Miega apnoja.

1. MIEGAAPNOJA
Arnita Baklašova

2. Miega apnoja ir stāvoklis, ko raksturo pēkšņa elpošanas apstāšanās
miegā (uz 10 un vairāk sekundēm) un ar to saistīta strauja skābekļa
līmeņa samazināšanās organismā.
Izšķir:
• obstruktīvu miega apnoju (elpošanas apstāšanās elpceļu mehāniska
nosprostojuma dēļ),
• centrālu miega apnoju (izraisa galvas smadzeņu patoloģija) un
• jauktās formas.

3. VESELĪGS MIEGS
• 1. miega fāze – miegainība,
• 2. miega fāze – vieglā miega fāze,
• 3. miega fāze – dziļā miega fāze,
• 4. miega fāze – dziļākā miega fāze,
• 5. miega fāze – REM (straujās acu kustības) jeb sapņošanas fāze.
Nakts laikā ikviena persona parasti iziet cauri 4-6 miega cikliem. Katrs
cikls ilgst apmēram 90 minūtes.
Dziļās miega fāzes ir nepieciešamas ķermeņa atspirgšanai, turklāt REM
fāzes ir būtiskas dienas garīgo un emocionālo notikumu apstrādei.

4. 30-40 minūtes pēc dziļā miega (apmēram 90-110 minūtes pēc
aizmigšanas) atkal nonākam trešajā un otrajā miega fāzē.
Atkārtoti sākoties otrajai miega fāzei, nonākam REM (rapid eye
movements) miega fāzē. REM miega laikā tiek bloķēti nervu signāli,
muskuļi ir pilnībā atslābināti.

5. Miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās
aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji
nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt
signālus diafragmai un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas
negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam.
Muskuļu tonuss viszemākais ir tieši REM miega laikā.

6. OMAS PACIENTA PAZĪMES:
• aptaukošanās (ĶMI>30 kg/m2),
• īss, resns kakls,
• palielinātas mīkstās aukslējas,
• liela mēle,
• mazs apakšžoklis/augšžoklis,
• liela ūka,
• hipertrofētas mandeles,
• deguna, rīkles, elpceļu nosprostojumi.

7. SIMPTOMI:
• stipra krākšana,
• apnojas epizodes miegā,
• pastiprināta motorā aktivitāte miegā,
• smakšana, klepošana miegā,
• niktūrija,
• pārmērīga miegainība dienas laikā,
• koncentrēšanās spēju, uzmanības zudums,
• paaugstināta uzbudināmība,
• atmiņas pasliktināšanās,
• nemiers/depresija.

8. GALVENĀS PROBLĒMAS:
• arteriālā hipertensija,
• pulmonālā hipertensija,
• labās puses sirds mazspēja,
• impotence.

9. OMAS PAKĀPES:
• viegla (OMA I), ja AHI*=5-17,
• vidēja (OMA II), ja AHI=17-30,
• smaga (OMA III), ja AHI>30.
OMA smaguma pakāpes novērtēšanā svarīga loma ir arī klīniskajiem
simptomiem!
*AHI – apnojas/hipopnojas skaits vienā miega stundā.

10. DIAGNOSTIKA:
• polisomnogrāfija – zelta standarts,
• MR, DT,
• elpceļu endoskopija medikamentozā miegā.

12. ĀRSTĒŠANA
• Konservatīvā ārstēšana ietver to faktoru novēršanu, kas veicina
elpceļu disfunkciju miegā.
• CPAP – continuous positive airway pressure.
• Mutes aparatūras – to uzdevums ir noturēt apakšžokli izvirzītu.
Pielieto, kad CPAP pielietošana nav bijusi veiksmīga vai gadījumos, kad
elpceļu nosprostojums ir mēles saknes līmenī.
• Ķirurģiskā ārstēšana – ir daudz ķirurģisko ārstēšanas paņēmienu, kas
vērsti uz specifisko anatomisko rajonu, kurā ir elpceļu obstrukcija.

13. IZMANTOTĀ LITERATŪRA
• http://www.irlaiks.lv/health/diet/extraordinary/article.php?id=26333
• http://www.miegacentrs.lv/lv/arstiem/obstruktivasmiegaapnojashipopnoj
assindroms.html
• http://lv.wikipedia.org/wiki/Miega_apnoja
• http://www.stomatologijasinstituts.lv/lv/miega-laboratorija/miega-apnoja