1. Vietējo iniciatīvu
attīstība
26.11.2011.

2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS
VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA
KOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASIS
KOPIENA
(VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA
7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS
KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA
4 PRIORITĀTES

3. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ:
• Kopienu fondi;
• Kopienu centri;
• Mikrokredīti;
• Vietējās grantu shēmas;
• LEADER pieeja.

4. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ:
INSTITUCIONĀLAIS FINANSIĀLAIS
Kopienu fondi Kopienu fondu kustība Vietējais / BAPP
Kopienu centri Kopienu Iniciatīvu fonds Vietējais / Oranje
Fonds
Mikrokredīt Latvijas Lauku sieviešu apvienība/ Nacionālais – VHZB
Latvijas Pašvaldību savienība Vietējais
Vietējie granti Latvijas Lauku forums Vietējais / ELFLA / EZF
LEADER pieeja

5. Kas ir kopienas fonds?
I 5

6. Kopiena
cilvēki, kurus vieno
teritorija... Un viens otru
I 6

7. Fonds
Platforma izaugsmei
I
7

8. Kopienas fonds
platforma kopienas
veidošanai, attīstībai
I 8

9. Kopienas fonds
Bezpeļņas/labdarības organizācija (fonds), ko
veido noteiktas teritorijas iedzīvotāji un ir
paredzēts noteiktas teritorijas iedzīvotāju
dzīves kvalitātes uzlabojumam, kā arī palīdz
ziedotājam paveikt labu darbu
I 9

10. Ar ko kopienas
fonds atšķiras no
citām filantropijas
formām?

11. Kopienas fondam
Trīs noteiktas pazīmes
1 2 3
I 11

12. 1
Pastāvīgs ieguldījums /
neaizskaramais kapitāls

13. Neaizskaramais
kapitāls
• Veido ilgtermiņa resursu
kopienai
• Iesaista vietējos ziedotājus
• Apvieno fondus kopīgām
investīcijām
• Investē un aizsargā svarīgāko
• Peļņu izmanto grantos/dotācijās
1 I 13

14. 2
Plašs, elastīgs mērķis

15. Plašs, elastīgs mērķis
Uzrauga un reaģē uz visām kopienas vajadzībām
- Māksla un kultūra
- Ekonomiskā attīstība
- Izglītība
- Vide
- Veselība
2 I 15

16. Plašs, elastīgs mērķis
- Reaģē uz mainīgām vajadzībām
- Atbalsta plaša mēroga vietējās bezpeļņas
aktivitātes un organizācijas
- Atbalsta inovatīvas pieejas
- Darbojas kā katalizators un brokeris
2 I 16

17. 3
Darbs ar donoriem/ziedotājiem

18. Darbs ar donoriem
• Dažādi donori
– Indivīdi un ģimenes
– Uzņēmumi
– Citi fondi
– Valsts iestādes
• ziedojumi dažādiem mērķiem
• ziedojumi jebkurā apmērā
3I 18

19. Darbs ar donoriem
• Pieņem dažādu veidu ziedojumus
• Nodokļu atvieglojumi
3 I 19

20. Kopienas fonds
2
Plašs, elastīgs mērķis
1 3
Darbs ar ziedotāju
Neaizskaramais kapitāls

21. Global prespective 2005
In 2004 - 1175 coummunity foundations
were registered in 65 countries.
About 700 in US, 150 in Canada,
19 in Mexico, 64 in UK,
84 in Germany, 35 in Europe, 19 in Russia.
Community Foundation Global Statuss Report (2005)
I 21

22. Kopienu fondi Latvijā:
• Talsu novada fonds
– (2003, February) 50 000 inhabitants
• Lielvārdes attīstibas fonds
– (2004, February) 7 500 inhabitants
• Alūkstas un Apes novadu fonds
– (2005, April) 25 500 inhabitants
• Valmieras novada fonds
– (2005, July) 60 000 inhabitants
• Madonas novada fonds
– (2006, March) 45 000 inhabitants
• Liepājas novada fonds
– (2007, July) 100 000 inhabitants
22

23. Special features of Latvian CFs
• People who pay annual fee have right to
participate in supervisory boards or councils;
• Supervisory boards or councils have a decision
making function - vote about their donations and
other unrestricted funds;
• Minimal annual fees of 28 – 140 EUR - to ensure
annual funding;
• Takes % from for administration (5 – 10%) and
endowment building (25%)
23

24. The Talsi Region Community Foundation
(February, 2003)
Basic facts
• The first CF in Latvia
• Established by 45 individuals and 4 NGOs
• Covers region of 50 000 inhabitants
• From each donation 10 % -administration; 25 % -
endowment; 65 % - grant competition
• The minimal fee to became a participant of the
council EUR 28
24

25. Sources for endowment
• Campaign “100 Friends of Talsi Region” – minimal donation
28 EUR, donor receives a honourable status of friend
• The first friend – The President of Latvia Vaira Vike –
Freiberga
• Donations via internet charity site www.ziedot.lv
• Other income – 25 % from all donations
Grants awarded
• 2003 - 3 800 EUR for 7 projects (1 call)
• 2004 – 12 300 EUR for 30 projects (5 calls)
• 2005 – 6 000 EUR for 9 projects (2 calls)
• 2006 – 20 000 EUR for 27 projects (2 calls)
• Average grant - 535,87 EUR 25

26. Lielvarde CF (February, 2004)
• The second CF in Latvia
• Established by 14 businesses and 1 individual
• Works in a small town – 7 ,500 inhabitants
• Endowment – 2 142 EUR
• 1 grant competition per year
• Minimal fee to became a participants of the
council 140 EUR per year( 50 % for
unrestricted funds; 50% for endowment ), in
2007 – 29 participants
26

27. Aluksne CF (April, 2005)
• 21 founders (annual fee 28 EUR)
• Minimal fee to became a member of the council 28
EUR
• In 2006 awarded 22 grants for total amount of 17
500 EUR
27

28. Valmiera CF (July, 2005)
• 13 founders
• Minimal fee to became a member of the
council 140 EUR
• In 2006 awarded 38 grants for total
amount of 28 000 EUR
28

29. Keys for the success: Challenges:
• Regular grant competitions • To achieve a significant
amount of endowment
• Transparency
• To develop donor advised funds
• Good image at the local and
national level • To develop other types of
donor services
• Responsible and enthusiastic
board • To cover administrative
expenses from local sources
• Activity and support from
council • To follow the mission
• Good cooperation with donors
and close ties with the
community
• Continuous learning and
knowledge building
(networking)
29

30. Community Centres:
• Programm “Support to the Development of Community
Centres in Regions of Latvia” (2007-2008)
• Community Centre – locally initiated organistaion that has
good cooperation with local government, involves different
local groups in activities and takes part in local decision making
processes
• Functions: - activisation, - animation, - information, - education.
• Supported:
– 2007 – 3 centres;
– 2008 – 6 centres;
• Small scale projects – 4 300 EUR
– Projects – 80% funded, 20% local support.

31. Keys for the success: Challenges:
• Based on local needs • To have support by local
government
• Promotes idea of partnership
• To secure long term support
• Activity and support from and activity
local government
• To keep activities alive
• High level of participation of
local people
• A space for creativity and
development of ideas
31

32. Micro credits
• Contract between Hipotēku Bank and Latvian
Rural Woman Entrepreneurship Support Fund.
• Micro loan (1 500 EUR):
– for 1 year with 5% rate of interest ;
– No need for loan collateral;
– Person has to have 2 guarantees.
• Purpose of use – to start up business or
increase capacity
• 94 groups all over Latvia

33. Local Grant Schemes
• Annual project competitions on local level
– 2nd level government – in some cases on 1st level .
• Financial support - local government;
• Based on earmarked subsidies accepted by local government;
• Applicants - NGOs or non-formal groups;
• Small scale projects – 700 EUR;
• Good start for small organisations and local initiatives!

34. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS GRANTU SHĒMAS
VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA MIKROKREDĪTI
KOPIENU ATTĪSTĪBA KOPIENU CENTRI
4 ASIS
KOPIENU FONDI
KOPIENA
(VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA
7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS
KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA
4 PRIORITĀTES

35. Kas ir Sociālā uzņēmējdarbība?
• Plašāks jēdziens
• Apvieno sabiedrisko labumu un peļņu
SIA SOCIĀLĀ NVO
PEĻŅA UZŅĒMĒJDARBĪBA
• efektivitātes mērījumi sociālam un ekonomiskam
ieguvumam

36. Spilgtākie piemēri
Muhammad Yunus Jeff Skoll
“Grameen bank” • Skoll world forum on social
• Nobel Peace Prize entrepreneurship
• Bangladesh • Skoll foundation

37. Kaimiņu piemēri
USED GOODS CENTER Igaunijā: no 2004 . Gada
darbojas kā pārstrādes un lietoto preču veikals.
Peļņa lietota sociālo un vides projektu atbalstam
MANO GURU kafejnīca Lietuvā: nodarbina
jauniešus, kuri atrodas rehabilitācijas procesā
no psihoaktīvo vielu atkarībām.

38. ziedo mantas
Daļa pārdotas par zemām cenām
Nodibinājuma
“Ideju partneru fonds”
(cilvēki var atļauties lietas, kuras
struktūrvienība citādāk nevarētu atļauties)
8 mēnešu laikā:
18 juridisko personu ziedotāji Daļa tiek ziedotas labdarības
550 privātie ziedotāji organizācijām
Ap 150 anonīmie ziedotāji
???Ls finansiāls atbalsts NVO
??? Ls mantiskos ziedojumos
Peļņa no pārdošanas novirzīti
2. veikals sociāliem projektiem
(minimāli admin.izdevumi)

40. Vēl piemēri
Wooly World – lācēni ar
personību!
http://www.woolyworld.lv
MAMMU
http://www.mammu.lv

41. Grameen principi:
• Mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu
sabiedrību apdraudošu problēmu.
• Mums jāspēj sevi nodrošināt pašam, nevis jādzīvo no
ziedojumiem.
• Investori atgūst naudu, ko tie sākotnēji ieguldījuši, tomēr
nekādas dividendes netiek izsniegtas.
• Kad sākuma investīcijas ir atmaksātas, peļņa paliek pašā
uzņēmumā, lai tas varētu augt.
• Mēs strādājam ar pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.
• Darbinieki saņem tādu algu, kādu tirgū par konkrētu darbu
maksā, bet darba apstākļi ir labāki.
• ...tas tiek darīts ar prieku.

42. LIELBRITĀNIJA
• Sabiedriskā labuma uzņēmumi
• Peļņa tiek investēta atpakaļ uzņēmumā
• Nodokļu atlaides saņem tie, kas sniedz pakalpojumus
izglītības, veselības , labklājības sfērās, nodarbinātības
veicināšanu sociāli mazaizsargātām grupām
• SLU var pretendēt uz nodokļie atlaidēm par ziedotiem,
labdarībā ieguldītiem līdzekļiem

43. POLIJĀ no 2004
• SABIEDRĪBAS INTEREŠU LIKUMS
Statuss, nevis atsevišķa juridiskā forma
• NODOKĻU ATVIEGLOJUMI
uz sabiedrību vērstai darbībai
• PIEEJA MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻIEM
• IZDEVĪGĀKI NOMAS NOSACĪJUMI
valsts unpašvaldības īpašumos

44. IEGUVUMI
• Ceļ sabiedrības labklājības
• Ātrāk un efektīvāk reaģē uz
līmeni
sabiedrības problēmām
• Samazina administratīvos • Attīsta uzņēmējdarbības vidi
izdevumus • Pozicionē Latviju kā vienu no
• Atvieglo valsts uzdevumu sociālās uzņēmējdarbības
soc. pak. sniegšanā līderiem
• Stimulē nodarbinātību • Veicina ekonomisko drošību
• Veicina sociālo iekļaušanos un stabilitāti

45. SOCIĀLĀ
UZŅĒMĒJDARBĪBA
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS
VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA
KOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASIS
KOPIENA
(VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA
GRANTU SHĒMAS
KOPIENU CENTRI
KOPIENU FONDI
7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS
MIKROKREDĪTI
KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA
4 PRIORITĀTES

46. Teritoriālās kohēzijas
izpratne un īstenošanas
iespējas

47. Kas ir teritoriālā kohēzija?

48. Teritoriālās kohēzijas pirmsākums
Pirms Aizsākums diskusijai
par teritoriālo kohēziju
Pieņemta Eiropas
1999.gads Teritoriālās attīstības
perspektīva (ESDP)
Pieņemti vairāki būtiski
Pēc lēmumi (piem.,
izveidots ESPON)

49. Teritoriālās kohēzijas oficiāla atzīšana
Lisabonas līgums
174. pants
Lisabonas līgums Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku
attīstību, Savienība izstrādā un veic
(stājās spēkā darbības, kas stiprina tās ekonomisko,
sociālo un teritoriālo kohēziju.
2009.gada Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas
1.decembrī) ieviesa dažādu reģionu attīstības līmeņa
atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu
teritoriālās atpalicību.
kohēzijas jēdzienu Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta
lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar
rūpniecības restrukturizācija, kā arī
reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga
ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība,
piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu
iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un
pārrobežu un kalnu reģioni.

50. ES mēroga diskusija un dokumenti
• 1999. gads – pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva, paredz uzstādījumus
teritoriālās attīstības sekmēšanai
• 2007.gada maijs – pieņemta ES Teritoriālās attīstības darba kārtība paredz uzstādījumus
teritoriālās attīstības sekmēšanai
• 2007.gada novembris – pieņemta ES teritoriālās attīstības darba kārtības Pirmā
ieviešanas programma
• 2007.gada decembris – dalībvalstu vadītāji paraksta Lisabonas Līgumu, kas ekonomisko
un sociālo kohēziju papildina ar teritoriālo kohēziju
• 2008.gada aprīlis – EK izplata anketu par teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni
Lisabonas līguma kontekstā
• 2008.gada oktobris – EK publicē Zaļo grāmatu “Teritoriālā kohēzija: teritoriālās
daudzveidības priekšrocību izmantošana”, aizsākot plašas dalībvalstu diskusijas
• 2009.gada jūnijs – EK publicē Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo
kohēziju, kurā iekļauti sabiedriskās apspriešanas galvenie rezultāti
• 2009.gada decembris – stājas spēkā Lisabonas Līgums
• 2010.gada jūnijs – apstiprināta ES stratēģija „Eiropa 2020”, atzīst teritoriālās kohēzijas
nozīmīgumu
• 2010.gada novembris – EK publicē Piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un
teritoriālo kohēziju „Ieguldot Eiropas nākotnē”, iekļaujot uzstādījumus Teritoriālās kohēzijas
sekmēšanā Kohēzijas politikas ietvaros
• 2011.gada maijs – plānots pieņemt pārskatīto ES Teritoriālās attīstības darba kārtību,
ievērtējot jaunos izaicinājumus teritoriālajā attīstībā

51. ES diskusiju rezultāti
Netika panākta Panākta
vienošanās par vienošanās par
vienotu teritoriālās principiem, kas
kohēzijas raksturo teritoriālo
definīciju kohēziju

52. Teritoriālās kohēzijas izpratne
Mērķis – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu
attīstību, pamatojoties uz to iezīmēm un resursiem
Pamatprincipi:
• Resursu efektīva izmantošana
• Subsidiaritāte
• Integrēta pieeja
• Nozaru un jomu ciešāka sasaiste
• Sadarbība
• Koncentrācija

53. Kādas ir teritoriālās kohēzijas
īstenošanas iespējas
šobrīd?

54. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi
un iespējas Kohēzijas politikā
ES mērogs Nacionālais mērogs
Kopienas kohēzijas 1.mērķis (konverģence)
stratēģiskās
pamatnostādnes (2006) Teritoriju līdzsvarota attīstība
noteikta kā horizontāla
teritoriālās kohēzijas prioritāte ieviešot ES KF un
sekmēšanai ir jābūt daļai no struktūrfondu aktivitātes
plānotā atbalsta Izveidota un tiek ieviesta
teritoriālai kohēzijai ir jāņem ERAF prioritāte “Policentriska
vērā katras valsts individuālā attīstība”
situācija
Eiropas teritoriālās sadarbības 3.mērķis (teritoriālā sadarbība)
mērķim ir būtiska nozīme
Eiropas teritoriālo mērķu Tiek ieviestas 8 teritoriālās
sasniegšanā sadarbības programmas

55. Prioritāte “Policentriska attīstība”
Mērķis - veicināt valsts policentrisku attīstību
sniedzot atbalstu pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas,
sasniedzamības/pieejamības un pievilcības attīstībai saskaņā ar integrētām
pašvaldību attīstības programmām
55

56. Teritoriālās pieejas priekšrocības
• Dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm
saistītas investīcijas
• Ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas skar vairākas
nozares
• Investīcijas tiek balstītas uz reālām teritoriju
vajadzībām, kas identificētas to attīstības programmās
• Tiek palielināta vietējās plānošanas nozīme, jo tiek
sniegts atbalsts plānošanas dokumentu ieviešanai
56

57. Pašvaldību projektu atlases konkursi
Projektu iesniegumu atlases beigu termiņš
Atbildīgā
2008.gads 2009.gads 2010.gads
iestāde
I II III IV I II III IV I II III IV
3.2.1.2.aktivitāte „Tranzītielu
SM
sakārtošana pilsētu teritorijās”
3.2.1.3.1.apakšaktivitāte
„Satiksmes drošības uzlabojumi SM
apdzīvotās vietās ārpus Rīgas”
3.5.1.1. aktivitāte
„Ūdenssaimniecības infrastruktūras
VidM
attīstība aglomerācijās ar cilvēku
ekvivalentu lielāku par 2000”
3.5.2.1.aktivitāte „Pasākumi
centralizētās siltumapgādes
EM
sistēmu efektivitātes
paaugstināšanai”
3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas un
reģionālas nozīmes attīstības
RAPLM
centru izaugsmes veicināšana
līdzsvarotai valsts attīstībai”
57

58. Integrēto projektu piemēri
Jelgavas Prioritāte: Projekts: Atbalstītās darbības:
pilsētas Pilsēta ar Transporta
dome mūsdienīgu un infrastruktūras 1. Lielās ielas posma rekonstrukcija
ilgtspējīgu dzīves sakārtošana satiksmes
vidi drošības paaugstināšanai 2. Komunikāciju rekonstrukcija vai jaunu
un pilsētas centra un izbūve (t.sk. esošo ūdensvada ārējo tīklu un
apkārtējo teritoriju to atzaru pilna rekonstrukcija ielas sarkano
sasniedzamības līniju robežās, jaunu ūdensvada ārējo tīklu un
uzlabošanai to atzaru izbūve, jaunu virszemes hidrantu
izbūve; esošo / jaunu kanalizācijas ārējo tīklu
izbūve posmā starp Atmodas ielu un Māras
ielu, paredzot kanalizācijas izvadus uz visām
zemes vienībām, lietus ūdens kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija un drenāžas ierīkošana)
(ielu sakārtošana + inženierkomunikācijas)
Valmieras Prioritārās darbības Projekts: Atbalstītās aktivitātes:
pilsētas jomas: Matīšu šosejas
dome • „Infrastruktūra” rekonstrukcija 1. Matīšu šosejas rekonstrukcija posmā no
Rīgas ielas līdz Valmieras pilsētas robežai
• „Uzņēmējdarbība”
2. Paplašinātu ražošanas telpu izbūve
Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubatora
darbības nodrošināšanai
(ielu sakārtošana + uzņēmējdarbības
infrastruktūras paplašināšana)
58

59. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi
un iespējas Kopējā lauksaimniecības politikā
ES mērogs Nacionālais mērogs
Kopienas stratēģiskās Lauku attīstības programmas
pamatnostādnes lauku 3.ass vērsta uz dzīves
attīstībai (2006) kvalitātes uzlabošanu lauku
teritorijās un ekonomikas
ES lauku attīstības programma dažādošanu
var sekmēt teritoriālo kohēziju
Atsevišķas Lauku attīstības
programmas aktivitātes tiek
ieviestas saskaņā ar LEADER
pieeju

60. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa
reģioniem un LAP asīm
ZM dati, 2010.gada 10.decebris

61. Trūkumi līdzšinējā teritoriālā atbalsta
īstenošanā
• Sadrumstalots un nekoordinēts atbalsts
• Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu
īstenošanai
• Atsevišķos gadījumos formāli pielietoti teritoriālie principi
un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta
pasākumos
• Atbalsta projekti nav vērsti uz ienākumu gūšanu ilgākā
laika periodā
• Mazs uzsvars uz uzņēmējdarbības stimulēšanu un
nodarbinātības celšanu

62. Kādas ir teritoriālās kohēzijas
īstenošanas iespējas
nākotnē?
Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību
redzējums?

63. ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020
TA 2020 – ES līmeņa politisku uzstādījumu dokuments
teritoriālās kohēzijas īstenošanai
Vērsts uz:
– Dažādu teritoriju lielāku ieguldījumu kopējo ES prioritāšu
īstenošanā
– Ciešāku sadarbību starp teritorijām, mijiedarbību starp politikām,
teritoriālo aspektu ievērtēšanu nozaru politikās
– Teritoriālās daudzveidības atzīšanu un vietējās identitātes
stiprināšanu
– Teritoriālā potenciāla atraisīšanu un optimālu izmantošanu
– Teritoriālo solidaritāti
– Place based pieejas plašāku izmantošanu

64. ES izaicinājumi
• Globalizācija/ekonomiskā krīze
• ES integrācija/reģionu savstarpējā atkarība
• Demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi
• Izolētās teritorijas, kas ietver ievainojamas sociālās
grupas
• Izaicinājumi enerģētikas jomā
• Klimata izmaiņas
• Bioloģiskās daudzveidības zudums, ievainojamā daba
un kultūras mantojums

65. ES prioritātes
• Policentriska un līdzsvarota teritoriālā attīstība
• Kompleksa attīstība pilsētās, laukos, reģionos
• Teritoriālā savienojamība – transports, IKT, enerģētika
• Teritoriālā sadarbība pārrobežu un transnacionālajos
reģionos
• Globālā konkurētspēja, balstoties uz spēcīgu vietējo
ekonomiku
• Reģionu ekoloģisko un kultūras vērtību saglabāšana

66. Politiku rekomendācijas
• Teritoriālo dažādību atzīšana un ievērtēšana
veidojot un īstenojot politikas
• Dažādu nozaru un jomu ciešāka sasaiste
• Teritoriālās ietekmes analīze un uzraudzība

67. TK ieviešanas mehānismi (I)
ES līmenī
• Veicināt teritoriālo attīstību ar fondu atbalstu
• Nodrošināt teritoriālās attīstības novērtēšanu un
uzraudzību
• Nodrošināt metodoloģisku atbalstu un zināšanu apmaiņu
politiku veidošanā un uzraudzībā
• Veicināt politiku veidošanu balstoties uz faktiem un analīzi
• Organizēt ikgadējas konferences par teritoriālās attīstības
jautājumiem

68. TK ieviešanas mehānismi (II)
Pārrobežu, transnacionālā, starpreģionu līmenī
• Atvieglot projektu ieviešanas nosacījumus
• Sekmēt teritoriālo plānošanu ilgtermiņā (makro-reģionu
stratēģijas)
• Sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu

69. TK ieviešanas mehānismi (III)
Dalībvalstu līmenī
• Izstrādāt integrētas attīstības stratēģijas un piemērotus
atbalsta pasākumus
• Iekļaut teritoriālās kohēzijas principus plānošanas
dokumentos
• Veikt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību
• Nodrošināt datu apkopošanu un uzraudzību reģionālā
iedalījumā

70. Kādas ir teritoriālās kohēzijas
īstenošanas iespējas
nākotnē?
Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi?

71. Teritoriju specifisko jautājumu risināšana KP
ietvaros
• ES fondu plānošanas dokumentos jāparedz pilsētu
atbalsta pasākumi
• Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem
pilsētās un lauku teritorijās
• Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām
ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un
makroreģionu stratēģijām
• Jāsaglabā un jāstiprina teritoriālā sadarbība

72. Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEDER
pieejas pārņemšana
• KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu iesaiste
– t.sk., vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības
• KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja,
– piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas,
finansējuma apjoms)
– padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem
• Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas izstrādātas
teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu
• Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa
mērķiem
• Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta
lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros

73. Kādas ir teritoriālās kohēzijas
īstenošanas iespējas
nākotnē?
Kādas ir iespējas Latvijā?

74. Vietējās attīstības programmas – pamats
teritoriālai attīstībai
Attīstības programmu loma:
• Apzināti attīstības resursi
• Noteikta skaidra nākotnes izaugsmes vīzija, prioritātes,
specializācija
• Komplekss atbalsts noteikto prioritāšu īstenošanai
• Ieguldījumi nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”

75. Pilsētu attīstības vīzijas

76. Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji
(LIAS 2030)
50
• kāpināt attīstībā atpalikušo 2013.g.
40
reģionu attīstības tempu, lai 2030.g.
maksimāli pietuvotos valsts 30
vidējā IKP līmenim, sekmējot 20
reģionālo atšķirību 10
samazināšanos 0
H o rv ā tija
G rie ķ ija
Z v ie d rija
S lo v ā k ija
N īd e rla n d e
M a lta
L a tv ija
Ig a u n ija
U n g ā rija
Īrija
V ā c ija
L ie tu v a
Itā lija
A u s trija
S lo v ē n ija
B u lg ā rija
P o lija
R u m ā n ija
L ie lb ritā n ija
B e ļģ ija
P o rtu g ā le
Č e h ija
F ra n c ija
S p ā n ija
D ā n ija
S o m ija
• veicināt policentrisku
apdzīvojuma struktūru,
saglabājot pilsētu/ lauku
iedzīvotāju attiecību 70/30
• ierobežot Rīgas plānošanas
reģiona iedzīvotāju īpatsvara Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās
2008.gada sākumā
palielināšanos
Iedzīvotāju blīvums plānošanas reģionos
2008.gada sākumā

77. Teritoriālās attīstības perspektīva
Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības
veicināšanai
Apdzīvojuma struktūra Nacionālo interešu telpas

78. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011-2017
Reģionālās politikas vidēja termiņa rīcības virzieni:
• Teritoriju atbalsta pasākumi
– finansiāli un fiskālie
– vietējās/reģionālās attīstības prioritātes
– pakalpojumu “grozs”
• Pašvaldību rīcībspēja/autonomija
– pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšana un dažādošana
– pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbībā
• Reģionālās inovācijas sistēmas veidošana
– teritoriju specializācija
– sadarbība starp izglītības un zinātnes institūcijām, uzņēmējiem un
vietējās pārvaldes institūcijām

79. Nepieciešamās rīcības
Nodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030
noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām, t.sk.:
• izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta
programmas
• dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās
attīstības stratēģijas un iniciatīvas
• atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem,
programmu ietvaros novirzīt atbalstu:
– uzņēmējdarbības vides attīstībai
– mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām
– publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem