1. Vielmaiņa

2. Kas ir vielmaiņa?
• Vielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā –
asimilācija (vielu veidošana, uzņemšana) un
disimilācija (vielu noārdīšana un galaproduktu
izvadīšana).
• Vielmaiņa nodrošina organismu ar
plastiskajiem materiāliem – vielām, kas
vajadzīgas audu veidošanai, – un ar dzīvības
norisēm nepieciešamo enerģiju.
• Organismā patērētā enerģija tiek
iegūta, noārdot uzturvielas skābekļa
klātbūtnē.

3. Vielmaiņa
• No vielām, kas pēc ēdiena sagremošanas
uzsūcas asinīs, veidojas katram cilvēkam
raksturīgās olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti.
• Vienlaikus mitohondrijos notiek šo uzturvielu
noārdīšana, atbrīvojas enerģija un veidojas
vielmaiņas galaprodukti, ko organisms izvada
caur izvadorgāniem.
• Ēdiena sastāvā ir organiskās vielas un
neorganiskās vielas.

4. Organisko vielu maiņa

5. Organisko vielu maiņa
• Organiskas uzturvielas –
olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni un
balastvielas.
• Vissvarīgākā org.uzturv. ir olbaltumvielas.
• Olbaltumvielas nevar aizstāt neviena cita
uzturviela (jo satur slāpekli).
• Tauki var veidoties no ogļhidrātiem un
olbaltumvielām, olbaltumvielām.
• Ogļhidrāti var veidoties no taukiem un
olbaltumvielām.

6. Olbaltummaiņa
Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas,
kas sastāv no daudzām dažādām
aminoskābēm:
• Aminoskābes satur slāpekli;
• Vairums aminoskābju var pārvērsties cita citā,
bet ir arī neaizstājamās aminoskābes;
• Olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās
aminoskābes sauc par pilnvērtīgām
olbaltumvielām (g.k. Gaļas un piena ēdienos)

7. Olbaltummaiņa
• Olbaltumvielas – galvenais šūnu uzbūves
materiāls;
• Olbaltumvielas nodrošina:
– muskuļu saraušanos,
– imunitātes veidošanos,
– skābekļa un ogļskābās gāzes pārnešanu,
– iekšējās vides nemainīguma saglabāšanu,
– fermentu sintēzi u.c.

8. Olbaltummaiņa
• Olbaltumvielas atrodas gan augu, gan
dzīvnieku produktos.
• Augu olbaltumvielas nepilnvērtīgas, tāpēc
uzturā jālieto gan augu, gan dzīvnieku
produkti.

9. Olbaltummaiņa
• Apēstās olbaltumvielas kuņģī un tievajā zarnā
gremošanas sulu fermenti sašķeļ
aminoskābēs;
• Aminoskābes uzsūcās asinīs un nonāk vispirms
iekšējā vidē, bet pēc tam – šūnās;
• Ribosomās no aminoskābēm rodas
organismam raksturīgās audu olbaltumvielas.

10. Olbaltummaiņa
• Vajadzības gadījumā organisms olbaltumvielas
izmanto arī enerģijas iegūšanai;
• Noārdot olbaltumvielas mitohondrijos, rodas
ne tikai H2O un CO2, bet arī amonjaks, kas
aknās tiek pārvērsts urīnvielā un izvadīts laukā
caur nierēm.

11. Ogļhidrātmaiņa
Ogļhidrāti ir organiskas vielas, kas sastāv
no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa:
• Galvenais enerģijas avots;
• Iedala monosaharīdos, disaharīdos un
polisaharīdos (mono- un disaharīdus sauc
par cukuriem)

12. Ogļhidrātmaiņa
• Izplatītākie monosaharīdi – glikoze, fruktoze
(augļos, ogās); šie saharīdi ātri uzsūcās un ir viegli
izmantojami;
• Apvienojoties 2 monosaharīdu molekulām rodas
disaharīdi, bet apvienojoties vairākām –
polisaharīdi;
• Pazīstamākais polisaharīds ir ciete, daudz cietes ir
kartupeļos, pākšaugos, graudaugos un dārzeņos;
• Dzīvnieku cieti sauc par glikogēnu.
• Ciete un glikogēns var uzsūkties tikai tad, ja iepriekš
sašķeļas glikozē.

13. Ogļhidrātmaiņa
• Glikozes daudzums asinīs ir
nemainīgs, galvenais hormons, kas to regulē ir
insulīns.
• Liekā glikoze insulīna ietekmē pārvēršas
glikogēnā, kas uzkrājas aknās un muskuļos.
• Ogļhidrātus organismā noārdot, rodas tikai
ogļskābā gāze un ūdens.

14. Taukmaiņa
Tauki ir organiskas vielas, kas sastāv no
glicerīna un taukskābēm:
• Gan enerģijas avots, gan šūnu sastāvdaļa;
• Tauku rezerves, kas uzrājas saistaudos, sargā
orgānus no pārvietošanās un mehāniskiem
bojājumiem;
• Zemādas tauki slikti vada siltumu un aizsargā
organismu no atdzišanas.

15. Taukmaiņa
• Tauki atrodas gan augu, gan dzīvnieku
produktos.
• Augu taukus sauc par augu eļļām.
• Apēstie tauki tievajā zarnā sašķeļas taukskābēs
un glicerīnā.
• Taukus organismā noārdot, rodas tikai
ogļskābā gāze un ūdens.

16. Vitamīni
Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskas
vielas, kas nelielā daudzumā vajadzīgas
dzīvības procesu normālai norisei.
Uzdevumi:
• Paaugstina organisma spēju pretoties lipīgām
slimībām;
• Veicina asiņu hemoglobīna veidošanos;
• Nepieciešami daudzos citos procesos.

17. Vitamīni
• Lielākā daļa vitamīnu organismā neveidojas vai
arī veidojas par maz, tādēļ tie katru dienu
jāuzņem ar ēdienu. Dažus vitamīnus ražo
cilvēka zarnu baktērijas;
• Hipovitaminoze – vitamīnu nepietiekamība
(rada nepietiekams un vienveidīgs
ēdiens, slimība, liela fiziska vai garīga slodze);
• Avitaminoze – pilnīga kāda vitamīna trūkums;
• Hipervitaminoze – vitamīnu pārmērība

18. Vitamīni
• Zināmi vairāk nekā 20 vitamīni.
• A vitamīns:
– Nodrošina normālu redzi, ādas un gļotādas
funkcijas, organisma augšanu;
– Ja trūkst, tad rodas “vistas aklums” – stipri
pavājināta redze krēslā;
– Daudz A vitamīna ir olas
dzeltenumā, krējumā, sierā un sviestā.
Burkānos, tomātos, ķirbjos u.c. dārzeņos ir
dzeltenā krāsviela karotīns, kas organismā
pārvēršas A vitamīnā.

19. Vitamīni
• B1 vitamīns:
– Regulē ogļhidrātmaiņu, normalizē CNS un
asinsrites sistēmas funkcijas;
– Daudz raugā un rupjmaizē.
• B2 vitamīns:
– Regulē aknu un CNS darbību;
– Ja trūkst, tad rodas mutes dobuma gļotādas
bojājumi un plīsumi lūpu kaktiņos;
– Raugā, rupjmaizē, olās, pienā, gaļā.

20. Vitamīni
• B6 vitamīns:
– Regulē olbaltummaiņu un NS darbību;
– Aknās, raugā, zirņos, pupās.
• B12 vitamīns:
– Trūkums rada ļoti smagu mazasinību;
– Aknās, olas dzeltenumā, zivīs.

21. Vitamīni
• C vitamīns:
– Pastiprina cilvēka spējas pretoties lipīgām
slimībām, nostiprina asinsvadu sienas, normalizē CNS
darbību;
– Trūkums rada cingu – gļotādas un smaganu iekaisums
un asiņošana, zobu izkrišana, locītavu uztūkšana;
– Upenēs, mežrožu
paaugļos, citronos, kāpostos, kartupeļos;
– Augstā temp., gaismā, gaisa klātbūtnē C vitamīns
strauji sadalās. Tādēļ dārzeņi jātīra un jāsasmalcina
tieši pirms vārīšanas, bet pagatavotais
ēdiens, sagrieztie augļi, dārzeņi un zaļumi pēc iespējas

22. Vitamīni
• D vitamīns:
– Veicina Ca uzsūkšanos, stimulē augšanu un
skeleta attīstību;
– Ja trūkst, tad bērniem rahīts – līkas kājas,
nesamērīgi liela galva un vēders, nepareizas
formas krūškurvis;
– Aknās, olas dzeltenumā, sviestā, sierā;
– Saules staru ietekmē tas veidojas arī cilvēka ādā,
tāpēc mazi bērni regulāri ir jāapsauļo.

23. Vitamīni
Taukos šķīstošie:
– K, E, D, A
Ūdenī šķīstošie:
– Visi pārējie

24. Balastvielas
• Balastvielas ir vielas, kas zarnās nesašķeļas un
neuzsūcas.
• Dārzeņos, augļos, ogās, rupjmaizē.
• Veicina zarnu darbību, saista un izvada indīgās
vielas, kas rodas resnajā zarnā un veic daudzas
citas funkcijas.

25. Neorganisko vielu maiņa

26. Neorganisko vielu maiņa
• Neorganisko vielu – minerālvielu un ūdens
maiņa. Šīs vielas nedod enerģiju, bet organims
bez tām nevar iztikt.

27. Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiski ķīmiski
savienojumi, kas nepieciešami organisma
dzīvības procesos:
• Galvenās m/v –
kalcija, kālija, nātrija, fosfora, magnija un dzelzs
sāļi;
• Kaulu un zobu stiprumam – Ca un P sāļi;
• Asinsrece – Ca sāļu klātbūtnē;

28. Minerālvielas
• Asinīs, limfā un šūnstarpas šķidrumā pastāvīgi
nepieciešams noteikts minerālvielu daudzums;
• Lietojot pilnvērtīgu ēdienu cilvēks apmierina
vajadzību pēc minerālvielām.
• Nepilnvērtīga uztura rezultātā nepieciešams
uzņemt nepieciešamās
minerālvielas, piem., zobu stiprināšanai –
fluora tabletes;
• Vārāmais sāls jālieto pēc iespējas mazāk, jo tas
paaugstina arteriālo asinspiedienu.

29. Ūdens
Ūdens nav uzturviela, bet tā ir ļoti svarīga
uztura sastāvdaļa.
• Cilvēka organismā ūdens daudzums apm. 65%
no ķermeņa masas;
• Bez ēdiena cilvēks var dzīvot gandrīz 2
mēnešus, bet bez ūdens viņš iet bojā dažās
dienās;

30. Ūdens
• Cilvēka organismā ūdens ir visos šķidrumos un
šūnās;
• Ūdenī notiek lielākā daļa ķīmisko reakciju, ar
ūdens palīdzību uzturvielas tiek iznēsātas pa
visu ķermeni, bet nevajadzīgās vielas tiek
izvadītas no organisma;
• Cilvēks pastāvīgi zaudē ūdeni ar:
– Urīnu, sviedriem, izkārnījumiem, izelpoto gaisu.
• Pieaugušam cilvēkam diennaktī jāuzņem apm.
2 litrus ūdens.