Saliekamais dzelzsbetons

1. MŪSDIENU SALIEKAMO DZELZSBETONA
KONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANA UN
RAŽOŠANA
26.04.2013.

2. 1. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju pielietojums mūsdienu
būvniecībā, būvkonstrukciju darbības principi un tipiskie
savienojuma mezgli un risinājumi.
Lektors: būvinženieris Kaspars Kurtišs, SIA „K Forma”
2. Saliekamā dzelzsbetona tehniskā projekta būvkonstrukciju
sadaļas un detalizācijas sadaļas izstrāde saskaņā ar profesionālo
standartu LBPA-PS-001:2012.
Lektors: būvinženieris Margots Pētersons, SIA „Taris Rīga”
3. Saliekamā dzelzsbetona ražošanas iespējas Latvijā
Lektori: būvinženieris Jānis Šiliņš SIA „Consolis Latvija”
būvinženieris Vilnis Vilkājs SIA „Skonto Prefab”
4. Pieredze un nacionālās īpatnības projektos Zviedrijā, Somijā,
Igaunijā un Krievijā.
Lektori: būvinženieris Uldis Voiska SIA „DWG”,
būvinženieris Kaspars Kurtišs, SIA „K Forma”

3. Uldis Voiska “DWG”
Reālā pieredze:
Būvkonstrukciju (saliekamais dz/b) projektēšanas prakse Zviedrijā (sākot ar 2008.
gadu), Somijā (sākot ar 2009. gadu), un Igaunijā (laika posmā no 2001-2002 gadam).gadu), Somijā (sākot ar 2009. gadu), un Igaunijā (laika posmā no 2001 2002 gadam).
Zviedrijā izstrādājam TP (tehniskais projekts) un DR (darba rasējumi).
Somijā izstrādājam tikai DR.
Igaunijā stažējos vienā no „Consolis Latvija” meitas uzņēmumiem „Betoonelements”
(saliekamā dz/b rūpnīca), kā projektētājs laika posmā no 2001-2002 gadam.

4. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
Veicamais darbu apjoms, jeb standarta pakete (ražotājs – LV rūpnīcas):
1. TP (tehniskais projekts) – statiskais aprēķins un slodzes uz pamatiem (aprēķina( p j ) p ķ p ( p ķ
programmas Lira un StruSoft); grafiskā daļa; atskaites par kvalitātes pārbaudi priekš SWE,
statusu maiņa FA; FC; AB; sapulces un komunikācija starp projektētājiem, jeb projektu
vadība.
2. DR (darba rasējumi) – detalizēti rasējumi priekš LV rūpnīcām; standarta un nestandarta
ID specifikācijas rūpnīcām; atskaites par kvalitātes pārbaudi priekš SWE.

5. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
Atbildības :
Būtībā tiek izstrādāts TP, kas neskar pamatus. Attiecīgi zviedri izstrādā TP pamatiem, pēc, p g p , p
mūsu iedotām slodzēm. Tādējādi mūsu atbildība ir statiskais aprēķins, jeb ēkas stabilitāte.
Bet pirms visa tā zviedri, kā izejas datus dot A daļu un K daļu, kur ir noteikti konstrukciju
veidi un to dimensijas (principā K daļa, ko ir izstrādājuši zviedri ir sagatavota tādā stadijā,
lai varētu uzsākt saliekamā dz/b TP izstrādi; piem.; sienu elementu dalījums, marķējums,
mezgli u t t )mezgli, u.t.t.).
Parasti zviedru konstruktors, kas projektē pamatus veic statiskā aprēķina pārbaudi un
attiecīgi saskaņo Tas pats arī veic grafiskās daļas pārbaudiattiecīgi saskaņo. Tas pats arī veic grafiskās daļas pārbaudi.
DR izstrāde – pilnībā mūsu atbildība (ir gadījumi, kad arī tos pārbauda
i d tti ī i k )zviedru puse un attiecīgi saskaņo).

6. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
TP izstrāde :
1. Izejas dati – A (AR) un K (BK) daļas, kā arī inženiertīkli (EL; AVK; ŪK), kas jāparedz
gatavos elementos.
Sākumposms, jeb pirmie projekti - izejas datiem nesaprotama grafiskā daļa (piem.:
apzīmējumi, lapu numerācija, mezglu grafiskais izskats, iztrūkst asis, ailu augstumi
uzrādīti AR plānos, protams, visa informācija zviedru valodā).

7. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
TP izstrāde :
2. Statiskais aprēķins – Zviedrijā jārēķina saskaņā ar Eirokodu un nacionālajiem
pielikumiem, jeb BFS 2011:10; EKS 8, kas nemitīgi tiek papildināts.
Mēs izmantojam LIRA (sākotnēji), vai StruSoft FEM Design (SWE programma).

8. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
TP izstrāde :
3. Grafiskā daļa – galvenais ir uzbūvēt bez montāžnieku jautājumiem, bet ir nianses.
Galvenā nianse Zviedrijā – pastāv vienota sistēma, vai standarts, kā rezultātā visi rasējumi
izskatās pēc vienota stila (A1; A3 formāti, rakstlaukums, shematisks attēlojums pie
rakstlaukuma, vienādi apzīmējumi (gan „hatch”, gan elementu marķējumi), lapu
numerācija. Rezultātā visām ieinteresētām pusēm, kas iesaistītas būvniecības procesā ir
viena valoda” Tas protams ir sasniegts vairāku gadu garumā bet tam ir ļoti efektīvs„viena valoda . Tas, protams, ir sasniegts vairāku gadu garumā, bet, tam ir ļoti efektīvs
rezultāts.
Izstrādājot, mūsu standartu attiecībā uz grafisko daļu, vēlējāmies ielikt labāko noIzstrādājot, mūsu standartu attiecībā uz grafisko daļu, vēlējāmies ielikt labāko no
zviedriem, bet diskutējot savā darba grupā sapratām, ka tad būtu jāmaina arī monolītais
dz/b, metāls un citas sadaļas, kas uz doto brīdi nebūtu iespējams, jo
prasītu daudz diskusiju, attiecīgi arī laiku.

9. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
TP izstrāde :
3. Kvalitātes pārbaude – „cheklistes”.

10. Uldis Voiska “DWG”
Zviedrija
Citas svarīgas lietas, salīdzinot ar LV :
1. Termiņi
2. Kvalitāte, jeb DR precizitāte (nav pielaides)
3. Grafiskā daļa (A1; A3 formāti, rakstlaukums, shematisks attēlojums pie rakstlaukuma,
vienādi apzīmējumi (gan „hatch”, gan elementu marķējumi), lapu numerācija)
4. Nepastāv konstruktoru sertifikācija (darbojas apdrošināšanas princips)
5 Rasējumu statusi projekta realizācijas laikā (FA; FC; AB)5. Rasējumu statusi projekta realizācijas laikā (FA; FC; AB)
6. Konstruktori ir atbildīgi piemēram par skaņas izolāciju, aukstuma tiltiņiem, balkona
konstrukciju (slīpums, invalīdu prasības, virsmas prasībām), ja nevienā citā sadaļā tas
nav atrunāts.
7. EL uzdevums ar „atslēgām” (arī darbojas sava sistēma)

11. Uldis Voiska “DWG”
Somija
1. Tiek izstrādāti tikai DR
2. EL

12. Uldis Voiska “DWG”

13. Uldis Voiska “DWG”

14. Uldis Voiska “DWG”

15. Uldis Voiska “DWG”
Igaunija
1. TP izstrāde līdzīgi kā Latvijā
2 DR ti k i t ādāti āk i f ā ij ( i ē ļ il2. DR tiek izstrādāti ar mazāku informāciju (piemēram, nav paceļamo cilpu
stiegrojums, jāvadās pēc piegādātāja kataloga)

16. Kaspars Kurtišs “K Forma”
Krievija
1 TP izstrāde līdzīgi kā Latvijā projekta noformējums saskaņā ar GOST standartiem1. TP izstrāde līdzīgi kā Latvijā, projekta noformējums saskaņā ar GOST standartiem.
2. DR tiek izstrādāti tādā pašā detalizācijas pakāpē kā Latvijā.
3. Projekta koordinators un atbildīgais inženieris – GIPs (Galvenais projekta
inženieris). Visi projekta risinājumi jāsaskaņo ar viņu.
4. Uz projekta ekspertīzi jāiesniedz arī ēkas statiskais aprēķins – aprēķina sastāvs un
saturs analogs kā Latvijā. Konkrēts standarts nav definēts, aprēķina noformējums un
j i k t i ž i i āapjoms ir katra inženiera ziņā.

17. Kaspars Kurtišs “K Forma”
Krievija
Galvenās atšķirības no Latvijas un Skandināvijas:
1 St ikt īb i t ēti i j kt d k tā ij f ēj k ā GOST1. Strikta prasība pieturēties pie projektu dokumentācijas noformējuma saskaņā ar GOST
standartiem, tai skaitā rasējuma rakstlaukumi, tekstu burti un izmēru ķēdes.
2 S li k d l b t k t k ij ž š i i t j t l t ē ij2. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošanai izmanto jau gatavas elementu sērijas
(kolonnas, rīģeļi, saspriegtās plātnes). Jebkuras atkāpes no šiem standarta katalogiem
paredz speciālu elementu slodžu pārbaudes. Parasti šīs slogojuma shēmas lūdz izstrādātp p p g j
projekta autoram. Shēmu princips un apraksts saskaņā jau ar esošo konstrukciju
slogojuma standartiem un norādījumiem, kur ir atrunāti galvenie principi.

18. Kaspars Kurtišs “K Forma”
Krievija
Dažas nianses, kas jāņem vērā izstrādājot DR:
1 P bl āti ki k kt l kt īb it k ikā ij d i1. Problemātiski saņem korektu elektrības un citu komunikāciju uzdevumu sienu
elementiem.
2 Jā ē ā tšķi īb i t i t k t k ij ēķi S i d i2. Jāņem vērā atšķirības veicot saspriegtu konstrukciju aprēķinus. Sasprieguma zudumi un
koeficenti ir atšķirīgi nekā pēc EC. (СП 52-102-2004 ПРЕДВАРИТЕЛЬНО НАПРЯЖЕННЫЕ
ЖЕЛЕЗОБЕТОННЫЕ КОНСТРУКЦИИ).
3. Rūpnīcu vēlme maksimāli neizmantot jau gatavās ražotās ieliekamās detaļas, bet,
saskaņā ar inženiera skicēm un aprēķiniem izgatavot detaļas pašiem.ņ p ķ g ļ p

19. Paldies par uzmanību !