2. • Terminoloģija – valodniecības nozare, kas pētī un veido
terminus, terminu kopumus (kādā zinātnes, mākslas vai
tehnikas nozarē) un nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un
praksi.
• Termins – vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu
jēdzienu (piem., kādā zinātnes, mākslas vai tehnikas nozarē)
un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
3. Nozares terminoloģija
♦ LZA Terminoloģijas komisija (TK)
http://termini.lza.lv
∗ LZA Terminoloģijas apakškomisijas
# “Informācijas un dokumentācijas
terminoloģijas apakškomisija” (ID TAK)
http://termini.lza.lv/article.php?id=43
♦ Valsts valodas centrs http://www.vvc.gov.lv
♦ LNB un nozares terminoloģija
http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/nozares-terminologija
4. LZA TK
• Latviešu valodas terminoloģijas izstrāde
• Nozares terminoloģijas izstrāde -
I posms — nozares terminu apkopošana
II posms — nozares terminu sistēmas izstrāde
• augšējais līmenis — Terminoloģijas komisija (TK);
• vidējais līmenis — Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas
komisija (TSK);
• apakšējais līmenis — Nozares terminoloģijas komisija jeb
apakškomisija (TAK)
III posms — nozares terminu apstiprināšana
5. Valsts valodas centrs (VVC)
• VVC http://www.vvc.gov.lv
• 2009.g. Valsts valodas centram pievienota valsts
aģentūra "Tulkošanas un terminoloģijas centrs"
6. LNB un nozares terminoloģija
• „Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas
apakškomisija” (ID TAK) http://termini.lza.lv/term.php
Tiešsaistes terminu banka: arhīvi, bibliotēkas, muzeji
http://termini.lnb.lv/mab/
AkadTerm http://termini.lza.lv/term.php
EuroTermBank http://www.eurotermbank.com
Valsts valodas centra terminu datubāze internetā http
://www.vvc.gov.lv
ODLIS : Online Dictionary for Library and Information
Science
http://www.abc-clio.com/ODLIS/odlis_A.aspx
Terminoloģijas portāls (bibliotēkzinātne) http
://termini.letonika.lv
7. Daži piemēri no izdevuma “ISBD : Starptautiskais
standartizētais bibliogrāfiskais apraksts” skaidrojošās
vārdnīcas (2008.)
• Apakšsērija (Subseries) – sērija, kas ir galvenās sērijas daļa. Apakšsērijai var
būt galvenās sērijas nosaukumam pakārtots nosaukums. Apakšsērijas var būt
numurētas.
• Bibliogrāfiskais apraksts (Bibliographic description) – bibliogrāfisko datu
kopums resursa ierakstam un identificēšanai.
• Divvirzienu ieraksti (Bi-directional records) - ieraksti vairākās valodās
kreislabajā un labkreisajā rakstībā.
∙ Dokuments (Document) sk. Resurss
∙ Publikācija (Publication) sk. Resurss.
8. ∙ Resurss (Resource) – fiziska vai virtuāla entītija ar intelektuālu un/vai
māksliniecisku saturu, kas iecerēta, izgatavota un/vai izdota kā viena vienība,
kura ir atsevišķa bibliogrāfiskā apraksta pamatā. Resursi ir teksts,
mūzika, notis, nekustīgi un kustīgi attēli, grafikas, kartes, skaņu ieraksti un
videoieraksti, elektroniskie dati un programmas, ieskaitot sērijveida
publikācijas.
∙ Resurss kopumā (Whole resource) – entītija, kas ietver pašu resursu, tā
ietveri, dokumentāciju un papildmateriālu tādā formā, kādā šī entītija
producēta un/vai izdota/izlaista kā vienība un kura veido atsevišķa
bibliogrāfiskā apraksta pamatu.
∙ Iespiests resurss (Printed resource) – ar neapbruņotu aci lasāms resurss vai
vājredzīgiem domāts resurss reljefā formā, ieskaitot resursus ierobežotai
izplatīšanai vai tirgošanai pēc pieprasījuma.
• Vairākdaļu resurss (Multipart resource) – resurss, kas veidots no atsevišķām
daļām un iecerēts, radīts, realizēts vai kārtots kā viens veselums. Vairākdaļu
resursi var būt vairākdaļu monogrāfiskie resursi vai seriālizdevumi.
9. • Turpinājumresurss (Continuing resource) – resurss, ko laiž klajā, paredzot
turpināt neierobežotu laiku. Turpinājumresursiem pieskaitāmi seriālizdevumi
un integrētie resursi turpinājumos.
• Integrētais resurss (Integrating resource) – resurss, ko papildina vai kurā
ievieš izmaiņas ar resursā integrētiem (nevis atsevišķi pastāvošiem)
atjauninājumiem. Integrētie resursi var būt pabeigti vai turpināti. Integrēto
resursu piemēri – atjaunināmi neiesieti izdevumi un atjaunināmas tīmekļa
vietnes.
• Resurss ar iepriekš noteiktām robežām (Finite resource)
∙ Seriālizdevums (Serial) – turpinājumresurss, kas iznāk atsevišķos secīgos
laidienos vai daļās, parasti ar numerāciju, un kuru paredzēts turpināt
neierobežoti ilgi. Seriālizdevumi ir, piemēram, žurnāli, elektroniskie žurnāli,
adrešu grāmatas turpinājumos, gadagrāmatas, laikraksti un monogrāfiju
sērijas.
10. • Periodisks izdevums (Periodical) – seriālizdevuma veids, publicēts ar
regulāriem intervāliem, biežāk nekā reizi gadā; parasti ietver atsevišķus
rakstus.
• Tête-bêche (Tête-bêche) – iesējuma forma, kurā viens teksts sākas izdevuma
priekšpusē, bet otrs – aizmugurē; teksti novietoti apgrieztā stāvoklī viens pret
otru.
• Žurnāls (Journal) – termins, ar ko bieži apzīmē periodiskus izdevumus,
konkrēti – zinātnisko periodiku.
11. Daži piemēri no izdevuma “AACR: Angļu un
amerikāņu kataloģizācijas noteikumi” skaidrojošās
vārdnīcas (2005.)
• Aprakstvienība (Item) - dokuments vai dokumentu kopums jebkurā fiziskā
formā, kas izdots, laists klajā kā vienība vai uzskatāms par vienību un kas
veido bibliogrāfiskā apraksta pamatu.
• Bibliogrāfiskais resurss (Bibliographic resource) - darba vai aprakstvienības
satura izteiksmes vai manifestācijas/ fiziskā iemiesojuma forma, kas ir
bibliogrāfiskā apraksta objekts. Bibliogrāfiskais resurss var būt tverams vai
netverams.
• Ieraksts (Entry) – loģisks noteiktā secībā kārtotu elementu grupējums, kas
kopā veido vienu informācijas vienību, ko šādā veidā iekļauj kartotēkā,
sarkastā, katalogā u.tml. Sk. arī Aprakstgalva
• Ietvere (Container) -jebkāda resursa (aprakstvienības), tā daļas vai to grupas
tilpne, kas ir fiziski atdalāma no ietveramā materiāla (piemēram, apvāks,
albums, futrālis, kārba vai audiodisku mape ir ietvere, bet kasete vai kasetne –
nav).
12. • Muguras nosaukums (Spine title) - nosaukums, kas minēts uz
aprakstvienības muguras. Sk. arī Grāmatsējēja dotais nosaukums, Vāka
nosaukums.
• Papildtitullapa (Added title page) - titullapa, kas atrodas pirms vai aiz
pamattitullapas. Papildtitullapa var būt vispārīgāka (piemēram, sērijas
titullapa) vai vienādi nozīmīga ar titullapu (piemēram, titullapa citā valodā). Sk.
arī Sērijas titullapa.
• Prettituls (Half title) - lapā pirms titullapas minētais izdevuma nosaukums.
• Rekto (Recto) - 1. Lappuse, parasti ar nepāra numuru, grāmatas atvēruma
labajā pusē. 2. Drukātas lapas puse, kura paredzēta lasīšanai vispirms.
13. • Unificētais nosaukums/vienveidotais nosaukums (uniform title). 1. Īpašais
nosaukums darba identificēšanai kataloģizācijas nolūkā. 2. Īpašais
nosaukums darba aprakstgalvas atšķiršanai no cita darba aprakstgalvas. 3.
Vispārpieņemtais kopnosaukums autora, komponista, institūcijas vairāku
darbu vai vairāku darbu fragmentu apvienošanai (piemēram, kopoti raksti,
atsevišķi darbi īpašā literārā vai mūzikas formā).
• Verso (verso). 1. Lappuse, parasti pārnumura, grāmatas atvēruma kreisajā
pusē. 2. Iespiestas lapas puse, kura paredzēta lasīšanai kā otrā.
• Vispārpieņemtais nosaukums (conventional name). No īstā vai oficiālā
atšķirīgs nosaukums, pēc kura atpazīstama institūcija, vieta vai fakts.
14. Citi termini
• grāmata – latviešu valodā vārds grāmata sākotnēji apzīmēja rakstītu
baznīcas grāmatu un ienāca līdz 13. gadsimtam ar krievu valodas
starpniecību no grieķu valodas. No 15. gadsimta par grāmatu uzskata
neperiodisku iespieddarbu kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām
(ne mazāks par 3 iespiedloksnēm, tas ir; 48 lappuses). Parasti grāmata ir
pabeigts teksts, izteikts ar rakstu zīmēm vai attēliem. Rituļa
formā grāmatas bija Ēģiptē, Romā, Grieķijā, kodeksa formā ieviesās
viduslaikos. Grāmatu iespiešana aizsākās 11. gadsimtā Ķīnā; Eiropā
izgudrota 15. gadsimtā uz jauniem pamatiem. Mūsdienās par grāmatu tiek
uzskatīti arī elektroniskie informācijas nesēji.
• dokuments – jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada,
saņem un uzglabā jebkura LR valsts pārvaldes institūcija, valsts un
pašvaldības iestāde, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība un uzņēmējsabiedrību
apvienība, kā arī sabiedriskā un reliģiskā organizācija vai fiziskā persona.
15. • Konsultācija
1. Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists
(piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
2. Papildu nodarbība, kurā mācību iestāde skolēniem, studentiem vai
kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
3. Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
• Grāmatas etiķete - grāmatas mugurai vai vākam pielīmēta lapiņa ar šifru.
• Plaukts - plaukteņa un skapja daļa – horizontāla plāksne, uz kuras novieto
iespieddarbus un citus dokumentus.
• Plauktenis - vaļēju bibliotēkas plauktu savienojums vairākos stāvos. Plaši
izmanto vienpusīgos un divpusīgos (ar plauktiem abās pusēs).
• Šifrs – nosacītu zīmju (burtu, ciparu) vai to kombināciju kopa, kas rāda
iespieddarba vai cita dokuemnta atrašanās vietu plauktā. Tās struktūra
atkarīga no bibliotēkas fonda kārtojuma veida
• Kataloga indekss (bibl.) - pilns indekss vai tā sastāvdaļa, kas norāda kataloga
nodaļu, kurā ievietojama attiecīgā kataloga kartīte
16. Diskusijas ID TAK
Piemēram,
• Izsniegums vai patapinājums (Lending) - Patapinājums, kas arī atbilst
autortiesību likumā lietotajai terminoloģijai
• Piekļūstamība (Accessibility) - Dokumentu pieejamība un piekļuves ērtums,
ko nodrošina likumīga autorizācija un meklēšanas līdzekļu esamība
• Pieejamība (Availibility) - pakāpe, kādā informācijas un dokumentācijas
organizācija faktiski piedāvā materiālus, aprīkojumu vai informācijas
pakalpojumus informācijas lietotājam vajadzīgajā laikā
• Prioritārais nosaukums, vārds (Prefered title, name) - vārds/nosaukums vai
tā forma, kas izvēlēta kā pamats autorizētajam piekļuves punktam.
• Ieteicamais termins (Preferred term) -Termins, kas noteikta jēdziena
izteikšanai atzīts par visvairāk atbilstošo. Valodniecības pamatterminu
skaidrojošā vārdnīca (2007.)
• Lietotais termins (Preferred term) - ISO 5127:2005
17. • Lasītājs- lietotājs (user) - Ir ikviena juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto
bibliotēkas pakalpojumus/ pakalpojumu saņēmējs.
Baibas Sporānes piezīme: bibliotēkzinātnes un praktiskā bibliotēku darba laukā
lietojam terminu „lietotājs” (termins „lasītājs”, protams, nav aizliegts termins, tikai
novecojis (kļuvis par šauru, ir jēdzieniski mazietilpīgs) attiecībā pret personības un
bibliotēkas saskarsmes procesu), jo cilvēki bibliotēkā vairs nenodarbojas tikai un vienīgi
ar lasīšanu, bet izmanto visu plašo bibliotēkas un informācijas pakalpojumu spektru,
tātad LIETO bibliotēku kā informācijas un atmiņas institūciju. Termins „lietotājs” ir termina
„lasītājs” mūsdienu IKT laikmeta versija, postmodernā cilvēka izpausmju precīzāks
apzīmējums.
Andris Vilks – ne lasītājs – ne lietotājs – ne klients, bet - dalībnieks (LBB 15.
konferencē, 2012.)
