās starpības pedagogu
atalgojumā, izlīdzinātu slodzes,
uzlabotu izglītības kvalitāti un
likvidētu strādāšanu uz izpeļņu.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Kā minimumam būtu jābūt samaksai
par stundu, kas vienāda vismaz ar
LVL 5.00. Noteikts pedagogu
veicamo pienākumu apjoms.
Atrisināts jautājums par vairāku
mācību priekšmetu pasniegšanu
vienam pedagogam. Noteikts mazo
lauku skolu statuss.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.

42. 9.pielikuma turpinājums
3.tabula
Ekspertaptauja ar Inetu Tamani
Vārds, uzvārds Ineta Tamane
Darba vieta LIVA prezidente, Ogres 1. vsk.direktore
Amats
Intervijas laiks 8.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Atbalstu, ja ir programma kā atbalstīt
mazās skolas vietās, kurās ir mazs
iedzīvotāju īpatsvars.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Ja ir kārtība, kurā atrunā naudas
sekošanu gadījumos, ja skolēns maina
skolu, tad jā.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Valsts nenodrošina pedagogu ar
atbilstošu darba samaksu. Pedagoga
alga ir nedaudz virs valstī noteiktās
minimālās algas. Pedagogam vajag
līdzekļus, lai sevi pilnveidotu,
izglītotos, sakārtotu savu ārējo
izskatu, veselību. Ar esošo algu
pedagogs nevar normāli izskolot
savus bērnus.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
Skolēnu sasniegumiem - izaugsmei.
Atbilstošai izglītībai. Radošumam,
inovācijām, IKT, pozitīvai
komunikācijai
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi.
c) tādēļ, ka paaugstinās minimālā
alga un iztikas minimums.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Tikai tad, ja ir atbilstošs finansējums.
Šobrīd neredzu tādas iespējas.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Manuprāt, 500Ls pēc nodokļu
nomaksas. Taču šī ziema un lielie
apkures rēķini liecina, ka arī ši
summa būtu jāpalielina.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.

43. 9.pielikuma turpinājums
4.tabula
Ekspertaptauja ar Modru Jansoni
Vārds, uzvārds Modra Jansone
Darba vieta LIZDA birojs
Amats Eksperte vispārējās izglītības jautājumos
Intervijas diena 8.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Ieviešot šo modeli, IZM panāca divas
lietas: 1) strauju skolu tīkla
optimizāciju, 2) skolu direktoru
vietnieku skaita optimizāciju
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Modelis ir būtiski jāpilnveido,
sasaistot ar vienotas darba samaksas
sistēmu, iespējams, 40 h darba nedēļu
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagogu darba samaksa lielākajā
daļā skolu nav pietiekama
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Darba kvalitātei un skolēnu skaitam
klasē.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm. Lai nonāktu pie adekvātas
darba samaksas par 40 h stundu darba
nedēļu.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Jā. Lai darba samaksas noteikšana
katrā skolā un visā sistēmā būtu
„caurspīdīgāka”, jo pašlaik, cik
maksāt par gatavošanos,
konsultācijām u.c. katrā konkrētā
skolā ir atkarīgs no skolas vadības
viedokļa, bez tam skolās ir arī daudz
pienākumu, par kuru veikšanu netiek
saņemts atalgojums
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz40 stundu darba nedēļu?
700 – 800 Ls par 40 h darba nedēļu
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.

44. 9.pielikuma turpinājums
5.tabula
Ekspertaptauja
Vārds, uzvārds Ilze Abramoviča
Darba vieta Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvalde
Amats Finansiste
Intervijas diena 8.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Finansēšanas modelis „Nauda seko
skolēnam” apmierinātu, ja tam
sekotu papildus finansējums visiem
jaunajiem darba samaksas kritērijiem,
t.i. piemaksām par kvalitātes pakāpi.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Dzīvotspējīgs šis modelis ir, bet tam
jārod finansiāls nodrošinājums. Ar
katru mācību gadu būtu jāpaaugstina
amata algas likme par apmēram 10
%, un tālāk paaugstinātos arī samaksa
par papildus pienākumu veikšanu
(klases audzināšana, stundu
gatavošana, skolēnu darbu labošana).
Papildus finansējums nepieciešams
arī kvalifikācijas pakāpju apmaksai.
Amata algas likmi būtu nepieciešams
paaugstināt tik ilgstoši, kamēr
pedagogu tā sasniegtu iegūtajai
augstākajai izglītībai atbilstošu
apmēru. (~500 Ls par likmi).
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Nē, darba samaksa ir par zemu, jo
izglītot citus var tikai labi izglītots
pedagogs. Jaunieši, kuri apgūst
pedagoga profesiju, neredz sev
nodrošinātu nākotni, ja darba
samaksa ir tikai par 40 % lielāka par
jekura vienkāršās profesijas pārstavja
algu (sētnieks, apkopējs,
palīgstrānieks).

45. 9.pielikuma turpinājums
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Darba stāžam (kas jau ir tagad).
Kamēr mācās augstskolā un strādā, tā
ir tā kā prakse vairāk, kas noteiktu vēl
citu darba samaksu, nedaudz zemāku
nekā līdz 5 gadu darba stāžam. Katrs
iestādes vadītājs var izvērtēt savus
darbiniekus un noteikt darba algas
likmi arī pēc radošas pieejas mācību
procesam, olimpiāžu dalībnieku
sagatavošanu, ārpusstundu darbu. Tas
varētu stimulēt gan jaunos, gan
vecāka gada gājuma pedagogus.
Dažreiz var izveidoties tā, ka jaunais
ar savu darba stilu un radošumu var
saņemt vairāk nekā „iesūnojis” vecais
pedagogs.
Jāņem vērā arī iegūtā kvalifikācijas
pakāpe.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu darba
samaksas paaugstināšanas variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Visefektīvākais un darba
neietilpīgākais būtu pakāpeniski
paaugstināt amatalgas likmi.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Tas ir diezgan sarežģīti pašreizējā
modelī, kas tiek veidots. Ja ir
finansiāls nodrošinājums, tad ir
vienalga, vai likme ir 21 stundu vai
40 stundu darba nedēļa.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
700.00 (ja stāžs līdz 5 gadi)
750.00 (5.- 10.g)
800.00 (virs 10.gadiem)
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.

46. 9.pielikuma turpinājums
6.tabula
Ekspertaptauja ar Valdi Krastiņu
Vārds, uzvārds Valdis Krastiņš
Darba vieta Rīgas 93.vidusskola
Amats Direktors
Intervijas diena 12.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Modelis saasina skolu savstarpējo
konkurenci. Ne vienmēr tas veicina
izglītības kvalitāti. Pilsētas skolām
situācija ir labvēlīgāka, visgrūtāk
klājas lauku skolām, kur maz
skolēnu, tur nepieciešams cits
modelis.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Ilgtermiņā šis modelis nav
dzīvotspējīgs, jo lauku skolas
„neizdzīvos”; iesākumā vajadzētu
mainīt koeficientus, paaugstinot tos
sākumskolā, pamatskolā, jo tas būtu
nozīmīgi lauku skolām.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagoģisko darbinieku darba
samaksas jautājumi ir aktuāli. Tieši
un netieši šo atalgojumu samērojam
ar valsts noteikto minimālo samaksu
visos sektoros. Tas ir par pamatu
taisnīgumam, adekvātumam,
prestižam, jaunu darbinieku
piesaistīšanai. Ne velti raugāmies
Somijas piemēra virzienā.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
Pedagoga izglītība (t.sk. profesionālie
un zinātniskie grādi- maģistrs,
doktors); darba stāžs; slodze.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Samaksas likmes paaugstināšana +
iespēja pedagogiem iesaistīties darba
kvalitātes pakāpes sistēmā, veicinot
viņa pašvērtējuma kvalitāti,
motivāciju sistēmiski un sistemātiski
rūpēties par darba rezultātiem, savu
profesionālo izaugsmi.

47. 9.pielikuma turpinājums
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Pie esošās darba samaksas – domāju,
ka nē. Ja tiks nodefinēts – kas veido
40 st. par bāzes samaksu- iespējams,
ka būs vajadzīgi papildus darbinieki;
esošā prakse (tarifikācija) rāda, ka
skolotāji dažādi nonāk līdz 40
stundām; reglamentācija neveicina
radošumu, elastīgu darba plānošanu;
Pastāv arī viedoklis, ka tarifikācijas
jēdziens ir novecojis, mantots no
padomju laikiem; ir darba alga, par
kuru darbinieks salīgst ar darba
devēju.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz40 stundu darba nedēļu?
Ir jābūt augstai bāzes samaksai,
orientējoši 6oo-700 Ls, varētu būt
atgriešanās pie 18 h kontaktstundām
nedēļā kā atskaites kritērija.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.