Mārketinga iespējas Latvijas tūrismā

1. Mārketinga lielā iespēja tūrismā

2. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010-2015.gadam Saite uz Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas pilno versiju: http://tava.gov.lv/userdata/File/Dokumenti/TAVA-16032010-Turisma-marketinga-strategija.pdf

3. Kas piedalījās stratēģijas veidošanā? TAVA konsultatīvā padome, nozares eksperti, tūrisma izglītības iestādes, eksperti ekonomikas, antropoloģijas, socioloģijas jomās

4. Tendences: globalizācija demogrāfiskās izmaiņas informācijas pieejamība pieredzes ekonomikas attīstība individualizācija un piedāvājuma pielāgošana individuālām vajadzībām ilgtspējība veselība un veselīgs dzīvesveids

5. Vīzija Latvija – mērķa tirgos atpazīstama kā pievilcīgs tūrisma galamērķis individuālajiem tūristiem, kas nodrošina patiesi sirsnīgu viesmīlību un mērķa segmentu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus, inovatīvus, ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko rada cilvēks ar savām zināšanām un profesionalitāti.

6. Ekonomiskie mērķi Ārvalstu tūristu uzturēšanās ilgums >3 dnn Tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugums 5-10% pret iepriekšējo gadu Vietējā tūrisma pieaugums (%) pret kopējo tūrisma pakalpojumu eksportu Tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvars 5% no IKP Mārketinga mērķi Tēls Sadarbība Kvalitāte Sezonalitāte Piedāvājuma attīstība

7. Latvijas tūrisma mērķa tirgi

8. Ārvalstu mērķa tirgi: Augsti prioritārie(Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija) Prioritārie*(Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Itālija, Spānija, Nīderlande) Sekundārie*(pārējās Eiropas valstis) Perspektīvie(ASV, Japāna, Indija, Ķīna) Vietējais tirgus Latvijas tūrisma produktu ar augstu eksporta potenciālu attīstīšana viesmīlības un kvalitātes līmeņa paaugstināšana * Stratēģijas darbības laikā katru gadu tiek pārskatīti

9. Mārketinga instrumenti augsti prioritārajos tirgos (Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija): Tirgus stratēģija, segmentēšana Iepazīšanas vizītes Reklāmas kampaņas Darba semināri tūrisma profesionāļiem Sabiedriskās attiecības un sadarbība ar medijiem Latvijas tūrisma portāls Interneta mediji Starptautiskās tūrisma izstādes Tūrisma informācijas materiāli Sadarbība ar partneriem

10. Mārketinga instrumenti prioritārajos tirgos: Finanšu pieejamības ietvaros tirgus un produktu pārdošanas potenciāla izpēte, selektīvas mārketinga aktivitātes: Latvijas tūrisma portāls Interneta mediji Tirgus pētījumi Iepazīšanas vizītes (žurnālistiem, tūrisma operatoriem, ceļojumu aģentiem, citiem speciālistiem) Sabiedriskās attiecības Sadarbība ar partneriem

11. Mārketinga instrumenti sekundārajos tirgos: Selektīvas mārketinga aktivitātes pamatojoties uz detalizētu kritēriju izvērtējumu un atkarībā no finanšu resursu pieejamības: Latvijas tūrisma portāls Iepazīšanas vizītes (žurnālistiem, tūrisma operatoriem un aģentiem, citiem speciālistiem)

12. Perspektīvie tirgi: Tirgus potenciāla izpēte, selektīvas mārketinga aktivitātes: Tirgus pētījumi Sadarbība ar partneriem (vēstniecības, Lietuvas un Igaunijas tūrisma organizācijas, Baltijas jūras reģiona valstis, mārketinga organizācijas u.c.)

13. Tūrisma produkti un to virzīšana tirgū

14. Latvijas tūrisma produktu attīstība: “Transit breake” Rīga+ Latvija Latvija + Baltija Latvija + Baltija + Krievija/Skandināvija

15. Tūrisma produkti (resursi): Kultūra Daba Produkti ar augstu pievienoto vērtību (medicīnas, veselības, darījumu, sporta tūrisms utml.)

16. Tūrisma produktu pamatvērtības: Kvalitāte Ilgtspējība Augsta pievienotā vērtība Individualizācija Iesaiste un pieredzes gūšana

17. Tūrisma produktu virzīšana tirgū: Fokusēšanās nišās Dziļā iespiešanās tirgū Tūrisma puduru vai klāsteru veidošana

18. Stratēģijas ieviešana un finansējums: TAVA darbības stratēģija 2011.-2013.gadam, iekļaujot tirgus stratēģijas un komunikācijas platformas augsti prioritārajos ārvalstu tirgos Stratēģija vienu reizi gadā tiks aktualizēta, atbilstoši tirgus situācijai un izmaiņām, iekļaujot priekšlikumus ERAF finanšu līdzekļu izmantošana no 2011.gada, lai sasniegtu mārketinga stratēģijā noteiktos mērķus

19. Jaunais Latvijas tēls

20. Jaunais Latvijas tūrisma tēls: radīs Latvijas tūrisma industrijai vienotu platformu, kā veidot un komunicēt produktus un pakalpojumus veicinās Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību konkrētās mērķa grupās atbalstīs ar tūrismu netieši saistītus uzņēmumus http://tava.gov.lv/tava/index.php?kd_id=2885

21. Kādēļ jaunais tūrisma tēls būs dzīvotspējīgs ilgtermiņā?

22. Jaunais tūrisma tēls ir veidots, sakņojoties patērētāju vērtību izmaiņās, kas atspoguļojas izmaiņās tūrisma pakalpojumu pieprasījumā.Tas kļūst „zaļāks”, tuvāks „patiesām vērtībām”, orientēts uz pieredzi, sajūtām un zināšanām.

23. Izstrādājot jauno Latvijas tūrisma tēlu, ir ņemtas vērā Latvijas sabiedrības vērtības, rodot pamatojumu Latvijas iedzīvotāju rīcībā un izjūtās.Latvijas iedzīvotāju izteiktākās pamatvērtības pēdējo 5 gadu laikā ir nemainīgas un tās ir “Miermīlīgais”, “Ģimeniskais” un “Kanoniskais”. Datu avots: Latvijas iedzīvotāju vērtību pētījumi 2002-2009, Data Serviss

24. Latvijas tūrisma tēla platforma paredz izmantot esošo Latvijas tūrisma piedāvājumu, to nepretstatot dominējošiem konkurentiem, bet mainīt “formātu”, kādā tūrists iepazīst Latviju.

25. Latvijas tūrisma tēla platforma

26. Mēs solām Latvijas apmeklētājam:Latvija ir vieta, kurā, tūristam atbraucot, ir iespēja mainīt savas dzīves tempu, lai izbaudītu nesteidzīgu, niansētu atpūtu, kas ļautu iegūt jaunu pieredzi, rast harmoniju un atklāt savas patiesās vērtības

27. Nesteidzīga atpūta Latvijā: ir uzaicinājums uzturēties Latvijā ilgāk un atgriezties ir saturīgs laika piepildījums, kas neļauj braukt prom ir veids, kādā var sajust vērtīgākās lietas Latvijā ir produkts, ko ražo Latvijas tūrisms

28. 28

29. Latvijas tūrisma tēls tiks veidots, kā divu personību (arhetipu) Meklētājs un Gudrais - kombinācija

30. Latvijas tūrisma zīmola teritorija Patiesīgums SajūtasPamatīgumsPašcieņa HarmonijaPieredzeIzziņaDaba Kultūra Tradīcijas MūsdienasNākotne Līdzdalība

31. Tūrisma tēls iekļaujas pasaulē dinamiskās tūrisma tendencēs

32. Pasaulē ir virkne augošu tūrisma virzienu - Green Tourism, Nature Tourism,Eco Tourism, Knowledge Tourism, Experience Tourism, Culture Tourism, Culinary Tourism, Slow Tourism un Latvija iekļaujas šajā plūsmā.

33. Skaitļi un fakti

34. Kopš 1990. gada ekotūrisma tirgus aug 20-34% gadā – atkarībā no galamērķa. Dabas tūrisms starptautiskajā tūrisma tirgū pieaug par 10-12% gadā Vairāk nekā trešdaļa ceļotāju 2009. gadā plānoja apmesties videi draudzīgās naktsmājās – 30% pieaugums gada laikā.

35. Eiropā 20-30% ceļotāju apzinās un vēlas „ilgtspējīgu” ceļošanas veidu, 10-20% izvēlas par labu „zaļajām” izvēlnēm. Vācijā 65% (39 miljoni) ceļotāju sagaida „vides kvalitāti”, 42% (25 miljoni) uzskata, ka ir īpaši svarīgi apmesties „videi draudzīgā” naktsmītnē.

36. 95% Šveices tūristu uzskata, ka cieņa pret vietējo kultūru ir ļoti svarīga. “Kultūras tūrista” ikdienas tēriņi (70 EUR) ir lielāki nekā tiem tūristiem, kas pavada atvaļinājumu pludmalē (48 EUR) vai īsajās brīvdienās pilsētā (42 EUR) Datu avoti: Saatchi & Saatchi: Consumer in the Recession. Can we help bring them back to life (2008); Saatchi & Saatchi: Recession or no recession: Consumers are doing it tough. Opportunities to grow in economic downturn (2008), Saatchi & Saatchi: Exploring the New Value Mindset (2009), 2010 Trend Report www.trendwatching.com, The International Ecotourism Society. Global Ecotourism Fact Sheet (2006), www.ecotourism.org, Ecotourism Handbook for Ireland

37. Mērķa auditorija

38. “I don't like to do much on my holidays, and the idea of slowing down and taking the time to enjoy the scenery instead of rushing from one thing to another works for me.” (Džila, Lielbritānija)

39. Ar jauno tūrisma tēlu mēs uzrunāsim: Cilvēkus, kuri visātrāk uztver un izmēģina jaunās tendences – augošu nišas segmentu ar potenciālu Eiropas lielāko un nozīmīgāko tūristu segmentu - iedzīvotājus virs 55 gadiem

40. „Best enjoyed slowly” ļauj dažādiem tūrisma produktiem atrast savu mērķa grupu: tūristi, kas novērtē neskartu dabu, jūru un piekrasti aktīva atpūta, ievērojot ilgtspējas principus tūristi, kam svarīga kvalitatīva izlaide nepiesārņota un kopta nevis neskarta daba

41. Tourism Website www.latvia.travel For travellers, the best thing about Latvia is that it is so compact. Its 500 km of sandy beaches are easily reached from historical towns, where medieval hanseatic foundations support baroque and art nouveau buildings, that become venues for cultural festivals during the summer. Families of storks happily give their seal of approval to the unspoilt nature, fresh air and clean water around them. In addition to Riga, its spectacular gateway, there are 6 other UNESCO world heritage listed sites. A trading hub for over 800 years, it is well versed in welcome. With such a variety, Latvia is best enjoyed slowly. 41

42. Mārketinga iespējas

43. Kolektīvs produkts Pārdošana nomāc mārketingu Ko mēs pārdodam? Kas ir mērķa grupa? Kas ir pievienotā vērtība? Apmierinātības mērījumi? Mārketinga stāsti, cilvēka pievienotā vērtība Radošās idejas produktiem Stāsti un piedzīvojums kā produkta sastāvdaļas Sadarbība Klasiskā interaktīvā vide Interneta vide svešvalodās, īpaši vācu Pašvaldības, reģioni, segmenti

44. Kolektīvs produkts Suvenīri Franšīzes “CoProduction” Sadarbības veicināšana pudura vai sektora ietvaros

45. Kolektīvs produkts Sociālie tīkli: Katrs kā ideju nesējs un komunicētājs savā interešu grupā Foto un video reportāžas Vairāk ceļojiet paši un celiet pakalpojuma kvalitāti vērtējot “Latvia. Best enjoyed slowly” Klubs?

46. Mums izdosies! www.tava.gov.lv www.greetingsfromlatvia.lv www.latvia.travel Email: tda@latvia.travel armands.slokenbergs@latvia.travel 46 Latvian Tourism Development Agency