SlideShare uma empresa Scribd logo
1 de 31
JAUNATNES POLITIKA UN
LĪDZDALĪBA
1.   Ko valsts dara jaunatnes labā?
2.   Kas ir jaunatnes organizācijas?
3.   Kā jaunieši var ietekmēt lēmumus Saeimā?
4.   Kādas ir jauniešu tiesības?


                  Jauniešu Saeima
                  Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
JAUNATNES POLITIKA

Jaunieši, jaunatnes politika nav nekas šausmīgs,
ierobežojošs vai nesaprotams. Tā ir patstāvīga
valsts politikas joma, kura rūpējas par jūsu
dzīves kvalitāti.

Valsts politikas dokumentos – likumā,
pamatnostādnēs un programmās – ir noteikts,
ko valsts institūcijas var darīt jūsu labā.
JAUNATNES POLITIKA
Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis izmantot potenciālu,
kas ir ikvienā no jums, jo tieši no jums ir atkarīga tuvāka
un tālāka nākotne. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai jūs kļūtu
par aktīviem sabiedrības locekļiem.

Latvijas jaunatnes politika rada nosacījumus, lai jums
būtu iespēja iesaistīties jaunatnes organizācijās, iniciatīvu
grupās, brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un
kultūras dzīvē, izkopt tādas spējas kā uzņemties iniciatīvu,
pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē.
Ko jaunatnes labā dara valsts?

Valsts rūpējas, lai jaunatnes politika darbotos
„kā ieeļļots mehānisms”, t.i. veidotu izpratni par
jauniešu spējām un vajadzībām, veicina
sadarbību starp jums un pašvaldībām, rūpējas,
lai tie, kas darbojas jaunatnes politikā, darbotos
saskaņoti, kā arī lai jaunatnes politikā attīstītu
starptautisko sadarbību.
Jaunatnes politikas pamatprincipi
                          • iesaistīt jūs – jauniešus - apspriest un uzlabot tos
      līdzdalība            lēmumus, kas ietekmē jaunatnes politiku;

    informācijas          • rūpēties, lai jums būtu pieejama informācija par
     pieejamība             savām izaugsmes iespējām;

                          • nodrošināt, lai ikvienam no jums ir tiesības un iespējas
vienlīdzīgas iespējas       piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un
                            ekonomiskās aktivitātēs;

  jauniešu interešu       • plānojot jauniešu politiku, izvērtēt un ņemt vērā
     ievērošana             jūsu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

labvēlīgi ekonomiskie
                          • veicināt apstākļus, kuros jūs varat kļūt ekonomiski
  priekšnosacījumu          patstāvīgi Latvijas iedzīvotāji;
       radīšana
                          • veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes
 jauniešu integrācija       politikas izstrādes un īstenošanas posmos;
                          • valsts līmenī gādāt par iespēju jums būt mobiliem, apgūt
     mobilitāte un          zināšanas un prasmes ārpus jūsu dzīvesvietas, rūpēties, lai
starptautiskā sadarbība     Latvijas jaunatnes politikā iesaistītie mācītos no citu valstu
                            labās pieredzes un nodotu to tālāk.
Jauniešu līdzdalība politikā var
izpausties:
• veicot brīvprātīgo darbu,
• darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs,
• pašiem vai ar pieredzējušu cilvēku atbalstu
  izstrādājot un īstenojot projektus un
  pasākumus,
• piedaloties jaunatnes organizāciju vai citu
  biedrību darbā,
• iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē
  valsts un pašvaldību jaunatnes politiku.
Jaunatnes politikas izstrādi un ieviešanu
koordinē Izglītības un zinātnes ministrija

Ministrs Roberts Ķīlis

                         Informācija par politiku


                         http://izm.izm.gov.lv/
                         nozares-
                         politika/jaunatne.html

Foto: www.izm.gov.lv
Jaunatnes organizācijas I
      Jaunatnes organizācija ir biedrība, kura
darbojas jauniešu interesēs. Tās statūtos noteikts
darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalību
sabiedriskajos procesos. Jaunatnes organizācijā vai
organizāciju apvienībā jābūt vismaz divām trešdaļām
bērnu un jauniešu.
      Jūsu iesaistīšanās kādā no jaunatnes
organizācijām ir brīvprātīga. Jaunatnes organizācijas
(tāpat kā jebkura cita biedrība) ir bezpeļņas
organizācijas – to mērķis nav peļņas gūšana.
Kā var iesaistīties jaunatnes organizācijā?
        Par jaunatnes organizācijas biedru jūs varat kļūt
 pavisam vienkārši. Vispirms ir nepieciešams saprast,
 kas jūs interesē, ko un kāpēc vēlaties darīt.
        Nākamais       solis:   atveriet     mājas   lapu
 www.jaunatneslietas.lv un atrodiet visu jaunatnes
 organizāciju sarakstu. Šeit varēsiet atrast organizācijas
 no visas Latvijas. Ir tikai jāpameklē un jūs atradīsiet
 daudzas sev saistošas lietas arī savā pilsētā.
        Pēc izvēles izdarīšanas uzmeklējiet izvēlēto
 organizāciju un uzrunājiet to, rakstot e-pastu,
 piezvanot vai aizejot uz kādu no organizācijas
 pasākumiem.
Jaunatnes organizācijas II
      Jaunatnes organizācijas pasākumos var piedalīties
un darboties, arī nekļūstot par biedru. Taču katras
organizācijas biedram ir privilēģijas: iespējas piedalīties
organizācijas attīstībā un gūt lielisku un aizraujošu
pieredzi līderībā un pasākumu organizēšanā.
      Iegūtās prasmes noteikti noderēs arī turpmāk,
piemēram, piesakoties darbā. Ir vērts iepazīties ar
organizācijas statūtiem, biedru tiesībām, pienākumiem
un izvērtēt iespēju pašiem kļūt par biedru.
Jaunatnes organizācijas III
       Lai jauniešu organizācijas sasniegtu savus mērķus,
tām ir tiesības papildus veikt arī saimniecisko darbību un
nodarbināt brīvprātīgos.
       Tāpat arī tās drīkst izplatīt informāciju par savu
darbību, veidot savus preses izdevumus, video, audio
materiālus, organizēt sapulces, gājienus, piketus un citu
publisko darbību.
       Jauniešu organizācijas bieži iesaistās politisko
jautājumu risināšanā par tēmām, kas konkrētajai
organizācijai ir aktuālas.
Jaunatnes organizācijas IV
       Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās organizācijas
mērķi, tā var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā
arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu
aizsargātās intereses.
       Savukārt, organizācijām, kuras nodarbojas ar
cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar
aizskartās personas piekrišanu vērsties valsts iestādēs vai
tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās
intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes
aizlieguma pārkāpumu.
Jaunatnes organizācijas V
Dalība jaunatnes organizācijās ir tikai viens veids, kā jūs
varat iesaistīties jaunatnes politikas īstenošanā. Tikpat
labi jūs varat:
• veikt arī brīvprātīgo darbu,
• izstrādāt un īstenot projektus,
• organizēt pasākumus,
• darboties savas izglītības iestādes pašpārvaldē,
• iesaistīties jauniešus ietekmējošu lēmumu
  pieņemšanās procesā gan pašvaldību, gan valsts
  līmenī, kā arī
• piedalīties Jauniešu Saeimā.
Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu
Jaunieši Latvijas Republikas Saeimu var apmeklēt:

   – norunājot satikšanos ar kādu no simts Saeimas
     deputātiem,
   – piesakoties ikgadējām Atvērto durvju dienām vai
     Muzeju nakts pasākumam,
   – piesakoties „Ēnu dienai”.

Starp citu, Saeimas deputāti labprāt atsaucas
aicinājumam gan viesoties pie jauniešiem, gan
uzstāties jauniešu organizētos pasākumos, atbalstot
viņus ar savām zināšanām.
Jaunieši diskutē Saeimas Sarkanajā zālē         Jaunieši Ministru kabinetā




                              Foto: saeima.lv   Konference par bērna         Foto: izm.gov.lv

Ēnu diena Saeimā                                interešu ievērošanu




                              Foto: saeima.lv                                Foto: saeima.lv
Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu

Jaunatnes organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanā
Saeimā var notikt dažādos veidos 
• rakstot vēstules,
• izstrādājot priekšlikumus likumprojekta tekstam,
• paužot viedokli sēdēs,
• sadarbībā ar komisiju vai apakškomisiju, veidojot
  seminārus un konferences.
Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu
       Visbiežāk jaunatnes organizācijas sadarbojas ar
Saeimas komisijām un apakškomisijām, taču ir arī citas
iespējas, piemēram, sadarboties ar konkrētu deputātu, kas
pārstāv attiecīgu reģionu.
       Tāpat ir iespējams sadarboties ar kādu no Saeimā
pārstāvēto partiju frakcijām vai izmantot Saeimas un
nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas – piedalīties
Saeimas un NVO forumā.
       Jaunatnes organizācijas izmanto arī lobēšanu. Tās
deputātus informē par savu viedokli un aktīvi pārliecina
personīgu tikšanos laikā vai ar vēstuļu un citu metožu
palīdzību. Dažkārt organizācijas savā starpā vienojas par
vienotu pozīciju.
Kā un ko jums izvēlēties par sadarbības partneri?

Vispirms noformulējiet savas intereses un vajadzības:
ko gribat sasniegt vai panākt?


     Tad atrodiet pamatojumu sava viedokļa skaidrošanai
     gan deputātiem, gan plašsaziņas līdzekļiem.


          Tad atrodiet „visdzirdīgākās” ausis. Tās var meklēt to
          Saeimas deputātu vidū, kuriem ir zināšanas un
          iespējama saistība ar jūs interesējošo tēmu.


               Tāpat ir vērts uzzināt, kurai komisijai vai apakškomisijai
               konkrētais jautājums būtu jārisina.


                    Ja rodas šaubas vai informācija nav pietiekami
                    izsmeļoša, meklējiet padomu Saeimas Apmeklētāju un
                    informācijas centrā.
JAUNATNES POLITIKA
Bērniem un jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanai
svarīgākās komisijas ir:
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,
• Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija,
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisija,
• Darba un sociālo lietu komisija.

Tās atbild par tiem jautājumiem, kas vistiešāk ietekmē
Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi. Visbiežāk pēdējo gadu
laikā jaunieši savu viedokli ir pauduši par Jaunatnes
likumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija   Izglītības, kultūras un zinātnes komisija




Sociālo un darba lietu komisija




                                                                                       Foto: saeima.lv
Lai veidotos sadarbība
 1. par sevi vai savu organizāciju jāinformē
    atbilstošās komisijas priekšsēdētājs un/vai
    koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām
    organizācijām: jums būs jāatklāj savas
    darbības       joma        un      jāsniedz
    kontaktinformācija.
 2. vēlāk pašiem jāinteresējas, kas notiek
    Saeimā gan sarakstoties elektroniskā
    veidā, gan sekojot līdzi Saeimas
    aktivitātēm mājas lapā www.saeima.lv.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti I

ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka
iesaistīšanas jēdziens ir attīstījies un tas paredz
savstarpēju informācijas apriti un dialogu starp
bērniem/jauniešiem un pieaugušajiem. Šim
dialogam starp jums un lēmumu pieņēmējiem
jābalstās uz savstarpēju cieņu. Iesaistoties lēmumu
pieņemšanā, jūs piedzīvot, kā jūsu domas tiek
ņemtas vērā un kā tās ietekmē kopīgo rezultātu.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II
        Līdzdalība ir bērnu/jauniešu iespēja ietekmēt
 lēmumus un panākt izmaiņas.
        Tā ir informēta un labprātīga visu bērnu iesaiste, jo
 ir svarīgi, lai šajā procesā piedalās arī tie bērni un
 jaunieši, kuru spējas un iespējas ir niecīgas. Līdz ar to arī
 viņi var piedalīties un risināt jautājumus, kas skar viņus
 pašus.
        Bērnu un jauniešu līdzdalība ir vērtība, kas
 iespējama visos jautājumos un visos līmeņos – no
 ģimenes līdz starptautiskajām institūcijām.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II
 Jūsu, bērnu un jauniešu, līdzdalībai jābūt nodrošinātai
 visur - skolās, pašvaldībās, dažādās organizācijās un
 iestādēs, arī valsts līmenī. Līdzdalībai jāparādās gan
 piedaloties šo iestāžu vadīšanā, gan to darbos, gan
 politikā, ko tās veido.

 Šāda nopietna līdzdalība ar jums pašiem saistītajos
 procesos vairo jūsu pieredzi un spējas ietekmēt to, kas
 uz jums attiecas tiešā veidā. Tāpat arī pašas institūcijas,
 to darbs un politika kļūst efektīvāka.
ANO Konvencijas par bērna tiesībām.

       Tas ir svarīgs pasaules līmeņa dokuments, kas
varētu jūs interesēt!
       Tā galvenā doma ir tāda: visam, kas ar bērnu
tiek darīts, ir jāatbilst bērna patiesajām interesēm.
       Tas nozīmē arī tiesības izteikties, kad kāds
(pieaugušie) pieņem lēmumus par bērniem, paust
savu viedokli un iesaistīties organizācijās, lai
pārstāvētu savas intereses.
Kas lēmumu pieņēmējiem jums būtu
jānodrošina?

  Vispirms – droša un jēgpilna vide līdzdalībai.
  Tāpat visiem pieaugušajiem jābūt apveltītiem
  ar labās prakses standartiem atbilstošu
  attieksmi un prasmēm. Viņiem jāpazinās sava
  atbildība un no tās izrietošās sekas, ja labās
  prakses standarti netiek ievēroti.
Jums ir tiesības:
piedalīties


tikt uzklausītiem


brīvi izteikt savu viedokli

būt brīviem savā izteiksmes veidā, domās, pulcējoties un
iegūstot informāciju

iesaistīties ar jums saistītajos procesos un tajos līdzdarboties

Jebkāda diskriminācija ir izslēdzama. Jums ir jābūt pasargātiem
no jebkādām manipulācijām, vardarbības un izmantošanas.
Kā nodrošināt līdzdalības labās
prakses standartus?
 Lēmumu pieņēmējiem jeb pieaugušajiem ir jāļauj jums
  brīvi izteikt savu viedokli un pret jums ir jāizturas ar cieņu.
  Tāpat jābūt skaidri noteiktiem jūsu līdzdalības mērķiem,
  kas ar jums tiek saskaņoti – jums ir jāzina, kāda būs jūsu
  ietekme uz lēmumu pieņemšanu un kas pieņems galīgo
  lēmumu.
 Jābūt skaidri noteiktām atbildībām katrai no iesaistītajām
  pusēm – jums, pieaugušajiem un citiem iesaistītajiem, tās
  jāsaskaņo un jāievēro visā līdzdalības procesā. Jums jābūt
  pieejamai visai nepieciešamajai informācijai. Jums jādod
  arī laiks, lai izdarītu savu izvēli – iesaistīties vai nē.
Kā nodrošināt līdzdalības labās
prakses standartus?
 Tāpat būtiski līdzdalības procesā ir nodrošināt
  jūsu pārstāvību, kas balstās uz demokrātijas un
  nediskriminācijas principiem. Atstumto un citiem
  riskiem pakļauto jauniešu iesaistīšana ir daļa no
  patiesi demokrātiska procesa.
 Lēmumu pieņēmējiem ir jārada apstākļi, lai jūs
  varētu pārvarēt materiālās, fiziskās vai
  psiholoģiskās barjeras un īstenot savas tiesības
  piedalīties norisēs, kas tieši vai netieši ietekmē
  jūsu ikdienu un labklājību.
Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja:
                                  Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
                                  kandidē ar savu ideju!




       Latvijas Bērnu forums
       Tālrunis: + 371 67336543
       E-pasts: birojs@bernuforums.lv
       Mājas lapa: http://www.bernuforums.lv
       Draugu grupa:
       http://www.draugiem.lv/group/84962/lbf-latvijas-
       bernu-forums

Mais conteúdo relacionado

Semelhante a 3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"

Lietišķo sieviešu apvienība
Lietišķo sieviešu apvienībaLietišķo sieviešu apvienība
Lietišķo sieviešu apvienībakeep_learning
 
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiLatvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiOlga Kazaka
 
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...nacionalaidentitate
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāJaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāKurzemes NVO atbalsta centrs
 
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"Jauniešu Saeima
 
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”Ilze Šēfere-Siliņa
 
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...Kurzemes NVO atbalsta centrs
 
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.Latvijas Jaunatnes padome
 
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats KurzemēEsošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats KurzemēKurzemes NVO atbalsta centrs
 

Semelhante a 3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA" (20)

Lietišķo sieviešu apvienība
Lietišķo sieviešu apvienībaLietišķo sieviešu apvienība
Lietišķo sieviešu apvienība
 
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiLatvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi
 
Talsu novada krīžu centrs
Talsu novada krīžu centrsTalsu novada krīžu centrs
Talsu novada krīžu centrs
 
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
Seko līdzi
Seko līdziSeko līdzi
Seko līdzi
 
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāJaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
 
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"
2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 
TAS.ES
TAS.ESTAS.ES
TAS.ES
 
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”
 
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
 
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...
“Ventspils Jauniešu dome” un pašvaldības deleģējums darbam ar jaunatni Ventsp...
 
Kurzemes NVO statistika
Kurzemes NVO statistika Kurzemes NVO statistika
Kurzemes NVO statistika
 
Tabula veseliba 2012
Tabula veseliba 2012Tabula veseliba 2012
Tabula veseliba 2012
 
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
 
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats KurzemēEsošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
 
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībāLatvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
 
Padomi jaunajam pedagogam
Padomi jaunajam pedagogamPadomi jaunajam pedagogam
Padomi jaunajam pedagogam
 

Mais de Jauniešu Saeima

8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"
8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"
8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"Jauniešu Saeima
 
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"Jauniešu Saeima
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"Jauniešu Saeima
 
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"Jauniešu Saeima
 
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"Jauniešu Saeima
 

Mais de Jauniešu Saeima (6)

8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"
8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"
8.nodaļa "ES piedāvātās iespējas jauniešiem"
 
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
 
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"
5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"
 
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
 
6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
 

3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"

  • 1. JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA 1. Ko valsts dara jaunatnes labā? 2. Kas ir jaunatnes organizācijas? 3. Kā jaunieši var ietekmēt lēmumus Saeimā? 4. Kādas ir jauniešu tiesības? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  • 2. JAUNATNES POLITIKA Jaunieši, jaunatnes politika nav nekas šausmīgs, ierobežojošs vai nesaprotams. Tā ir patstāvīga valsts politikas joma, kura rūpējas par jūsu dzīves kvalitāti. Valsts politikas dokumentos – likumā, pamatnostādnēs un programmās – ir noteikts, ko valsts institūcijas var darīt jūsu labā.
  • 3. JAUNATNES POLITIKA Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis izmantot potenciālu, kas ir ikvienā no jums, jo tieši no jums ir atkarīga tuvāka un tālāka nākotne. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai jūs kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem. Latvijas jaunatnes politika rada nosacījumus, lai jums būtu iespēja iesaistīties jaunatnes organizācijās, iniciatīvu grupās, brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē, izkopt tādas spējas kā uzņemties iniciatīvu, pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē.
  • 4. Ko jaunatnes labā dara valsts? Valsts rūpējas, lai jaunatnes politika darbotos „kā ieeļļots mehānisms”, t.i. veidotu izpratni par jauniešu spējām un vajadzībām, veicina sadarbību starp jums un pašvaldībām, rūpējas, lai tie, kas darbojas jaunatnes politikā, darbotos saskaņoti, kā arī lai jaunatnes politikā attīstītu starptautisko sadarbību.
  • 5. Jaunatnes politikas pamatprincipi • iesaistīt jūs – jauniešus - apspriest un uzlabot tos līdzdalība lēmumus, kas ietekmē jaunatnes politiku; informācijas • rūpēties, lai jums būtu pieejama informācija par pieejamība savām izaugsmes iespējām; • nodrošināt, lai ikvienam no jums ir tiesības un iespējas vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās aktivitātēs; jauniešu interešu • plānojot jauniešu politiku, izvērtēt un ņemt vērā ievērošana jūsu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas; labvēlīgi ekonomiskie • veicināt apstākļus, kuros jūs varat kļūt ekonomiski priekšnosacījumu patstāvīgi Latvijas iedzīvotāji; radīšana • veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes jauniešu integrācija politikas izstrādes un īstenošanas posmos; • valsts līmenī gādāt par iespēju jums būt mobiliem, apgūt mobilitāte un zināšanas un prasmes ārpus jūsu dzīvesvietas, rūpēties, lai starptautiskā sadarbība Latvijas jaunatnes politikā iesaistītie mācītos no citu valstu labās pieredzes un nodotu to tālāk.
  • 6. Jauniešu līdzdalība politikā var izpausties: • veicot brīvprātīgo darbu, • darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs, • pašiem vai ar pieredzējušu cilvēku atbalstu izstrādājot un īstenojot projektus un pasākumus, • piedaloties jaunatnes organizāciju vai citu biedrību darbā, • iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē valsts un pašvaldību jaunatnes politiku.
  • 7. Jaunatnes politikas izstrādi un ieviešanu koordinē Izglītības un zinātnes ministrija Ministrs Roberts Ķīlis Informācija par politiku http://izm.izm.gov.lv/ nozares- politika/jaunatne.html Foto: www.izm.gov.lv
  • 8. Jaunatnes organizācijas I Jaunatnes organizācija ir biedrība, kura darbojas jauniešu interesēs. Tās statūtos noteikts darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Jaunatnes organizācijā vai organizāciju apvienībā jābūt vismaz divām trešdaļām bērnu un jauniešu. Jūsu iesaistīšanās kādā no jaunatnes organizācijām ir brīvprātīga. Jaunatnes organizācijas (tāpat kā jebkura cita biedrība) ir bezpeļņas organizācijas – to mērķis nav peļņas gūšana.
  • 9. Kā var iesaistīties jaunatnes organizācijā? Par jaunatnes organizācijas biedru jūs varat kļūt pavisam vienkārši. Vispirms ir nepieciešams saprast, kas jūs interesē, ko un kāpēc vēlaties darīt. Nākamais solis: atveriet mājas lapu www.jaunatneslietas.lv un atrodiet visu jaunatnes organizāciju sarakstu. Šeit varēsiet atrast organizācijas no visas Latvijas. Ir tikai jāpameklē un jūs atradīsiet daudzas sev saistošas lietas arī savā pilsētā. Pēc izvēles izdarīšanas uzmeklējiet izvēlēto organizāciju un uzrunājiet to, rakstot e-pastu, piezvanot vai aizejot uz kādu no organizācijas pasākumiem.
  • 10. Jaunatnes organizācijas II Jaunatnes organizācijas pasākumos var piedalīties un darboties, arī nekļūstot par biedru. Taču katras organizācijas biedram ir privilēģijas: iespējas piedalīties organizācijas attīstībā un gūt lielisku un aizraujošu pieredzi līderībā un pasākumu organizēšanā. Iegūtās prasmes noteikti noderēs arī turpmāk, piemēram, piesakoties darbā. Ir vērts iepazīties ar organizācijas statūtiem, biedru tiesībām, pienākumiem un izvērtēt iespēju pašiem kļūt par biedru.
  • 11. Jaunatnes organizācijas III Lai jauniešu organizācijas sasniegtu savus mērķus, tām ir tiesības papildus veikt arī saimniecisko darbību un nodarbināt brīvprātīgos. Tāpat arī tās drīkst izplatīt informāciju par savu darbību, veidot savus preses izdevumus, video, audio materiālus, organizēt sapulces, gājienus, piketus un citu publisko darbību. Jauniešu organizācijas bieži iesaistās politisko jautājumu risināšanā par tēmām, kas konkrētajai organizācijai ir aktuālas.
  • 12. Jaunatnes organizācijas IV Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās organizācijas mērķi, tā var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Savukārt, organizācijām, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās personas piekrišanu vērsties valsts iestādēs vai tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
  • 13. Jaunatnes organizācijas V Dalība jaunatnes organizācijās ir tikai viens veids, kā jūs varat iesaistīties jaunatnes politikas īstenošanā. Tikpat labi jūs varat: • veikt arī brīvprātīgo darbu, • izstrādāt un īstenot projektus, • organizēt pasākumus, • darboties savas izglītības iestādes pašpārvaldē, • iesaistīties jauniešus ietekmējošu lēmumu pieņemšanās procesā gan pašvaldību, gan valsts līmenī, kā arī • piedalīties Jauniešu Saeimā.
  • 14. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu Jaunieši Latvijas Republikas Saeimu var apmeklēt: – norunājot satikšanos ar kādu no simts Saeimas deputātiem, – piesakoties ikgadējām Atvērto durvju dienām vai Muzeju nakts pasākumam, – piesakoties „Ēnu dienai”. Starp citu, Saeimas deputāti labprāt atsaucas aicinājumam gan viesoties pie jauniešiem, gan uzstāties jauniešu organizētos pasākumos, atbalstot viņus ar savām zināšanām.
  • 15. Jaunieši diskutē Saeimas Sarkanajā zālē Jaunieši Ministru kabinetā Foto: saeima.lv Konference par bērna Foto: izm.gov.lv Ēnu diena Saeimā interešu ievērošanu Foto: saeima.lv Foto: saeima.lv
  • 16. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu Jaunatnes organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanā Saeimā var notikt dažādos veidos  • rakstot vēstules, • izstrādājot priekšlikumus likumprojekta tekstam, • paužot viedokli sēdēs, • sadarbībā ar komisiju vai apakškomisiju, veidojot seminārus un konferences.
  • 17. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu Visbiežāk jaunatnes organizācijas sadarbojas ar Saeimas komisijām un apakškomisijām, taču ir arī citas iespējas, piemēram, sadarboties ar konkrētu deputātu, kas pārstāv attiecīgu reģionu. Tāpat ir iespējams sadarboties ar kādu no Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām vai izmantot Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas – piedalīties Saeimas un NVO forumā. Jaunatnes organizācijas izmanto arī lobēšanu. Tās deputātus informē par savu viedokli un aktīvi pārliecina personīgu tikšanos laikā vai ar vēstuļu un citu metožu palīdzību. Dažkārt organizācijas savā starpā vienojas par vienotu pozīciju.
  • 18. Kā un ko jums izvēlēties par sadarbības partneri? Vispirms noformulējiet savas intereses un vajadzības: ko gribat sasniegt vai panākt? Tad atrodiet pamatojumu sava viedokļa skaidrošanai gan deputātiem, gan plašsaziņas līdzekļiem. Tad atrodiet „visdzirdīgākās” ausis. Tās var meklēt to Saeimas deputātu vidū, kuriem ir zināšanas un iespējama saistība ar jūs interesējošo tēmu. Tāpat ir vērts uzzināt, kurai komisijai vai apakškomisijai konkrētais jautājums būtu jārisina. Ja rodas šaubas vai informācija nav pietiekami izsmeļoša, meklējiet padomu Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā.
  • 19. JAUNATNES POLITIKA Bērniem un jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanai svarīgākās komisijas ir: • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, • Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija, • Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, • Darba un sociālo lietu komisija. Tās atbild par tiem jautājumiem, kas vistiešāk ietekmē Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi. Visbiežāk pēdējo gadu laikā jaunieši savu viedokli ir pauduši par Jaunatnes likumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
  • 20. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Sociālo un darba lietu komisija Foto: saeima.lv
  • 21. Lai veidotos sadarbība 1. par sevi vai savu organizāciju jāinformē atbilstošās komisijas priekšsēdētājs un/vai koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām: jums būs jāatklāj savas darbības joma un jāsniedz kontaktinformācija. 2. vēlāk pašiem jāinteresējas, kas notiek Saeimā gan sarakstoties elektroniskā veidā, gan sekojot līdzi Saeimas aktivitātēm mājas lapā www.saeima.lv.
  • 22. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti I ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka iesaistīšanas jēdziens ir attīstījies un tas paredz savstarpēju informācijas apriti un dialogu starp bērniem/jauniešiem un pieaugušajiem. Šim dialogam starp jums un lēmumu pieņēmējiem jābalstās uz savstarpēju cieņu. Iesaistoties lēmumu pieņemšanā, jūs piedzīvot, kā jūsu domas tiek ņemtas vērā un kā tās ietekmē kopīgo rezultātu.
  • 23. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II Līdzdalība ir bērnu/jauniešu iespēja ietekmēt lēmumus un panākt izmaiņas. Tā ir informēta un labprātīga visu bērnu iesaiste, jo ir svarīgi, lai šajā procesā piedalās arī tie bērni un jaunieši, kuru spējas un iespējas ir niecīgas. Līdz ar to arī viņi var piedalīties un risināt jautājumus, kas skar viņus pašus. Bērnu un jauniešu līdzdalība ir vērtība, kas iespējama visos jautājumos un visos līmeņos – no ģimenes līdz starptautiskajām institūcijām.
  • 24. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II Jūsu, bērnu un jauniešu, līdzdalībai jābūt nodrošinātai visur - skolās, pašvaldībās, dažādās organizācijās un iestādēs, arī valsts līmenī. Līdzdalībai jāparādās gan piedaloties šo iestāžu vadīšanā, gan to darbos, gan politikā, ko tās veido. Šāda nopietna līdzdalība ar jums pašiem saistītajos procesos vairo jūsu pieredzi un spējas ietekmēt to, kas uz jums attiecas tiešā veidā. Tāpat arī pašas institūcijas, to darbs un politika kļūst efektīvāka.
  • 25. ANO Konvencijas par bērna tiesībām. Tas ir svarīgs pasaules līmeņa dokuments, kas varētu jūs interesēt! Tā galvenā doma ir tāda: visam, kas ar bērnu tiek darīts, ir jāatbilst bērna patiesajām interesēm. Tas nozīmē arī tiesības izteikties, kad kāds (pieaugušie) pieņem lēmumus par bērniem, paust savu viedokli un iesaistīties organizācijās, lai pārstāvētu savas intereses.
  • 26.
  • 27. Kas lēmumu pieņēmējiem jums būtu jānodrošina? Vispirms – droša un jēgpilna vide līdzdalībai. Tāpat visiem pieaugušajiem jābūt apveltītiem ar labās prakses standartiem atbilstošu attieksmi un prasmēm. Viņiem jāpazinās sava atbildība un no tās izrietošās sekas, ja labās prakses standarti netiek ievēroti.
  • 28. Jums ir tiesības: piedalīties tikt uzklausītiem brīvi izteikt savu viedokli būt brīviem savā izteiksmes veidā, domās, pulcējoties un iegūstot informāciju iesaistīties ar jums saistītajos procesos un tajos līdzdarboties Jebkāda diskriminācija ir izslēdzama. Jums ir jābūt pasargātiem no jebkādām manipulācijām, vardarbības un izmantošanas.
  • 29. Kā nodrošināt līdzdalības labās prakses standartus?  Lēmumu pieņēmējiem jeb pieaugušajiem ir jāļauj jums brīvi izteikt savu viedokli un pret jums ir jāizturas ar cieņu. Tāpat jābūt skaidri noteiktiem jūsu līdzdalības mērķiem, kas ar jums tiek saskaņoti – jums ir jāzina, kāda būs jūsu ietekme uz lēmumu pieņemšanu un kas pieņems galīgo lēmumu.  Jābūt skaidri noteiktām atbildībām katrai no iesaistītajām pusēm – jums, pieaugušajiem un citiem iesaistītajiem, tās jāsaskaņo un jāievēro visā līdzdalības procesā. Jums jābūt pieejamai visai nepieciešamajai informācijai. Jums jādod arī laiks, lai izdarītu savu izvēli – iesaistīties vai nē.
  • 30. Kā nodrošināt līdzdalības labās prakses standartus?  Tāpat būtiski līdzdalības procesā ir nodrošināt jūsu pārstāvību, kas balstās uz demokrātijas un nediskriminācijas principiem. Atstumto un citiem riskiem pakļauto jauniešu iesaistīšana ir daļa no patiesi demokrātiska procesa.  Lēmumu pieņēmējiem ir jārada apstākļi, lai jūs varētu pārvarēt materiālās, fiziskās vai psiholoģiskās barjeras un īstenot savas tiesības piedalīties norisēs, kas tieši vai netieši ietekmē jūsu ikdienu un labklājību.
  • 31. Jauniešu Saeima Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Latvijas Bērnu forums Tālrunis: + 371 67336543 E-pasts: birojs@bernuforums.lv Mājas lapa: http://www.bernuforums.lv Draugu grupa: http://www.draugiem.lv/group/84962/lbf-latvijas- bernu-forums